Ribes dzirnavas – 4 spārnu iebrauktuve. Ieceres un realizācijas konfrontācija
Pēc satura un formas pateicīgajā objektā ģenerālās līnijās saglabāta un izturēta sākotnēji par labu atzītā ideja, taču atsevišķus elementus dēļ atkāpes no arhitektūras koncepcijas realizācijas gaitā par nevainojamiem nosaukt grūti. Tradicionāli šādos gadījumos tiek piesaukta medus muca ar darvas pilienu, - šeit, par laimi, nav tik traki, tāpēc var likt cerības uz laiku, kas sakārtojot visu. Industriālā un baznīcu tipoloģija arhitektoniski sasaucas, arī ēku funkcionālais saturs ir līdzīgs, paredzot globālās noskaņās realizēt kādu materiālu vai garīgu ideju. "Rožmalās" arhitektoniskajā risinājumā izmantoti minētās tipoloģijas elementi samazinātos mērogos un panākts reti sastopams vērienīguma un personiskuma apvienojuma efekts. Kompleksu veido uz vienas galvenās ass "uzsēdinātās" dzirnavas un divi ar aizstiklotu pagalmu savienoti apjomi. Abi apjomi ir strukturāli atšķirīgi, vienam no tiem ar koka apdari uzsvērts horizontālais, otram - vertikālais raksturs. Arī jumta divslīpju jumta risinājums ir atšķirīgs – viesnīcas daļai ar nelielu pārkari, otram apjomam jumts savienots ar fasādi un iebūvēta integrēta lietus ūdeņu noteces sistēma. Fasāžu tonējums diemžēl realizēts vienāds, lai gan arhitektoniskā iecere to paredzēja veidot atšķirīgu, pietuvinātos toņos, vienlaikus norādot uz dažādo funkciju. Stiklotajam pagalmam, kur iemitinājies restorāns-ēdnīca, ar nodomu pazemināts jumta līmenis - tam pāri vīd dzirnavu siluets.
Veiksmīga ir plānojuma loģika, kas saprotama, jau pārkāpjot ieejas mezgla slieksni. Pa labi restorāns- ēdnīca, pa kreisi saunas telpas, acu priekšā kāpnes uz otro stāvu, kur izvietoti divstāvīgi viesnīcas numuri, galerija - balkons un plaša telpa pasākumiem. Galvenās ieejas mezgls nolasāms kā sarūtota stiklota plakne ar alumīnija profiliem. It kā jau sīkums, bet tomēr ēkas raksturu ietekmē arī logu/stikloto plakņu profila toņu izvēle, kas šai gadījumā ir tradicionāli pelēcīga, lai gan apdares risinājumā bija norādīts melnais tonis gan ieejas mezglam, gan stiklotajam pagalmam, lai izvairītos no biroja estētikas un radītu saikni ar stilīgu industrializāciju. Bez tam, saskaņā ar sākotnējo atpūtas kompleksa nosaukumu – "4 spārnu iebrauktuve", kas pat neilgu laiku greznoja fasādi, – ieejas mezglu plānoja veidot, kā jau kārtīgai iebrauktuvei pienāktos, stikloto plakni aizsedzot ar piecus metrus augstiem koka vārtiem, pietuvinātiem to vēsturiskai formai. Realizāciju nepiedzīvoja arī bīdāmi koka slēģi otrā stāva numuru logiem, kas fasādē radītu ritmisku un atraktīvu haosu, atkarīgu no iemītnieku vēlmes tos bīdīt uz vienu vai otru pusi.
Ieejas mezglā sienas dekorētas ar pazīstamu un ne tik pazīstamu ļaužu fotoportretiem. Dodoties pa kāpnēm uz otro stāvu un nogriežoties pa kreisi, vizuāli ar bezgalības efektu apveltīto gaiteni uz pusēm šķeļ virsgaisma, abpus viduslīnijai izvietotie divstāvu numuri, virs kuru durvīm stiklotu logu rinda, atbilstoši guļamzonas līmenim. Dodoties pa labi, ir iespēja nokļūt galerijā – balkonā virs restorāna telpas, kur izvietoti galdiņi, un tālāk kokā ieturētā saviesīgu pasākumu telpā. Arhitektoniskā telpas un arī fasādes dominante ir milzīgs apaļš logs, ar krustotiem šķērsspraišļiem. Interjera risinājumam bija jāpakļaujas šai lieliskajai arhitektoniskajai detaļai, taču pagaidām telpa vēl gaida savu kārtu. Jācer, ka ar laiku pārmērīgi pielietota gaiša koka apdares nomācošais pārspēks tiks mīkstināts. Restorāna telpai ir ievērojams augstums – 6 metri, un labi eksponētās koka un metāla sijas veido savdabīgu, atraktīvu rakstu, lai gan to funkcionālā nozīme ir stiprināt jumta daļu. Baudāms elements no visiem skatu punktiem. Saskaņā ar ieceri, restorāna grīdai vajadzēja tapt no slānekļa un betona, kas turpinātos ārpus telpas un "izšķīstu" zālienā. Paātrināta būvniecības grafika dēļ ārpusē betona grīdas turpinājumam piešķirta strikta, regulāra forma. Atpūtas kompleksa vēsturiskais elements - Ribes dzirnavas būvētas 1862. gadā, apjoma nesošās konstrukcijas, mehānismi laika un politiku maiņas pārdzīvojuši neskarti. Nomaiņai pakļautas atsevišķas koka konstrukcijas iekštelpās, pirmā stāva telpa ieguvusi papildus apjomu, kas panākts, veidojot 80 cm grīdas līmeņa padziļinājumu. Fasāde un rotējošā jumta daļa, saglabājot precīzu autentisko formu, klāta ar lubiņām, kā tas bijis arī iepriekš. No jauna izgatavotie dzirnavu spārni griežas pašplūsmā, pakļaujoties vājākām vai stiprākām vēja plūsmām, skrienošām pāri Zemgales līdzenumiem. Nebūtu par skaļu Ribes dzirnavas dēvēt arī par lokālās identitātes fenomenu, kas piedāvā modernajam cilvēkam reāli pieskarties un vizuāli baudīt rūpīgi rekonstrukcijas gaitā saglabātos vēsturiskos elementus, kādu iekštelpās un fasādē ir ne mazums.
Autore: Agrita Lūse, mākslas vēsturniece Foto Andris Tone un Ingars Liepiņš LATVIJAS ARCHITEKTŪRA, Nr.2, 2008
