Mazāk nekā trešdaļa iedzīvotāju paredz mājokļu cenu kāpumu
Rīga, 19.maijs, NOZARE.LV. Mazāk nekā trešdaļa jeb 30% valsts iedzīvotāju uzskata, ka pēc gada Latvijā mājokļu cenas būs augstākas nekā pašlaik, liecina SEB Mājokļu cenu indikators.
Iepriekšējā aptaujā 31% iedzīvotāju pieļāva, ka mājokļu cenas gada laikā augs, bet vēl mēnesi iepriekš tā domāja 33% respondentu.
Patlaban 17% Latvijas iedzīvotāju pauda viedokli, ka nekustamā īpašuma tirgū cenas tuvākā gada laikā samazināsies. Iepriekšējā aptaujā šādi atbildēja 16% respondentu.
Attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām neitrāli noskaņotie iedzīvotāji veidoja vislielāko respondentu grupu - 33% respondentu (iepriekšējā mēnesī 35%) pauda uzskatu, ka mājokļu cenas 12 mēnešu laikā nemainīsies un pēc gada tās atradīsies pašreizējā līmenī.
Nedaudz palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuriem nav konkrēta viedokļa attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu izmaiņām tuvākā gada laikā. Ja pēdējā gada laikā šis skaitlis svārstījās ap 16%-18% līmeni, tad šajā aptaujā respondentu, kuri nespēja vai arī nevēlējās atbildēt, skaits sasniedza gandrīz 21%.
Kopumā SEB Mājokļu cenu indikators mēneša laikā samazinājies par 2,1 punktu - līdz 12,9 punktiem. SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība samazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas. Salīdzinājumā ar februāri, kad tika sasniegta līdz šim augstākā indikatora vērtība (26,1 punkts), tas samazinājies par 13,2 punktiem. Neskatoties uz mazāku indikatora vērtību, iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām joprojām ir pozitīvākas nekā pirms gada (2010.gada maijā indikators bija pieci punkti).
SEB Mājokļu cenu indikators atspoguļos starpību starp cenu kāpuma un krituma prognozētāju skaitu.
"SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis saka, ka jaunākā aptauja ataino iedzīvotāju noskaņojuma pasliktināšanos un iedzīvotāju piesardzīgāku nākotnes vērtējumu.
"Lai arī iekšzemes kopprodukts uzrāda pieaugumu, tomēr vairākums iedzīvotāju to nesajūt savos maciņos, savukārt cenu kāpums elektroenerģijai, komunālajiem pakalpojumiem un citām precēm un pakalpojumiem ietekmē ikvienas mājsaimniecības budžetu. Tādējādi iedzīvotāji piesardzīgāk raugās nākotnē un nesagaida straujus uzlabojumus valsts vai pašu finansiālajā situācijā," skaidro Rudzītis.
Nekustāma īpašuma interneta portāla "City24" valdes loceklis Maksis Karlins savukārt saka, ka, izvērtējot pēdējo mēnešu darījuma skaita apjomu, pieprasījuma un piedāvājuma, kā arī cenu dinamiku, var vērot nekustamā īpašuma tirgus stabilizāciju visos segmentos. Šā gada dati liecinot par mērenu un nelielu cenu kāpumu gandrīz visos tirgus segmentos, kas skaidrojams ar ierobežotu piedāvājumu labiem un kvalitatīviem īpašumiem. Īpaši šī tendence esot vērojama jauno projektu segmentā, kur pieprasījumam atbilstošu kvalitatīvu dzīvokļu ar labu novietojumu un attīstītu infrastruktūru, zemām uzturēšanas izmaksām piedāvājumu skaits ir salīdzinoši neliels.
"Kā būtisks ietekmējošs faktors pašlaik mājokļa iegādei ir komunālo pakalpojumu, mājokļa apsaimniekošanas izmaksas un nekustamā īpašuma nodokļa apmērs. Izvēloties īpašumu, iedzīvotāji lēmumus pieņem pārdomātākus, izvērtējot visus iepriekš minētos faktorus, kā arī īpašumu iegādes finansējuma nosacījumus. Pēc mūsu statistikas datiem, vidējais dzīvokļa iegādes periods ir no trīs līdz četriem mēnešiem, sākot ar apskati līdz darījuma noformēšanai," teica Karlins.
Aptauja Latvijā veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS laikā no 8.aprīļa līdz 25.aprīlim, ar stratificētās nejaušās izlases metodi aptaujājot 1014 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem, veicot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās.
LETA
