Maija darbi dārzā, pagalmā un uz terases
Dienas kļuvušas garākas un siltākas, tāpēc pēc darba dienas birojā nemaz nav vēlēšanās turpināt sēdēt telpās. Ir īstais laiks un atbilsotoši laika apstākļi, lai padarbotos savā piemājas dārziņā, vasarnīcā un pagalmā.
Maijs ir gandrīz vidū, tomēr nekas nav nokavēts un piemājas apkopšanas darbi, kā arī sēšanas un stādīšanas darbi var turpināties vai arī vēl tikai sākties.
Maijs ir īstais laiks arī jauna zāliena ierīkošanai un jau esošā zāliena sakopšanai un mēslošanai. Optimālais laiks zāliena mēslošanai pavasarī ir tad, kad mauriņš jau kļūst zaļš. Pavasara mēslojums zālienam pret sūnu lieliski noderēs apsūnojuša zāliena mēslošanai. Mauriņš tiek atbrīvots no traucējošām sūnām un tiek nodrošināta mauriņa vienmērīga augšana. Pēc mēslojuma iedarbošanās, kad sūna ir atmirusi, tās atliekas jāaizvāc, izgrābjot ar grābekli.
Maija mēnesī jāturpina zemes apstrādāšana un jāsēj vasarāji - mieži, vasaras kvieši, lini, pupas, gurķi un vīķauzas. Jāsēj arī vēlīnie dārzāji, bet jau iesētie kārtīgi jāizravē. Jāstāda kartupeļi un citi sakņaugi: redīsi, galda bietes, kāļi rutki. Tāpat jāsēj dilles, zirņi, jāstāda vasaras ķiploki, sīpoli un kāposti. Mēneša beigās dārzā var izstādīt kabaču, gurķu un ķirbju dēstus, piesedzot tos ar agrotīklu.
Lai vasarā būtu labāka zemeņu raža, zemeņu dobes apklāj ar agrotīklu, kā rī mēslo ogu krūmus un zemenes. Šai mēnesī stāda brūklenes un dzērvenes, kā arī pavasarī stādītām zemenēm izkniebj ziednešus, bet mēneša beigās stāda vīnogas.
Šai mēnesī jāpabeidz augļu koku stādīšana un potēšana. Tūlīt pēc noziedēšanas ābeles, bumbieres un plūmes jāapmiglo pret ābeļu un ievu kodēm. Ja apkarojams arī ābolu un plūmju tinējs, tad apmiglošana atkārtojama pavisam trīs reizes - ar astoņu dienu ilgiem starpbrīžiem.
Jāņogulājiem, ērkšķogulājiem un avenājiem jāizgriež un jāsadedzina visi neizplaukušie, sausie un novītušie zari. Ērkšķogulāji jāapmiglo pret Amerikas miltrasu jeb tā saucamo ogu nāvi. Apmiglošana atkārtojama ik pēc nedēļas vai divām, un katrreiz pēc tam ogulāji apkaisāmi ar koku pelniem.
Pēc ziemas jāsakārto arī piemājas ūdenskrātuves. To krastos jāsakārto akmeņi un jāpārbauda baseina plēve un baseina forma – vai tās nav bojātas. Augus, kuri ziemojuši pagrabā, pārnes uz dīķi maija beigās, kad temperatūra ārā vairs nav zemāka par plus desmit grādiem.
Ja jums ir arī bites, tad bišu dravā jāpieliek rāmīši ar šūnām. Līdz maija aukstumiem tomēr jābūt uzmanīgam un jāpieliek tikai tik daudz rāmīšu, cik bites spēj apsegt. Tai pašā laikā jāgādā arī, lai stropos būtu pietiekoši silts.
Maijā stāda skuju kokaugus un rododendrus, sadala cerus ziemcietēm, kuras zied vasaras otrajā pusē; kā arī stāda sipolpuķes un gurnu puķes, kas zied vasarā un rudenī - gladiolas, dālijas, montbrēcijas. Šai laikā sīpolpuķēm, košumkrūmiem un ziemcietēm dod papildmēslojumu, izvēlas augus balkona kastēm, bet mēneša beigās ārā izstāda vasaras puķu dēstus.
Maijā jāsakārto arī siltumnīca, lai tajā jau varētu stādīt tomātus, papriku un baklažānus, tāpat pēc ziemas pavasara saulītē un siltumā ir vērts iztīrīt un izvēdināt pagrabu.
Siltais laiks ir labvēlīgs ne tikai jums un ārā augošajiem augiem, dārzeņiem un kokiem, bet arī telpaugiem, kuri visu ziemu ir pavadījuši istabā. Maijā mēslojiet telpaugus, ja nepieciešams, tos pavairojiet un pārstādiet. Stādiet augus balkonkastēs, bet mēneša beigās dažus telpaugus jau var nest jaukā, noēnojot tos no saules un sargājot no salnām.
Ilze Mežniece
