Rīgas pašvaldības amatpersonas pārrunās iespējas rekonstruēt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturisko ēku
Iespējams, tiks vērienīgi rekonstruēta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturiskā ēka K.Valdemāra ielā 10a, kā arī tai blakus uzbūvēts jauns korpuss, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Viktors Daugmalis. Šā gada pirmajā pusē pēc Īpašuma departamenta pasūtījuma Latvijas Arhitektu savienība veica muzeja galvenās ēkas K.Valdemāra ielā 10a dokumentu sagatavošanu metu konkursam par ēkas rekonstrukcijas labāko skiču projektu, aģentūru LETA informēja muzeja pārstāve Nataļja Sujunšalijeva. Darba uzdevums bija, pamatojoties uz pasaules un vietējās pieredzes piemēriem, izpētīt ēkas iespējamo rekonstrukciju un, izvērtējot apkārtējās teritorijas pilsētbūvniecisko aspektu, sagatavot rakstveida atzinumu par Rīgas pilsētai izdevīgāko un efektīvāko iepirkuma procedūru projektētāja izvēlei. Pētījuma rezultātā tika sagatavots atzinums par iespēju veikt muzeja ēkas rekonstrukciju - paplašināšanu, un to organizēt atklāta, starptautiska konkursa veidā. Muzeja ēka celta 1903.-1905.gadā. Tā ir 19. un 20.gadsimta mijas akadēmiskās arhitektūras celtne, viena no iespaidīgākajām Rīgas bulvāru lokā. 1905.gada septembrī muzejs pirmo reizi tika atvērts apmeklētājiem. Simts gados muzeja ēka nav piedzīvojusi kompleksu kapitālo remontu, un patlaban ēkas tehniskā situācija ir kritiska. Ēka ir fiziski un morāli novecojusi, tā neatbilst starptautiskām mākslas darbu eksponēšanas vajadzībām un to prasību nodrošinājumam, ko muzejā vēlas saņemt šodienas apmeklētājs. Ēkas iekšējās un ārējās inženiertehniskās komunikācijas ir nolietojušās gan fiziski, gan morāli un neatbilst mūsdienu normatīviem un prasībām. Muzejā nav ventilācijas - vēdināšana notiek caur atvērtiem logiem. Ēkā esošie siltuma tīkli, siltuma mezgls, siltumķermeņi fiziski un morāli novecojuši, neekonomiski. Šādā situācijā muzejs arvien vairāk zaudē mākslas aktivitāšu piedāvājuma tirgū, jo tā infrastruktūra neglābjami noveco, jebkura veida uzlabojumi un novitātes ienes tikai nelielas korekcijas kopējā vizuālā tēlā, norādīja Sujunšalijeva. Muzeja ēkas pastāvēšanas laikā vidēji to ir apmeklējuši vairāk nekā astoņi miljoni skatītāju. Patlaban skatītāju skaits turpina augt, sasniedzot līdz 80 000 apmeklētāju gadā. Analīze rāda, ka vidēji katru gadu skatītāju skaits palielinās apmēram par 10%. Tādējādi var runāt par muzeju kā būtisku faktoru Latvijas un Rīgas tēla veidošanā, sacīja Sujunšalijeva. Muzeja pašreizējais piedāvājums ir nepietiekams, pārāk šauras ir ekspozīciju un izstāžu telpas, trūkst telpu muzeja veikalam, kafejnīcai, atbilstošai konferenču zālei, bērnu nodarbībām un muzejpedagoģisko programmu norisēm. Nepieciešams restaurēt Rīgas kultūrvidē vienu no nozīmīgākajiem arhitektūras pieminekļiem, uzlabojot tā vizuālo tēlu, padarot to pievilcīgu pilsētas iedzīvotājiem un Rīgas viesiem, rezultātā saglabājot ēku nākamajām paaudzēm. Ēkas rekonstrukcijā jāparedz jaunu telpu izbūve ēkas bēniņu daļā, kā arī jāvar rast iespēju ēkas paplašināšanai. Rekonstrukcijas rezultātā jārada standartiem atbilstoša materiāli tehniskā bāze mākslas darbu eksponēšanai, saglabāšanai un darbam ar tiem, jānodrošina muzeja telpu ekspluatācija saskaņā ar mūsdienu prasībām, tādējādi radot mūsdienīgu vidi muzeja apmeklētājam.
