Būvniecības likumprojektu pirmajā lasījumā Saeimā paredzēts izskatīt jūnija sākumā

Rīga, 25.maijs, NOZARE.LV. Jaunais Būvniecības likumprojekts, kas paredz vienkāršot būvniecības administratīvo procesu, atsakoties no daudzajiem starplēmumiem, tiek virzīts izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas sēdē 9.jūnijā, šodien nolēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Tāpat deputāti vienojās, ka priekšlikumus jaunajam Būvniecības likumprojektam pēc izskatīšanas pirmajā lasījumā varēs iesniegt līdz 15.augustam, bet otrajā lasījumā likumprojektu Saeimas sēdē varētu izskatīt septembra pirmajā nedēļā. Priekšlikumu izskatīšanai nolemts izveidot darba grupu, kurā tiks iesaistīti arī būvniecības nozares sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Komisijas sēdē deputāts Einārs Cilinskis (VL/TB-LNNK) izteica priekšlikumu virzīt izskatīšanai Saeimā nevis Ekonomikas ministrijas izstrādāto un valdības apstiprināto Būvniecības likumprojektu, bet gan Būvniecības nevalstisko organizāciju koordinācijas centra iesniegto alternatīvo Būvniecības likumprojektu, taču šis priekšlikums neguva komisijas deputātu atbalstu.

Komisijas sēdē būvniecības nozares eksperti uzsvēra, ka jaunajā Būvniecības likumprojektā īpaši jāpadomā par būvniecības kvalitāti un drošību, tāpēc nav pieļaujama pārmērīga būvniecības procesa vienkāršošana un būvspeciālistu kvalifikācijas eksāmenu atcelšana. Tāpat likumprojekts ir jāsaskaņo ar jauno Teritoriālās plānošanas likumprojektu, kuru patlaban jau ir nolemts virzīt izskatīšanai otrajā lasījumā.

Būvniecības koordinācijas centra, Latvijas Arhitektu savienības un Jauno arhitektu apvienības pārstāve Elīna Rožulapa uzsvēra, ka būvniecības speciālistu patstāvīgās prakses tiesības ir šo speciālistu konkurētspējas pamats, bet šo tiesību piešķiršanas vienkāršošana iznīcinās konkurētspēju.

"Lai piešķirtu prakses tiesības, ir jānovērtē kompetences. Tas nenozīmē, ka obligāti jāveic eksaminēšana, bet kompetenci var novērtēt tikai profesionālās organizācijas, tāpēc šīm organizācijām likumā ir jādeleģē prakses tiesību piešķiršanas tiesības. Tāpat likumprojektā tikai visai aptuveni ir iezīmēta būvniecības procesa birokrātijas mazināšana, un šī daļa ir jāuzlabo," sacīja Rožulapa.

Arī Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume uzsvēra, ka periodā starp pirmo un otro lasījumu likumprojektā nopietni jāpiestrādā pie sadaļām, kas attiecas uz būvniecības tehnisko kvalitāti un drošību, būvspeciālistu kvalifikācijas garantēšanu, kā arī Būvniecības likumprojekta saskaņošanas ar Teritoriālās plānošanas likumprojektu, kuru izstrādāja cita ministrija. "Ir bažas, ka šie likumi varētu nesaskanēt, bet tie ir saistīti visciešākajā veidā un tiem ir jāpapildina vienam otrs," uzsvēra Straume.

Biedrības "Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība" vadītājs Valdis Birkavs sacīja, ka ir labi salīdzināt veco Būvniecības likumu ar vecu zirgu, kurš jānomaina, bet "jaunais zirgs" jeb jaunais likumprojekts "var ātri skriet, bet pie rezultāta nenovest".

"Tieši tāpēc savos priekšlikumos esam iestrādājuši grožus, sakas un ilksis jaunajam zirgam, jo viņam tas vezums - būvniecības nozare - ir jāvelk. Pēdējā laika tendence ir atslābināt kontroli pār būvniecības nozari, un tā nav laba tendence. Būvnieki paši sev ierosina uzlikt ierobežojumus, jo tie ir nepieciešami kvalitātes un drošības garantēšanai. Procesu nedrīkst tā paātrināt, ka tas kļūst nekontrolējams," uzsvēra Birkavs.

Savukārt Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs komisijas sēdē uzsvēra, ka Būvnieku asociācija jau divus gadus cīnās par būvspeciālistu sertifikācijas atcelšanu, jo šāda sertifikācijas sistēma Eiropā pastāvot tikai atsevišķās postpadomju valstīs un arī Igaunijā tā ir atcelta.

"Piekrītam, ka būvniecībā ir nepieciešama kontrole un jau ir sperti vairāki nepareizi soļi šīs kontroles mazināšanā, piemēram, likvidējot Būvinspekciju, taču speciālista, kurš ir pabeidzis augstskolu un desmit gadus strādā būvdarbu vadīšanā, eksaminēšana nebūs šis kontroles mehānisms. Speciālistiem ikdienas darbs ir kvalifikācijas eksāmens," uzsvēra Nikolājevs.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis atbalstīja likumprojekta tālāku virzību, uzsverot, ka atsevišķi ir jāatrunā Administratīvā procesa likuma darbība būvniecības jomā, kas patlaban pieļauj būvniecības procesa apturēšanu pat 11 mēnešus pēc būvniecības sākšanas vai arī ar pašvaldības vadītāja rīkojumu uz gadu aizkavēt būvniecības sākšanai nepieciešamo dokumentu izsniegšanu.

Tehnisko ekspertu asociācijas valdes priekšsēdētājs Pēteris Druķis vērsa komisijas deputātu uzmanību uz to, ka šā gada Lieldienās stājās spēkā Eiropas Savienības regula, kas nosaka tehniskās prasības būvizstrādājumiem. "Jaunajā likumprojektā ir vairāki jautājumi, kas nesaskan ar šo regulu, tāpēc šīs vietas likumā ir jālabo," uzsvēra Druķis.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns sacīja, ka patlaban Latvijā tieši ilgās un sarežģītās būvniecības procesa saskaņošanas dēļ nav pieteikti un netiks īstenoti vairāki ārvalstu investīciju projekti, kurus garā procesa dēļ nebūtu iespējams īstenot līdz 2013.gadam, kamēr ir spēkā nodokļu atlaides lielajām investīcijām.

"Tāpat investoriem nav saprotams, kāpēc, ierodoties Latvijā ar tipveida projektu, kurš derīgs visā pasaulē, jāsameklē sertificēts Latvijas speciālists, lai tas uz šī projekta uzliktu savu sarkano zīmodziņu," piebilda Greiškalns.

Jaunais Būvniecības likums ļaus tuvināties Pasaules Bankas pētījumā "Doing Business" minētajiem Dānijas rādītājiem, proti, būvniecības saskaņošanai nepatērēt vairāk par 70 dienām, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, norāda tā autori.

Būvniecības likumprojekta mērķis ir radīt mūsdienīgu būvniecības procesa tiesisko regulējumu, kas harmonizēs nacionālo likumdošanu ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem un veicinās būvniecības nozares attīstību, kā arī sekmēs sabiedrības iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, nodrošinot maksimālu būvniecības ierosinātāja un sabiedrības interešu aizsardzību.

Likumprojektā ietverti četri būtiskākie principi, kas būvniecības procesā jāievēro būvniecības dalībniekiem, kā arī valsts un pašvaldības institūcijām, - arhitektoniskā kvalitāte, atklātība, ilgtspēja un vides pieejamība.

Tāpat likumprojektā tiek noteiktas darbības, kuru veikšana ir atzīstama par būvniecību, tostarp arī būves funkcijas maiņa un būvju novietošana. Vienlaikus būvniecības likumdošanā izmantotie termini "rekonstrukcija" un "renovācija" tiek latviskoti, lai padarītu tos saprotamākus sabiedrībai un būvniecības ierosinātājam.

Likumprojektā arī ietverts vispārīgs regulējums, kas nosaka būvniecības stadijas (projektēšana un būvdarbi) un būvniecībai nepieciešamās atļaujas (būvatļaujas) saņemšanas priekšnosacījumus un saturu, tādējādi, lai noteiktu detalizētu būvniecības procesa norises reglamentāciju, Ministru kabinetā (MK) tiks izdoti Vispārīgie būvnoteikumi.

Speciālie būvnoteikumi aizstās Vispārīgos būvnoteikumus, kuri uz iepriekš minētajām būvēm nebūs attiecināmi un noteiks visas likumā noteiktās prasības, kuras nosakāmas Vispārīgajos būvnoteikumos. Vienlaikus speciālajai kārtībai pakļautajām būvēm varēs noteikt vienu kārtību visai būvju grupai, piemēram, inženiertīkliem, transportbūvēm vai atsevišķi katram būves veidam, piemēram, gāzes vadiem, elektrotīkliem, autoceļiem, dzelzceļam.

Īstenojot būvniecības politiku, tiks izveidota arī Latvijas Būvniecības padome, kas izvērtēs un sniegs viedokli Ekonomikas ministrijai par izstrādātajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, kā arī līdzdarbosies būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pilnveidošanā. Tāpat padome izstrādās priekšlikumus būvniecības nozares attīstībai, tostarp prioritāro jomu noteikšanai un būvspeciālistu profesionālās kompetences stiprināšanai, kā arī izskatīs ierosinājumus par nacionāli nozīmīgām būvēm un dos atzinumus par to projektēšanu, būvniecību un finansēšanu.

Likumprojektā ir ietverta arī norma, kas paredz iedalīt būves četrās grupās. Pirmajā grupā iekļautas būves, kuras pārsvarā ir teritorijas labiekārtojumu būves, - stacionāras reklāmas un informācijas stendi vidē un citi tiem pielīdzināmi objekti, dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras elementi. Otrajā grupā iekļautas visas privātmājas, kā arī nelielas noliktavas, ražotnes un tām līdzīgas būves. Trešajā grupā ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju inženiertīkli, transportbūves, meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves, kā arī citas būves, kuras nav minētas pirmajā, otrajā vai ceturtajā grupā. Savukārt ceturtajā grupā iekļautas būves, kuras patlaban apzīmē ar terminu "sabiedriski nozīmīgas būves" un kuru būvniecībai Vispārīgajos būvnoteikumos tiks noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz projektēšanu un būvdarbiem.

Likumprojektā ir arī noteikta vietējās pašvaldības kompetence, kā arī pašvaldība nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.

Tāpat noteikts, ka būvspeciālisti ir arhitekti un būvinženieri. Turpmāk pastāvīgu praksi projektēšanā vai būvdarbu vadīšanā varēs sākt būvspeciālists, kurš ir ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu arhitektūras vai būvniecības jomā. Savukārt būvekspertīzi varēs veikt būvspeciālists, kurš ir ieguvis vismaz desmit gadu patstāvīgas prakses pieredzi kā būvinženieris projektētājs vai būvinženieris būvdarbu vadītājs un ir nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu. Būvuzraugam, lai varētu veikt būvuzraudzību, noteikta piecu gadu pieredze kā būvinženierim būvdarbu vadītājam.

Likumprojektā arī noteikts, ka būvatļauja ir būvvaldes izsniegts administratīvais akts būvdarbu sākšanai pēc tajā ietverto nosacījumu izpildes, kas nodrošinās būvniecības procesa turpināšanu, savukārt neizpilde - pārtraukšanu vai apturēšanu.

Likumprojektā noteikts, ka būvniecības kontroli veiks būvinspektori, kurus vietējā pašvaldība varēs iekļaut būvvaldes sastāvā vai arī būvinspekcijā. Kontroles gaitā būvinspektori apsekos vietu, kur paredzēti būvdarbi, pirms būvatļaujas izsniegšanas, lai pārliecinātos par patvaļīgas būvniecības neesamību.

LETA