Saeima sāks vērtēt jauno Būvniecības likumu
Rīga, 12.maijs, LETA. Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās jauno Būvniecības likuma projektu, kas paredz vienkāršot būvniecības administratīvo procesu, atsakoties no daudzajiem starplēmumiem.
Likums ļaus tuvinātos Pasaules Bankas pētījumā "Doing Business" minētajiem Dānijas rādītājiem, proti, būvniecības saskaņošanai nepatērēt vairāk par 70 dienām, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, norāda tā autori.
Būvniecības likumprojekta mērķis ir radīt mūsdienīgu būvniecības procesa tiesisko regulējumu, kas harmonizēs nacionālo likumdošanu ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem un veicinās būvniecības nozares attīstību, kā arī sekmēs sabiedrības iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, nodrošinot maksimālu būvniecības ierosinātāja un sabiedrības interešu aizsardzību.
Likumprojektā ietverti četri būtiskākie principi, kas būvniecības procesā jāievēro būvniecības dalībniekiem, kā arī valsts un pašvaldības institūcijām, - arhitektoniskā kvalitāte, atklātība, ilgtspēja un vides pieejamība.
Tāpat likumprojektā tiek noteiktas darbības, kuru veikšana ir atzīstama par būvniecību, tostarp arī būves funkcijas maiņa un būvju novietošana. Vienlaikus būvniecības likumdošanā izmantotie termini "rekonstrukcija" un "renovācija" tiek latviskoti, lai padarītu tos saprotamākus sabiedrībai un būvniecības ierosinātājam.
Likumprojektā arī ietverts vispārīgs regulējums, kas nosaka būvniecības stadijas (projektēšana un būvdarbi) un būvniecībai nepieciešamās atļaujas (būvatļaujas) saņemšanas priekšnosacījumus un saturu, tādējādi, lai noteiktu detalizētu būvniecības procesa norises reglamentāciju, Ministru kabinetā (MK) tiks izdoti Vispārīgie būvnoteikumi.
Speciālie būvnoteikumi aizstās Vispārīgos būvnoteikumus, kuri uz iepriekš minētajām būvēm nebūs attiecināmi un noteiks visas likumā noteiktās prasības, kuras nosakāmas Vispārīgajos būvnoteikumos. Vienlaikus speciālajai kārtībai pakļautajām būvēm varēs noteikt vienu kārtību visai būvju grupai, piemēram, inženiertīkliem, transportbūvēm vai atsevišķi katram būves veidam, piemēram, gāzes vadiem, elektrotīkliem, autoceļiem, dzelzceļam.
Īstenojot būvniecības politiku, tiks izveidota arī Latvijas Būvniecības padome, kas izvērtēs un sniegs viedokli Ekonomikas ministrijai par izstrādātajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, kā arī līdzdarbosies būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pilnveidošanā. Tāpat padome izstrādās priekšlikumus būvniecības nozares attīstībai, tostarp prioritāro jomu noteikšanai un būvspeciālistu profesionālās kompetences stiprināšanai, kā arī izskatīs ierosinājumus par nacionāli nozīmīgām būvēm un dos atzinumus par to projektēšanu, būvniecību un finansēšanu.
Likumprojektā ir ietverta arī norma, kas paredz iedalīt būves četrās grupās. Pirmajā grupā iekļautas būves, kuras pārsvarā ir teritorijas labiekārtojumu būves, - stacionāras reklāmas un informācijas stendi vidē un citi tiem pielīdzināmi objekti, dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras elementi. Otrajā grupā iekļautas visas privātmājas, kā arī nelielas noliktavas, ražotnes un tām līdzīgas būves. Trešajā grupā ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju inženiertīkli, transportbūves, meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves, kā arī citas būves, kuras nav minētas pirmajā, otrajā vai ceturtajā grupā. Savukārt ceturtajā grupā iekļautas būves, kuras patlaban apzīmē ar terminu "sabiedriski nozīmīgas būves" un kuru būvniecībai Vispārīgajos būvnoteikumos tiks noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz projektēšanu un būvdarbiem.
Likumprojektā ir arī noteikta vietējās pašvaldības kompetence, kā arī pašvaldība nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.
Tāpat noteikts, ka būvspeciālisti ir arhitekti un būvinženieri. Turpmāk pastāvīgu praksi projektēšanā vai būvdarbu vadīšanā varēs sākt būvspeciālists, kurš ir ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu arhitektūras vai būvniecības jomā. Savukārt būvekspertīzi varēs veikt būvspeciālists, kurš ir ieguvis vismaz desmit gadu patstāvīgas prakses pieredzi kā būvinženieris projektētājs vai būvinženieris būvdarbu vadītājs un ir nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu. Būvuzraugam, lai varētu veikt būvuzraudzību, noteikta piecu gadu pieredze kā būvinženierim būvdarbu vadītājam.
Likumprojektā arī noteikts, ka būvatļauja ir būvvaldes izsniegts administratīvais akts būvdarbu sākšanai pēc tajā ietverto nosacījumu izpildes, kas nodrošinās būvniecības procesa turpināšanu, savukārt neizpilde - pārtraukšanu vai apturēšanu.
Likumprojektā noteikts, ka būvniecības kontroli veiks būvinspektori, kurus vietējā pašvaldība varēs iekļaut būvvaldes sastāvā vai arī būvinspekcijā. Kontroles gaitā būvinspektori apsekos vietu, kur paredzēti būvdarbi, pirms būvatļaujas izsniegšanas, lai pārliecinātos par patvaļīgas būvniecības neesamību.
LETA
