Rēzeknes mērs aicina EM atmaksāt pilsētai aptuveni 1,3 miljonus eiro saistībā ar "Zeimuļa" būvniecību
Atkāpes no projekta centra būvniecības gaitā Rēzeknes mērs aģentūrai LETA pamatoja ar projektētāju it kā pieļautajām kļūdām. "Ja mēs nebūtu mainījuši nekorekto arhitektonisko risinājumu "Zeimuļa" ēkas ārējai apdarei, ko bija paredzēts apšūt ar koka plāksnītēm, tā nebūtu bijusi pietiekami ugunsdroša, bet tas nav pieļaujams, it sevišķi, ja ņem vērā, ka šajā ēkā pastāvīgi uzturas bērni. Turklāt nav garantijas, ka, izbūvējot ēku ar sākotnēji piedāvāto fasādi, mēs to būtu varējuši nodot ekspluatācijā, jo ēkas ugunsdrošība neatbilstu prasībām," taisnojās Bartaševičs.
Bēdīgi slavenais Zolitūdes negadījums, pēc Rēzeknes mēra domām, ir uzskatāmi apliecinājis, ka projektētāju kļūdas var būt liktenīgas. "Uzskatu, ka mūsu lēmums mainīt fasādes risinājumu bija pareizs. Gan nezinu, kādēļ šādam risinājumam tik ļoti pretojās arhitekte, kurai bija nepieciešams vesels gads, lai piedāvātu citu risinājumu, kaut arī tas bija izdarāms vien dažos mēnešos. Arhitekte bija tik nekaunīga, ka pat atteicās parakstīt dokumentus par ēka nodošanu ekspluatācijā. Rezultātā ēka tika nodota ekspluatācijā ar būvvaldes lēmumu un patlaban ir droša ekspluatācijā," stāstīja Bartaševčs.
Kļūda fasādes projektēšanā neesot bijusi vienīgā nepilnība šajā projektā. Ēkas pamatnē bija paredzēti urbtie pāļi. Kad būvnieki sāka būvēt ēkas pamatus un urbt pāļus, izrādījās, ka apakšā ir liels akmeņu lauks, un bija nepieciešams rast citu risinājumu, tādēļ pieņemts lēmums pāļus dzīt. Arī šajā gadījumā jauna risinājuma rašanai bija nepieciešams papildu laiks.
Rezultātā ēka, kuru bija plānots uzbūvēt gada laikā, tika būvēta divus gadus. Neraugoties uz visiem mēģinājumiem pierādīt rīcības pareizību, būvniecības termiņu neievērošanas dēļ uzraugošās institūcijas neizmaksāja visu plānoto Eiropas finansējumu un aicina Rēzeknes pašvaldību atmaksāt aptuveni 1,3 miljonus eiro projekta naudas.
LETA
Foto: Evija Trifanova/LETA
