Renesanse: Vēsture un mūsdienās izcilākie piemēri Latvijā
Renesanse (franču: atdzimšana) ir Eiropas kultūras, mākslas un sabiedriskās domas uzplaukuma periods, kas aizsākās Itālijā 14.–15. gadsimtā, turpinoties arī 16. gadsimtā. Renesanses laikā notika arī jaunu kontinentu atklāšana un izpēte, feodālās sistēmas noriets un tirdzniecības izaugsme, iespiešanas tehnikas radīšana, kā arī citi būtiski izgudrojumi. Renesanses stils arhitektūrā veidojās, apvienojot Senās Romas un vietējās viduslaiku arhitektūras tradīcijas, tādējādi stila izpausmes dažādos reģionos bija atšķirīgas.
Vēsture un iezīmes
Foto: Francisco Javier Diaz Burgos/flickr.com; autors: san_lorenzo_bazilika_florence
Renesanse ir arhitektūras un mākslas stils, kas ap 1420. gadu aizsākās Itālijā un nākamā gadsimta laikā izplatījās pārējā Eiropā. Renesanses stils veidojās humānisma ideju kontekstā, savukārt arhitektūras stils radās Itālijas pilsētā Florencē. Itāļu renesansi ir iespējams iedalīt trīs periodos: agrajā renesansē, augstajā jeb dižrenesansē un vēlajā renesansē. Renesanses arhitektūras augstākie sasniegumi īstenoti Itālijā, galvenokārt baznīcu, piļu un villu arhitektūrā.
Renesanses stilā uzsvars tiek likts uz simetriju, skaidrām proporcijām, ģeometriju, līdzsvaru un harmoniju, kā tas bija antīkās kultūras, un it īpaši Senās Romas arhitektūrā. Populāri bija Senās Romas arhitektūras elementi, piemēram, pusaploces arkas (ļoti bieži šādā formā veidoja logu ailas), mucveida jeb cilindriskās velves, arī kupoli. Izplatītākais būvniecības materiāls bija ķieģelis.
Renesanses arhitektūras ideāls bija centriska celtne; tā galvenokārt bija izplatīta sakrālajā arhitektūrā, taču sastopama arī sekulārajā arhitektūrā. Arhitekts, kam parasti tiek piedēvēta agrās renesanses aizsākšana arhitektūrā, ir Filippo Brunelleski (1377–1446). Renesanses arhitektūras filozofija vislabāk redzama San Lorenzo bazilikā un Santo Spirito baznīcā Florencē, ko Brunelleski projektējis attiecīgi ap 1425. un 1428. gadu. Renesanses stils ārpus Itālijas tiek dēvēts par ziemeļu renesansi, un šī stila celtnes ir sastopamas arī Latvijā.
Renesanses arhitektūra Latvijā
Foto: grzegorzmielczarek/flickr.com; autors: melngalvju_nams
Mākslas, tai skaitā arī arhitektūras attīstībai Latvijas teritorijā šķēršļus lika Livonijas karš, un renesanses elementi parādījās tikai kā atsevišķi dekoratīvi iespraudumi. Renesanses ienākšana Latvijā laika ziņā sakrita ar manierisma periodu Itālijā. (Manierismu identificē ar renesanses stila nobeiguma fāzi; to aplūko arī kā vienu no stilistiskajiem virzieniem, kas bija aktuāls vēlās renesanses periodā; arī kā patstāvīgu stilu).
Viens no raksturīgākajiem ziemeļu renesanses paraugiem Latvijā ir Rīgas Melngalvju nama pārveidojumi. Vispārinātās ziemeļu renesanses formās veidots arī zelminis vienai no "Trīs brāļu" ēkām Rīgā, Pils ielā 19. Vienīgā apjomīgākā renesanses celtne Rīgā, kuras arhitektūra balstīta skaidrā un precīzā antīko orderu elementu lietojumā, ir Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskās baznīcas paplašinājums, kas, iespējams, tapis pēc būvmeistara Gerta Frēzes projekta. Celtnes fasāde, tāpat kā vecākā, gotiskā daļa, mūrēta no sarkaniem ķieģeļiem. Tāpat renesanses stila ietekme skaidri saskatāma Svētās Annas baznīcas Jelgavā sānu fasādēs, kas ļoti atgādina Rīgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskās baznīcas paplašinājuma fasādi.
