Latvijas enerģētikas stūrakmeņi – drošība, konkurētspēja, atjaunojamie energoresursi un energoefektivitāte
"Latvijas enerģētikas politika periodam līdz 2030.gadam tiek izstrādāta, balstoties uz četriem stūrakmeņiem – energoapgādes drošību, enerģijas konkurētspēju, efektīvu atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitātes palielināšanu", konferences "Latvijas nacionālās intereses enerģētikā" uzsvēra ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Šodien notikušajā AS "Latvenergo" un Pasaules Enerģētikas padomes Latvijas Nacionālā komitejas organizētajā konferencē Ekonomikas ministrija informēja par Latvijas enerģētikas politikas mērķiem, izaicinājumiem un stratēģijas 2030.gadam izstrādes gaitu.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka vēl šogad jānodrošina efektīva konkurence Latvijas elektroenerģijas tirgū, pievienojoties elektroenerģijas biržai un izveidojot ekonomiski pamatotu atjaunojamās enerģijas atbalsta mehānismu, savukārt līdz 2014.gadam jādažādo dabasgāzes piegādes ceļi un jāizveido brīvs gāzes tirgus. Energoefektivitātes jomā svarīgi ir sekmēt investīciju veikšanu siltumapgādes sistēmās energoefektivitātes uzlabošanai un energoservisa kompāniju veidošanos, tādējādi nodrošinot, ka līdz 2030.gadam tiktu nosiltinātas 50% ēkas un veiktas investīcijas rūpniecības sektora energoapgādes sistēmās, kā arī izveidojot iedzīvotājiem draudzīgāku sabiedriskā transporta sistēmu.
Savukārt Baltijas reģiona kontekstā svarīgi ir saglabāt AS "Latvenergo" vadošo lomu Baltijas elektroenerģijas tirgū, kā arī izveidot Latviju par reģiona gāzes apgādes sistēmas centru, panākot sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi Latvijā. Līdz 2016.gadam jānovērš Baltijas elektroenerģijas tirgus izolētība, nodrošinot starpsavienojumu Estlink2, NordBalt un LitPol Link izveidi, pabeidzot Narvas elektrostacijas rekonstrukciju un līdz 2020.gadam panākot, ka darbu sāk Visaginas atomelektrostacija.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce norādīja, ka šobrīd ministrija kopā ar nozares ekspertiem aktīvi strādā pie Enerģētikas politikas stratēģijas 2030.gadam izstrādes, balstoties uz augstākminētajiem rīcības virzieniem un ņemot vērā tautsaimniecības attīstības prognozes, citu valstu pieredzi enerģētikas nozares politikas plānošanā, kā arī Eiropas galvenās enerģētikas politikas tendences.
Plānots, ka dokumenta pirmais projekts sabiedriskai apspriešanai tiks nodots 2011. gada jūlijā, augustā to plānots papildināt ar sabiedriskajā apspriešanā sniegtajiem priekšlikumiem, taču septembrī plānota stratēģijas apstiprināšana valdībā.
Evita Urpena,
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
