Rēzeknē sāk būvēt pusmiljonu vērto piemiņas vietu par godu Pirmajam Latgales latviešu kongresam
Gatavojoties Pirmā Latgales latviešu kongresa simtgadei, Rēzeknē sākusies piemiņas vietas būvniecība, kas izmaksās 503 292 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), aģentūra LETA uzzināja Rēzeknes pašvaldībā.
Saskaņā ar noslēgto līgumu būvdarbus paredzēts pabeigt līdz nākamā gada 15.aprīlim.
Būvdarbus objektā veic SIA "Riviera L" par 415 944 eiro bez PVN. Būvuzraudzību nodrošinās SIA "Firma L4", savukārt autoruzraudzību - būvprojekta izstrādātājs SIA "Vincents".
Jau ziņots, ka Rēzeknes pilsētas domes sēdē pašvaldības deputāti par Latgales kongresa simtgades pieminekļa Rēzeknē galveno uzrakstu latviešu literārajā valodā apstiprināja Raiņa vārdus - "I Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mūsu" (Rainis).
Zem tā būs uzraksts latgaliešu rakstu valodā mazākiem burtiem - "1917.goda 26. un 27.aprelī p.v.st. itymā vītā kinoteatrī "Diana" nūtyka Pyrmais Latgolas latvīšu kongress, kas lēme par apsavīnōšonu ar Kūrzemi un Vidzemi".
Jau vēstīts, ka Rēzeknē piemiņas vietas izveides metu konkursā par godu Pirmā Latgales latviešu kongresa simtgadei uzvarējusi SIA "VA riants5" un arhitektu birojs "AP".
Veidojot piemiņas vietu, meta autori centušies atspoguļot un vizuāli apzīmēt Latgales kongresa nozīmi Latvijas valsts izveidē vēsturiskā kontekstā. Pieminekļa granīta pamats atveidots riņķveida pakāpienu veidā, kas simboliski stāsta par laika un vēsturisko procesu pirms šī svarīgā notikuma.
Pieminekļa centrs konceptuāli raksturo Pirmā Latgales latviešu kongresa būtiskākās idejas, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgaleijāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē. Centrālais cilindriskais apjoms veidojas no trīs tonalitātē un faktūrā dažādiem kaltiem laukakmeņiem, kurus kopā satur tautiskā josta kā mūsu kopīgās identitātes simbols. Latvijas silueta telpiskais apjoms centrā simbolizē, ka tikai kopā šīs trīs vienības veido mūsu valsti.
Pieguļošo teritoriju funkcionāli sadala zaļā zona. Pieiet un apskatīt piemiņas vietu, kuru paredzēts izvietot Atbrīvošanas alejā 61, varēs no visām pusēm. Teritorijas apzaļumošanai plānots izmantot viegli kopjamus vairāku veidu augus, kas nodrošinās krāsu un faktūru dažādību gadalaikos. Zaļo zonu papildinās puķu dobes. Lai izceltu un akcentētu zaļos stādījumus, tiks izmantoti atbilstoši LED gaismekļi.
Metu konkursu par godu Pirmā Latgales latviešu kongresa simtgadei ar Rēzeknes pilsētas domes atbalstu rīkoja biedrība "Latgalieši". Konkursā piedalījās deviņi pretendenti.
Pirmais Latgales latviešu kongress Rēzeknē norisinājās 1917.gada 26. un 27.aprīlī kinoteātra "Diāna" ēkā. Tā gaitā tika nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena nācija un ka Latgale jāpievieno pārējiem jaundibinātās Latvijas valsts reģioniem.
LETA
2016.gada 23.decembrī
