"Rail Baltica" Torņkalnu šķērsos pa tuneli, kurš tiks izbūvēts zem esošā dzelzceļa
Viņš uzskata, ka Āgenskalna iedzīvotājiem tas būs pieņemams risinājums, jo "Rail Baltica" trase neskars dzīvojamo apbūvi.
Tāpat plānots, ka trases izbūves laikā tiks nojaukts dzelzceļa uzbērums pie autoostas. Uzbēruma nojaukšanas procesā vilcienu satiksme netikšot pārtraukta, bet gan ierobežota, jo vilcieni kursēs pa vienām sliedēm.
Kā skaidro "RB Latvija" pārstāvji, kopš aprīļa vairāk nekā 40 eksperti telpiski plānoja "Rail Baltica" trasi un veidoja inženierbūvju telpiskos variantus, tostarp pārvadus, tiltus, šķērsojumus, piebraucamos ceļus, energo un gāzes pārvadus.
Kopā izveidoti vairāk nekā 500 risinājumi esošās infrastruktūras šķērsošanai, tajā skaitā 60 tiltu risinājumi visiem trašu variantiem. Risinājumu veidošanas pamatprincips - piedāvāt mūsdienīgus risinājumus, saglabājot visu esošā dzelzceļa, autoceļu, energo un gāzes sistēmu, kā arī nodrošināt tās nepārtrauktu funkcionalitāti.
Balgalis skaidro, ka iespēju robežās veidoti vienoti transporta sistēmas koridori. Rīgā "Rail Baltica" vilciena trase plānota blakus esošajam dzelzceļam, ārpus Rīgas - sliedes līdzās esošajiem vai plānotajam autoceļiem.
Līdztekus "Rail Baltica" izbūvei no Stopiņiem līdz Sējai dzelzceļš plānots kopā ar 330 kV elektroapgādes līniju, kas ir Latvijas-Igaunijas starpsavienojums. Tas esot platāks koridors, toties nesadalot teritoriju. Savukārt jauns projekts izveidots 110 kV elektroapgādes līnijai no Skultes līdz Salacgrīvai vairāk nekā 40 kilometru kopgarumā ar apakšstaciju Salacgrīvā, kas uzlabos elektroapgādi arī Salacgrīvā. Veidojot inženiertehniskās būves, izdevies samazināt infrastruktūras ietekmi uz saimniecisko darbu un lauksaimniecību.
"RB Latvija" izpētes darba grupas vadītājs Arnis Skrastiņš savukārt skaidro, ka autoceļu šķērsojumi veidoti tā, lai saglabātu esošo autoceļu tīklu, kā arī veikta individuālu transporta mezglu izstrāde. Vienotie transporta koridori nodrošināšot pilnvērtīgi izmantotu teritoriju.
Upju šķērsojumos tilta forma un balstu novietojums veidots tā, lai atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz dabas vērtībām.
Dzīvnieku pārejām, kas Latvijā tiks veidotas pirmo reizi, izmantota citu valstu pieredze. Sagatavoti astoņi līdz desmit priekšlikumi vietās, kur nepieciešams nodrošināt dzīvnieku migrāciju starp mežu masīviem un dažādiem Latvijas reģioniem.
Rīgas teritorijā esošajā dzelzceļa koridorā 27 kilometru kopgarumā novietota "Rail Baltica" dzelzceļa līnija. Šķirotavā tiks izveidots dzelzceļa pārvads, lai netraucētu esošo funkcionalitāti. Daugavas šķērsojumam noteikta šķērsojuma vieta, rasti konstrukciju varianti, un to izvēle tiks noteikta projektēšanas stadijā, bet Torņakalnā kā labākais risinājums tiek piedāvāts dzelzceļa tunelis zem esošā dzelzceļa.
Kā ziņots, uzņēmuma "RB Latvija" vadība šodien prezentēja iespējamos tehniskos risinājumus Eiropas sliežu platuma trases "Rail Baltica" autoceļu un upju šķērsojumiem, vienotiem transporta koridoriem un dzīvnieku pārejām, kā arī informēs par galvenajiem secinājumiem vides izpētē, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.
Uzņēmumā skaidro, ka novembrī 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skars "Rail Baltica" trase, notiks ietekmes uz vidi (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Savukārt kopš aprīļa veikts vides izpētes darbs un veidoti iespējamie tehniskie risinājumi trases novietojumam Latvijas teritorijā.
Kā ziņots, Latvijas posma "Rail Baltica" trases detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu veic pilnsabiedrība "RB Latvija".
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.
"Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.
LETA
Publicitātes foto
