Kokneses piemiņas vietu varētu sākt veidot nākamā gada pavasarī
Piemiņas vietas apstādījumos galvenokārt plānots izmantot Latvijas augus un materiālus no tuvākās apkārtnes. Piemēram, sākotnēji Masuno iecerējis vienu aleju veidot no Japānas ķiršiem, bet pēc Latvijas pārstāvju ierosinājuma piekritis aleju veidot no ābelēm, stāstīja Vītols. Līdz ar pirmo darbu uzsākšanu plānots arī sākt ziedojumu vākšanu no Latvijas iedzīvotājiem. Masuno šodien Latvijā ieradās vienas dienas vizītē, līdz vedot 250 kilogramus smago Kokneses piemiņas vietas maketu. Masuno ir dzenbudistu priesteris, kurš nodarbojas ar dārzu veidošanu. Dārzu veidošana ir viena no dzenbudisma izpausmēm, īpašu uzmanību pievēršot akmeņu izvietojumam. Dārzi, ko veido Masuno, ir viņa dvēseles, gara un prāta izpausmes, informēja fonds. Masuno vizītes laikā vadīja Kokneses piemiņas vietas projekta prezentāciju, kā arī plašāku publiku iepazīstināja ar piemiņas vietas maketu, kas izgatavots un speciāli atsūtīts no Japānas. Jau ziņots, piemiņas vietā sala Daugavas vidū, Kokneses baznīcas vertikāle un pilsdrupas veidos telpisku trijstūri, kuru šķērso likteņupe Daugava. Projektā "Meisow" jeb "Pļava" paredzētas divas zonas. Viena no tām atgādinās par pagātni, savukārt otra aicinās veidot gaišu nākotni. Uz salas, galvenajā piemiņas vietā, paredzēts oļu segums no 600 000 akmeņu, kas simbolizē 600 000 totalitārā režīma upuru. Plānots, ka apmeklētāji paši nesīs līdzi pa nelielam akmenim, lai veidotu kopīgu kalnu ar upuru piemiņai novietotajiem oļiem. Iecerēts, ka oļu klāto teritoriju apjozīs ūdens kanāls, kas simbolizē izlietās upuru asinis. Kanāls būs savienots ar Daugavu vietā, kur 18.novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, vērojams saulriets. Paredzēts arī izvietot ūdenī septiņus lielus akmeņus. Masuno preses konferencē pastāstīja, ka japāņiem, tāpat kā latviešiem, akmenim, ūdenim un ugunij ir svēta nozīme un šajā vietā iecerēta šo elementu apvienošana - vienuviet būs Daugavas ūdens, akmens un saulriets kā uguns simbols. Piemiņas vietā plānotas arī divas ēkas. Viena no tām būs izveidota apļa formā, un uz tās sienas varēs izlasīt totalitārā režīma upuru vārdus un uzvārdus. Otrajā ēkā tiks izvietota izstāžu zāle un kafejnīca, no kuras varēs vērot skatu uz Kokneses pilsdrupām. Kokneses fonda pārstāvji, kuri rīkoja starptautisko ideju konkursu, piemiņas vietu - Dvēseļu dārzu - iecerējuši veidot kā "dvēseļu pulcēšanās vietu, kas nemodina drūmas un nomācošas izjūtas, bet gan kalpo atcerei, apskaidrībai un mierinājumam". Ainavu arhitekts par izstrādāto ideju saņēma 10 000 eiro (7028,04 latu) prēmiju. Piemiņas vietas izveidošanas izmaksas būs zināmas pēc tam, kad tiks izstrādāts projekts. Līdzīgu parku ierīkošana maksā aptuveni trīs līdz piecus miljonus eiro (divus līdz 3,5 miljonus latu), aģentūrai LETA iepriekš sacīja Kokneses fonda valdes priekšsēdētājs Vilis Vītols. Nepieciešamo finansējumu, viņaprāt, būtu jāpiesaista ar nelieliem visas tautas ziedojumiem - līdzīgi kā ceļot Brīvības pieminekli. Parks varētu būt gatavs pēc aptuveni desmit gadiem, prognozēja Kokneses fonda valdes priekšsēdētājs.
