"Riga Fertilizer Terminal" solītie drošības pasākumi nepārliecina
Sabiedriskās apspriešanas sanāksmē piedalījās gan Vecmīlgrāvja aizsardzības biedrības, gan Mežaparka aizsardzības biedrības pārstāvji, gan iedzīvotāji no citām Rīgas apkaimēm. Apspriešanu apmeklēja arī nacionālās apvienības Rīgas domes deputāts Aleksandrs Kiršteins.
VUGD speciālists Mārtiņš Baltmanis skaidroja, ka drošas evakuācijas zona noteikta 800 metru apkārtnē no termināļa. Šajā apkaimē dzīvojošo iedzīvotāju evakuācija būtu nepieciešama tikai gadījumā, ja notiktu liela rūpnieciska avārija - būtu izbirušas vai aizdegušās vismaz 250 tonnas amonija nitrāta. Baltmanis norādīja, ka izbiris amonija nitrāts videi nav kaitīgs, jo tas tiek lietots lauksaimniecības zemes mēslošanai, savukārt degošu amonija nitrātu iespējams nodzēst ar izkliedēta ūdens strūklu.
Sabiedriskās apspriedes dalībnieki vēlējās zināt, vai ar 800 metru drošu evakuācijas zonu un ūdens strūklu pietiks arī gadījumā, ja terminālī notiks sprādziens, atgādinot, ka aprīlī Teksasā pēc sprādziena minerālmēslu ražotnē gājuši bojā 14 cilvēki. Baltmanis uzsvēra, ka Teksasā sprādziens noticis minerālmēslu ražotnē, bet Rīgā tiks būvēts tikai pārkraušanas terminālis. Glābšanas dienestu speciālisti nav pat izvērtējuši scenāriju, kā rīkoties sprādziena gadījumā, jo "tas ir praktiski neiespējami, tāpat kā nerēķina, kas notiks, ja meteorīts nokritīs uz zemes", salīdzināja VUGD speciālists.
"Riga Fertilizer Terminal" civilās aizsardzības plāna veidotāji norādīja, ka amonija nitrāts nav ne degoša, ne sprāgstoša viela. Tā kušanas temperatūra ir vismaz 170 grādu, taču arī aizdegšanās gadījumā sprādziens var notikt vienīgi tad, ja uz vielu ir vismaz 80 atmosfēru spiediens un tām piekļūst organiskas vielas, kas satur oglekli. Speciālisti izvērtējuši arī potenciālos draudus, ko varētu izraisīt uzņēmuma teritorijā izvietotā degvielas uzpildes stacija ar aptuveni 20 kubikmetru ietilpību, un konstatējuši, ka pat degvielas noplūdes un aizdegšanās gadījumā siltuma ietekme termināļus neskars.
Baltmanis uzsvēra, ka visas termināļa konstrukcijas ir būvētas no dzelzsbetona. Lai kontrolētu temperatūru un nerastos aizdegšanās avots, tiek uzstādītas signalizācijas iekārtas gan kupolos un galerijās, gan amonija nitrāta pārvietošanas tranšejās, ierīkotas ugunsdzēsības atklāšanas sistēmas, signālierīces, kas kontrolē temperatūru objektā, kā arī signāliekārtas uz transporta lentes, kas brīdina par tehniskiem darbības traucējumiem. VUGD reaģēs uz katru novirzi no normas neatkarīgi no tās apjoma, uzsvēra speciālisti.
Ja gadījumā nelaime tomēr notiktu, iedzīvotāji tiktu brīdināti gan ar operatīvā transporta un VUGD sirēnām, gan ar mediju starpniecību, ka notikusi nelaime un dzīvesvieta jāpamet, tāpat Rīgas dome ar pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" parakstījusi līgumu, ka divu stundu laikā iedzīvotāju evakuēšanai tiktu nodrošināti vismaz 15 autobusi. Ir noslēgti līgumi par evakuēto iedzīvotāju izmitināšanu, ēdināšanu un psiholoģiskās palīdzības sniegšanu.
Iedzīvotāji gan apšaubīja iedzīvotāju informēšanas metodes, norādot, ka daudzi nav zinājuši par konkrēto apspriešanu, jo paziņojums par to vien pāris reizes nopublicēts kādā konkrētā laikrakstā, kuru ne visi iedzīvotāji lasa. Tāpēc pastāvot šaubas, vai gadījumā, ja notiks nelaime, iedzīvotāji par to saņems informāciju pietiekami ātri un pietiekamā apjomā. Baltmanis gan norādīja, ka šīs sabiedriskās apspriešanas mērķis vēl nav apmācīt iedzīvotājus, kā rīkoties nelaimes gadījumā, bet izskaidrot izstrādāto civilās aizsardzības plānu un mudināt sniegt savus priekšlikumus tā uzlabošanai. Kad terminālis sāks darbu, iedzīvotāji tikšot atsevišķi informēti par tā darbību, riskiem un rīcību nelaimes gadījumā, nosūtot katram informatīvu bukletu. VUGD speciālisti piedāvāja aktīvākajiem iedzīvotājiem piedalīties apmācībās, jo parasti šādām vajadzībām glābējiem esot grūti atrast brīvprātīgos.
Rīdzinieki pauda viedokli, ka plāns tomēr nav kompleksi izstrādāts, un vēlējās zināt, vai ir izstrādāti kādi civilās aizsardzības plāni arī dzelzceļam, pa kuru ik dienu kursēs vismaz 84 ar amonija nitrātu piekrauti vagoni, un ūdens teritorijai, pa kuru kursēs kuģi ar minerālmēslu kravām. Tāpat iedzīvotāji norādīja, ka papildus jau esošajiem termināļiem tiks būvēti vairāki jauni, kā arī propāna-butāna glabātuve administrācijas ēku apkurei, kas varētu būtiski mainīt kopējo situāciju. VUGD speciālisti gan uzsvēra, ka ārpusobjekta civilās aizsardzības plāns tiks aktualizēts atbilstoši jebkurām izmaiņām terminālī vai tā tuvumā.
Iedzīvotāji arī raizējās, ka 900 metru attālumā no RTF atrodas gāzes uzglabāšanas terminālis, taču VUGD speciālisti norādīja, ka minerālmēslu termināļa ietekmes zona ir ne lielāka par 827 metriem, tāpēc šis objekts ir ārpus riska zonas. Arī potenciālās avārijas gāzes terminālī nevarēšot ietekmēt RTF darbību. VUGD speciālisti apzinājuši arī citus paaugstinātas bīstamības objektus un to ietekmes zonas un uzsver, ka tie termināli neskar un "domino efekts" ir izslēgts.
Viens no sanāksmes dalībniekiem, kurš pats strādājot minerālmēslu ražošanas uzņēmumā Vācijā, norādīja, ka citviet pasaulē šāda apjoma amonija nitrāta termināļus pilsētas centrā būvēt esot neiespējami - Vācijā jau par 6000 tonnu termināļa būvniecību bijušas asas diskusijas un noteikti krietni apjomīgāki drošības pasākumi, taču VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons oponēja, ka līdzīga apjoma termināļi ir veidoti arī citās Eiropas un Krievijas pilsētās, ne tikai Rīgā.
Ar pilnu RTF civilās aizsardzības plānu iespējams iepazīties VUGD mājaslapā, un iedzīvotāji līdz šā gada 7.augustam tiek aicināti sniegt savas atsauksmes, ierosinājumus un priekšlikumus tā papildināšanai gan elektroniski, gan pa pastu.
Kā ziņots, jūlija sākumā pēc Kundziņsalā topošā minerālmēslu pārkraušanas termināļa drošības pārskata izvērtēšanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) uzdeva RFT pilnveidot drošības sistēmas un mācībās pārliecināties par gatavību iespējamām avārijas situācijām.
Drošības pārskatu izvērtēja Vides pārraudzības valsts birojs, kas savā atzinumā norādīja, ka RFT ir plānojis un drīkst pārkraut vienīgi tādus minerālmēslus, kas atbilstoši detonācijas izturības testam nav sprādzienbīstami. Turklāt pārkrautas tiks vienīgi vielas cietā veidā, nevis šķidrie minerālmēsli, par kuru drošību sabiedrībā radās bažas pēc traģiskajiem notikumiem ASV, Teksasā, aģentūru LETA informēja ministra preses sekretāre Maija Pētermane.
Sprūdžs uzsvēra, ka šī termināļa pabeigšana atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja ieteikumiem būtiski uzlabos kravu pārkraušanas drošības līmeni, ietekmi uz vidi un arī gaisa kvalitāti Rīgas ostā.
Jau patlaban, kamēr RFT darbu vēl nav sācis, Rīgas ostā liels daudzums šādu vielu tiek pārkrauts citā terminālī, kas no vides un iedzīvotāju drošības līmeņa nav tik moderns un ir bīstamāks.
Paredzams, ka lielu daļu kravu no šī termināļa transportēs caur jauno objektu, kas faktiski uzlabos vides un drošības situāciju Rīgas ostā.
Vides pārraudzības valsts birojs uzdevis RFT pilnveidot pasākumu kompleksu drošības sistēmu maksimizēšanai, tostarp praktiskās mācībās pārbaudīt gatavību avārijas situācijām, lai pārliecinātos, ka RFT rīcībā ir pietiekami un atbilstoši resursi, lai nepieļautu nevēlamu notikumu attīstību.
Pārbaudē arī secināts, ka RFT sabiedriskā apspriešana notikusi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, bet sākotnēji izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas trūkumi jau ir novērsti. Birojs uzdevis veikt atsevišķus precizējumus atļaujā, kas saistīti ar termināļa būvniecības kārtu nodošanu ekspluatācijā un papildu drošības aspektu noteikšanu.
Diskusija par to, vai Kundziņsalā būvēt termināli, ir jau divus gadus tālā pagātnē, jo izšķirošie lēmumi par termināļa būvniecību tika pieņemti 2011.gada pirmajā pusē. Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra RFT tika pabeigta 2011.gada 30.maijā, un drīz pēc tam - 2011.gada jūlijā - Rīgas dome akceptēja RFT iecerētās darbības un būvvalde izsniedza būvatļauju.
Sprūdžs pēc stāšanās amatā 2011.gada oktobrī uzdeva nodrošināt, lai šādu paaugstinātas bīstamības objektu izveides procesā uzraugošie vides dienesti pastiprināti kontrolētu vides un cilvēku drošības jautājumus.
Ministrs uzskata, ka RFT, līdzīgi kā jebkura paaugstinātas bīstamības objekta, būvniecībai ir jānorit saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējumu. Tādēļ svarīgi ne tikai precīzi izvērtēt riskus pirms būvniecības, bet arī uzraudzīt, vai šie ieteikumi ir ņemti vērā un ar maksimālu precizitāti īstenoti būvniecības procesā.
Rīga, 25.jūl., LETA
Foto: Evija Trifanova/ LETA
