Rīgā pārāk gausi norit daudzdzīvokļu māju renovācijas darbi
No kopējā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaita, ko nepieciešams renovēt Rīgā, šis darbs līdz 2010.gadam ir veikts 21 ēkā, kas ir 0,5% no nepieciešamā apjoma.
2010.gadā ar struktūrfondu līdzfinansējumu renovētas septiņas daudzdzīvokļu mājas, bet 2011.gada sākumā līdzfinansēšanai no struktūrfondiem tika pieteiktas un renovācija sākta vēl deviņās Rīgas mājās.
Daudzdzīvokļu māju renovācija valstī 2010.gadā nepārsniedz 1% no nepieciešamā kopējā darba apjoma. Pēckara periodā pēc tipveida projektiem celto māju, kas Rīgā ir ap 6000, bet Latvijā kopā ap 12 000, tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, un to ilgmūžības pagarināšanai nepieciešams nodrošināt renovāciju tuvāko 10 līdz 20 gadu laikā.
Lai to panāktu, nepieciešams atbalstīt energoservisa kompāniju (ESKO) izveidošanu un darbību Latvijā, pirmkārt nodrošinot finanšu pieejamību ESKO darbībai. Ņemot vērā pēckrīzes periodā vāji strādājošo banku kreditēšanas sistēmu un banku zemo reputāciju iedzīvotāju acīs, neatliekams uzdevums ir, piesaistot struktūrfondu un citus finanšu līdzekļus, valsts un lielāko pašvaldību līmenī veidot rotācijas fondus ar mērķi izsniegt kredītus dzīvokļu īpašnieku biedrībām, dzīvokļu īpašnieku likumdošanā paredzētajā kārtībā pilnvarotām personām un ESKO uz laiku līdz 15 gadiem ar zemām un nemainīgām procentu likmēm.
Rubīna atklāja, ka pēc ēku renovācijas pieaug to kadastrālā vērtība un nekustamā īpašuma nodoklis, kas attur iedzīvotājus no izšķiršanās par mājas renovāciju, tādēļ ir nepieciešams ieviest samazinātas nodokļa likmes renovētām mājām uz kredīta atmaksas laiku, bet ne vairāk kā uz 15 gadiem.
Tāpat secināts, ka Rīgā samērā lēni attīstās elektroautomobiļu un hibrīdautomobiļu lietošana, taču šis process ir sācies. 2010.gadā ar privātu iniciatīvu un AS "Latvenergo" atbalstu ir atklātas trīs publiski pieejamas elektroautomobiļu un vieglo elektrisko transportlīdzekļu uzlādes kolonnas.
Savukārt veiksmīgi pēdējos gados attīstās velotransportu kustība, ko veicina gan transporta biļešu cenu kāpums, gan veloceliņu un velotransporta stāvvietu attīstība pilsētā, gan īstenotās kampaņas velotransporta popularizēšanai, kā arī velosipēdu nomas pakalpojuma ieviešana.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu 2010.-2020.gadam pērn Rīgā samazinājies oglekļa dioksīdu emisiju apjoms, ir veikti būtiski siltumapgādes sistēmas uzlabojumi, modernizējot siltumcentrāles, kā arī Rīgā ir samazinājies transporta radītais piesārņojums.
Rīga bija pirmā Eiropas valstu galvaspilsēta, kas 2008.gada 30.septembrī parakstīja "Pilsētas mēru paktu", apņemoties līdz 2020.gadam vismaz par 20% samazināt oglekļa dioksīda (CO2) emisijas. To plānots panākt, sasniedzot 20% energoefektivitātes uzlabojumu un 20% no izmantojamās enerģijas apjoma piesaistot atjaunojamos energoresursus.
Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu 2010.-2020.gadam izstrādāja REA, kas tagad arī atbildīga par šī plāna īstenošanu. REA ir Rīgas domes izveidota pašvaldības iestāde, tās galvenais uzdevums ir energoapgādes un energoefektivitātes vadība un koordinācija Rīgas pašvaldībā, kā arī informācijas pieejamības nodrošināšana par šiem jautājumiem iedzīvotājiem.
Ar Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu 2010.-2020.gadam jau iepazinušies Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti, kā arī šodien ar to tika iepazīstināti Pilsētas īpašuma komitejas deputāti, kuri nolēma šo jautājumu virzīt tālāk uz Rīgas domes sēdi, taču pirms tam ar rīcības plāna izpildi iepazīsies arī Finanšu un administrācijas lietu komitejas deputāti.
Rīga, 24.okt., LETA.
Foto: Pilseta24.lv
