"Rail Baltica" vajadzībām izstrādās detalizētu dzelzceļa energoapgādes apakšsistēmas pētījumu
Rīga, 11.febr., LETA. Baltijas valstu kopuzņēmums AS "RB Rail", kas izveidots, lai īstenotu dzelzceļa projektu "Rail Baltica", noslēdzis līgumu ar konsorciju "Ineco-Ardanuy" par detalizēta dzelzceļa energoapgādes apakšsistēmas pētījuma izstrādi "Rail Baltica" vajadzībām, aģentūru LETA informēja "RB Rail" pārstāvji.
Kompānijā pavēstīja, ka konsorcija "Ineco-Ardanuy" sastāvā ir uzņēmumi "Ingeneria y Economia del Transporte S.M.E. M.P.,S.A" ("Ineco") un "Ardanuy Ingeneria, S.A" (Ardanuy). Abiem konsorcija partneriem ir plaša pieredze dzelzceļa industrijā, it īpaši energoapgādes apakšsistēmās.
Pētījumā par "Rail Baltica" energoapgādes apakšsistēmu ir iekļauts elektroenerģijas patēriņa un pārvades izvērtējums "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas garumā, balstoties uz plānoto vilcienu satiksmi, Baltijas reģiona elektroenerģijas piegādātāju analīze, vairāku faktoru elektrības pārvades tīklu analīze, vilces apakšstaciju tehnoloģiju iespēju un novietojuma stratēģija un kontakttīkla sistēmu tehnoloģiskā analīze un ievietošanas stratēģija. Tāpat energoapgādes apakšsistēmā iekļauta piegādātāju tirgus apstākļu aptauja un efektīvākā energoapgādes apakšsistēmas iepirkumu modeļa identifikācija.
"Rail Baltica" energoapgādes apakšsistēmas ir ilgtermiņa ieguldījums, tāpēc pirms to ieviešanas nepieciešams veikt apjomīgu analīzi, izvērtējot labākās pieejamās tehnoloģijas un to dzīves cikla izmaksas, lai identificētu ekonomiski izdevīgāko risinājumu.
Pētījuma galvenais mērķis ir izstrādāt tādu energoapgādes apakšsistēmu, kas būtu droša, savstarpēji izmantojama, pietiekami noturīga, lai nodrošinātu nepārtrauktu dzelzceļa darbību, spējīga pielāgoties ekspluatācijas izmaiņām, pielāgojama satiksmes pieprasījumam un efektīva kapacitātes, uzturēšanas un enerģijas patēriņa ziņā. Tā tiks radīta ar mērķi samazināt "Rail Baltica" projekta dzīves cikla izmaksas, paaugstinot ieguldījuma vērtību, minēja kompānijā.
Tāpat "RB Rail" pārstāvji norādīja, ka, ņemot vērā nozīmīgās izmaiņas enerģētikas nozarē - paradigmas maiņa no centralizētas uz decentralizētu ražošanu, no fosilajiem uz atjaunojamajiem avotiem, no pasīvajiem uz aktīvajiem patērētājiem -, padziļināti tiks pētīti tehnoloģiskie aspekti. Konsorcijs izvērtēs tirgus apstākļus, dažādu iespēju pieejamību un piemērotību, kā arī vairākus iespējamos iepirkumu modeļus. Pētījums ietvers ietekmes uz vidi novērtējumu no energoapgādes apakšsistēmas perspektīvas, analizējot veidus, kā mazināt ietekmi gan projektēšanas, gan būvniecības, gan dzelzceļa uzturēšanas un ekspluatācijas procesā.
Pētījuma rezultāti gaidāmi 2019.gada nogalē.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.
