Rēzeknē radušās problēmas ar jaunuzbūvētā ielas posma nodošanu ekspluatācijā
Īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēto projektu, Rēzeknes pilsētas pašvaldībai radušās problēmas ar Kr.Valdemāra ielas jaunā posma nodošanu ekspluatācijā, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.
Atbildīgās Rēzeknes domes amatpersonas uzskata, ka Reģionālās vides pārvaldes ierēdņi mākslīgi rada šķēršļus jaunā objekta nodošanai ekspluatācijā, aplami un tendenciozi tulkojot normatīvos aktus, un ka minētais gadījums esot spilgts piemērs tam, kā valstī tiek kavēta Eiropas Savienības līdzekļu apguve.
Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes direktore Ērika Ruskule aģentūrai LETA sacīja, ka Rēzeknes dome, īstenojot projektu, ir pārkāpusi Aizsargjoslu likuma prasības.
Kā aģentūru LETA informēja Rēzeknes domē, pirms ielas pieņemšanas ekspluatācijā Rēzeknes domes Būvvalde vērsās reģionālajā vides pārvaldē, taču saņēmusi pārmetumu par to, ka 20 metru posmā iela izbūvēta pārāk tuvu upei. Savukārt pašvaldība ir pārliecināta, ka likumā noteiktais izņēmums ļauj aizsargjoslas teritorijā izbūvēt transporta un sakaru tīklus, kā tas ir šajā gadījumā. Turklāt papildus projekta aktivitātēm dome veikusi upes krasta nostiprināšanu, novēršot upes radīto krastu eroziju.
"Rēzeknes pilsētas domi cenšas apvainot ļaunprātīgā kaitēšanā dabai, faktiski tajā, ka šajā vietā būtiski pasliktinājusies ekoloģija un saasinājusies situācija ar krastu eroziju. Tomēr savulaik atbilstoši Vides pārvaldes prasībām projektā tika ieviestas izmaiņas, būvniecības laikā šis posms tika droši nostiprināts un erozijas process apturēts. Bet vides pārvalde joprojām nedod savu slēdzienu, kas ir nepieciešams, lai nodotu objektu ekspluatācijā," saka Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (SC).
Vides pārvalde balstās uz likumu par aizsargājamajām teritorijām upes krastos un uzskata, ka likums ir pārkāpts, jo ceļš ir tuvāk upei par atļautajiem 10 metriem. Bet tajā pašā likumā ir punkts, saskaņā ar kuru aizsargājamās zonas liegums neattiecas uz transporta tīkliem. Rēzeknes pilsētas dome uzskata, ka transporta tīkls ir ielas, ceļi, tilti. Līdzīgu viedokli, pēc Bartaševiča teiktā, paudusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
"Šādas birokrātiskas spēles un objekta nodošanas ekspluatācijā procesa apzināta bremzēšana var novest pašvaldību pie nopietnām problēmām, jo ir apdraudēta Eiropas finansējuma saņemšana aptuveni 1,5 miljona latu apmērā, kas pilsētai nav maza summa," uzsver Rēzeknes mērs.
Savukārt Ruskule uzskata, ka šāda situācija nebūtu izveidojusies, ja ielas projektēšanas un izbūves gaitā būtu ņemti vērā Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes izsniegtie tehniskie noteikumi vai arī pērn, kad trase vēl tika iezīmēta dabā, vides pārvaldes izsūtītā vēstule ar brīdinājumu, ka ceļa būvniecība tiek plānota nepieļaujami tuvu Rēzeknes upei.
Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes vadītāja atzīmē, ka šis ES finansēto projektu īstenošanas gaitā ir pirmais tāds gadījums, kad tiek pārkāptas spēkā esošās likumdošanas prasības.
Runājot par iespējamajiem problēmas risinājuma variantiem, Ruskule norādīja, ka tie būtu jāpiedāvā pašvaldībai. Diemžēl tā vietā, lai piedāvātu risinājumu, vietējā Rēzeknes dome nolēmusi risināt šo problēmu politiski - ar sabiedriskās domas palīdzību.
Kr.Valdemāra ielas jaunais posms izbūvēts, īstenojot projektu "Piekļuves nodrošināšana Rēzeknes pilsētas jaunajiem mikrorajoniem - Stacijas ielas rekonstrukcija ar savienojošo posmu izbūvi un satiksmes pārvada būvniecību", kas tiek realizēts divās kārtās. Tā kopējais finansējums ir 1 646 529 lati, no kuriem ERAF finansējums - 1 399 550 lati, valsts finansējums - 98 791 lats un pilsētas pašvaldības līdzfinansējums - 148 187 lati.
Daugavpils, 19.okt., LETA.
