Zatlers: "Gaismas pils" ir nacionālās pašapziņas apliecinājums
Rīga, 3.maijs, NOZARE.LV. Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) jeb "Gaismas pils" ir nacionālās pašapziņas apliecinājums, šodien LNB spāru svētkos sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.
"Gaismas pils" būvniecības process ir sasniedzis nozīmīgu attīstības posmu - ēkas augstums ir 67,074 metri. Pēc latviešu tautas tradīcijām, kad ēka ir sasniegusi savu augstāko punktu, uz tās spārēm tiek uzlikts vainags un ēkas saimnieks būvniekiem rīko spāru svētkus.
"Beidzot 20 gadu laikā esam nobrieduši savai nozīmīgākajai kultūras celtnei, kas būs nacionālā intelekta krātuve un svētvieta nacionālajai pašapziņai. Nacionālā bibliotēka ir tikai pirmā nacionālā mēroga kultūras celtne, kurai noteikti sekos arī citas, kuras tik ilgi gaidām un pēc kurām ilgojamies," spāru svētkos sacīja Zatlers.
Kā savā uzrunā uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), bibliotēkas būvniecība Latvijai ir aktuāla kopš 1928.gada, un bibliotēkas būvniecība vienmēr balansējusi starp vēlmēm un iespējām. Ēkas pamatakmens tika ielikts 2008.gadā, taču bija nepieciešama drosme, spēja pieņemt lēmumus un apņēmība, lai pēdējos divos gadus smagas ekonomiskās krīzes apstākļos atrastu valsts budžetā iespējas būvniecību turpināt.
"Šodienas svētki apliecina paveikto tikai attiecībā uz LNB ēkas būvniecību, taču bibliotēkas ēka ir arī nacionāls simbols veiksmīgai Latvijas nākotnei. Tas apliecina mūsu tautas saimniecisko sīkstumu un nacionālās pašapziņas veidošanos," uzrunā sacīja Dombrovskis.
Ministru prezidents arī uzsvēra, ka, pārskatot projekta līdzšinējās izmaksas un būvniecības termiņus, Latvijas valdība 2010.gadā piešķīra papildus 13 miljonus latu, lai turpinātu ēkas būvniecības tempu un to pabeigtu jau 2012.gadā.
"Līdz ar to šajos gados papildus nopietniem valsts budžeta izdevumu samazināšanas pasākumiem esam spējuši nodrošināt ēkas būvniecībai paredzētos vairāk nekā 60 miljonus latu. Tās kopumā veido lielākās izmaksas visa projekta realizācijas laikā - šajā laikā tas valsts budžetam nebija vienkārši un viegli sasniedzams mērķis," sacīja Dombrovskis.
Dombrovskis uzrunā pauda nostāju, ka LNB būs inovatīvs kultūras un izglītības centrs Latvijas iedzīvotājiem visās vecuma grupās, kā arī Latvijas starptautiskā vizītkarte 2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsētai, un 2015.gadā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā.LNB arhitektoniskās koncepcijas autors Gunārs Birkerts spāru svētkos atcerējās, ka bibliotēkas koncepcija laikā no 1989.gada līdz 1991.gadam "dzima, nevis tika radīta" kā organiska doma, jo latviešu tautai bija nepieciešams identitātes apliecinājums.
"Veidoju ekspresīvu arhitektūru, kas runā, ko var ne tikai redzēt, bet arī sadzirdēt. Šai formai ir metaforiska balss un šī forma kļūst ar katru dienu redzamāka un saprotamāka. Līdz ar to rodas arī pašapziņa, augoša pašvērtība un sapratne par savu identitāti," uzsvēra Birkerts.
LNB spāru svētkos piedalījās arī bijušie kultūras ministri, kuri izteica savus novēlējumus bibliotēkai. Rihards Pīks (PLL) novēlēja, lai šis nams kļūst par Latvijas kultūras un zinību krātuvi un kalpo daudzām paaudzēm, piebilstot, ka "kas lēni un grūti nāk, tas ilgi stāv".
Karina Pētersone uzsvēra, ka atbalsts bibliotēkai būs nepieciešams arī pēc būvniecības pabeigšanas, lai tā varētu augt saturiski un veidotos laikam līdzi, kļūstot par elementu, kas Latvijā veido laiku.
"Atliek tikai ticēt, cerēt un lūgt, lai šī būve iedvesmo kvalitatīvam un jaunam ceļa lokam. Mums ir jāiemācās būt šīs gaismas cienīgiem un jāprot pastāvēt šajā gaismā," uzsvēra bijusī kultūras ministre Ingūna Rībena (V).
"Senajiem grieķiem bija pieņemts vienmēr meklēt patiesību. Arī Latvijas dzīvajiem prātiem caur arhitektūru, caur zināšanām vajag meklēt patiesību un rast skaidrību savā galvā," novēlēja bijusī kultūras ministre Helēna Demakova (PLL).
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (V) uzsvēra, ka jau tagad visiem būtu sev jāuzdod jautājums - "kāds bibliotēkas lietotājs es būšu un kā es to izmantošu".
LNB būvdarbus veic Nacionālā būvkompāniju apvienība, ko veido trīs lielākie Latvijas būvuzņēmēji - SIA "Re&Re", AS "RBSSKALS" un SIA "Skonto būve". Saskaņā ar līgumu, ko valsts ar būvuzņēmējiem parakstīja 2008.gada 15.maijā, bibliotēkas būvniecība izmaksās 114,6 miljonus latu.
Bibliotēkas jauno ēku paredzēts atklāt 2012.gada novembrī. 2013.gadā paredzēta bibliotēkas pārcelšanās no sešām esošajām bibliotēkas ēkām, lai 2013.gada septembrī jaunā ēka pilnībā būtu pieejama apmeklētājiem.
LETA
