Būvniecības kultūra Eiropā

Būvniecības kultūra nosaka cilvēka centienus pārmainīt dabisko vai būvēto vidi. Atšķirībā no arhitektūras, būvniecības kultūra aptver visus būvētās vides elementus; tā ir daudz plašāka par ēku arhitektonisko veidošanu un ietver, piemēram, arī satiksmes būvju veidošanu, ko veic inženieri, kā arī – jo īpaši – arhitektūru un mākslu sabiedriskajā telpā. Būvniecības kultūra ir kultūras sastāvdaļa, tādējādi savā identitātē tā balstās uz valsts vai reģiona vēsturi un tradīcijām.

Būvniecības kultūra skar ne tikai profesionālus plānotājus, bet visus cilvēkus, jo tie tiek konfrontēti ar būvēto vidi. Arī atbildība par būvētās vides kvalitāti gulstas ne tikai uz speciālistiem, bet gan uz sabiedrību kopumā.

Virknē Eiropas valstu jau kopš daudziem gadiem pastāv aktīva arhitektūras politika, kas izstrādā nozares politiskos un likumiskos nosacījumus un fiksē tos attiecīgos normatīvajos dokumentos. Valstu valdības, saprotot būvniecības kultūras nozīmi, ar dažādiem līdzekļiem cenšas to sekmēt un nostiprināt sabiedrības apziņā. Piemēram:

• Nīderlandē ar nolūku stimulēt kultūras komponenti arhitektūrā un celt tās kvalitāti 1987. gadā tika aizsākta programma Ruimte voor Architectuur. Tās rezultātā tika izveidotas svarīgas iestādes: Nīderlandes arhitektūras institūts, Berlāges institūts; kā supervizors nacionālā līmenī darbojas Valsts būvmeistars (Rijksbouwmeester).

• Somijā "laba būvētā vide" kā valsts mērķis ir iekļauta konstitūcijā. 1998. gads bija kampaņas gads ar mērķi izglītot iedzīvotājus šai jomā.

• Zviedrijā likumdošanā ir iestrādāti panti, kas pieprasa estētiskās komponentes klātbūtni visos būvniecības pasākumos. 2001. gadā Zviedrijā notika "Arhitektūras gads" ar daudzām kampaņām un akcijām.

Arī Eiropas līmenī notiek centieni būvniecības kultūras jomā. 2000. gada 27. oktobrī Francijas ES prezidentūras laikā tika pieņemta rezolūcija par arhitektūras kvalitāti. Savukārt 1999. gada septembrī pēc Somijas un Francijas iestāžu iniciatīvas tika izveidots Eiropas arhitektūras politikas forums (European Forum for Architectural Policies). Tā ir Eiropas mēroga platforma ar mērķi pulcēt arhitektūras jomā strādājošus speciālistus un iestādes un izstrādāt Eiropas arhitektūras hartu.

Būvniecības kultūras sekmēšanai Eiropas līmenī paredzēti šādi pasākumi:

• Eiropas līmeņa starpresoru kontaktorgāna izveide pie Eiropas Komisijas;

• arhitektūras kvalitātes tēmas plašāka iestrādāšana ES vadlīnijās;

• pētījumu organizēšana par pievienoto saimniecisko vērtību, ko nodrošina arhitektūras kvalitāte.

Zigurds Skābardis