Rīgā sākta bijušās atkritumu izgāztuves "Kleisti" rekultivācija
Pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (RD MVD) pasūtījuma konsorcijs "BRR", ko veido SIA "Būvalts R" un SIA "Roadeks", ir izstrādājis izgāztuves "Kleisti" rekultivācijas tehnisko projektu un saņēmis būvatļauju rekultivācijas darbu uzsākšanai. Autoruzraudzību un būvdarbus veiks "BRR", bet būvuzraudzību - SIA "Geo Consultants".
Lai piesaistītu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus bijušās atkritumu izgāztuves "Kleisti" rekultivācijai, RD MVD noslēdza vienošanos ar Vides un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Projektu paredzēts īstenot par nepilniem 1,34 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Pusi no izmaksām - 669 822 eiro - segs Rīgas dome, un otra puse tiks piesaistīta no Kohēzijas fonda.
Izgāztuves darbības laikā tajā tika apglabāts aptuveni pusmiljons kubikmetru atkritumu. Pašreizējais atkritumu tilpums izgāztuvē ir apmēram 350 000 kubikmetru, jo laika gaitā tie ir sadalījušies un sablīvējušies. Projekts tiks īstenots trīs posmos - sauso atkritumu pārvietošana, rekultivācija - atkritumu kalns tiks pārsegts ar ūdensnecaurlaidīgu segumu, ierīkota drenāžas sistēma gruntsūdeņu savākšanai un novadīšanai, kā arī veikta teritorijas apzaļumošana, tādējādi iegūstot sakoptu ainavu.
Kā skaidro Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR), šī projekta rezultātā Pārdaugavā tiks samazināta atkritumu negatīvā ietekme uz vidi un novērsta tālāka vides piesārņošana, kā arī tiks iegūta apzaļumota un sakopta ainava 4,5 hektāru platībā.
Pilsētas izgāztuve "Kleisti" atrodas Rīgas teritorijā starp Iļģuciemu un Bolderāju Spilves pļavās, kuras savieno meliorācijas grāvji. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja.
Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950.gada līdz 70.gadu sākumam, kad tika atvērta izgāztuve "Getliņi" un lielākā daļa atkritumu tika nogādāta tur. Arī pēc tās slēgšanas atmosfēras nokrišņi ir sūkušies cauri apglabāto atkritumu slānim, šķīdinot to sastāvā esošās dažādās ķīmiskās vielas un veicinot bioķīmiskos procesus Kleistu ielas teritorijā. Atkritumi kopumā aizņem aptuveni 10 hektāru platību, tomēr sarežģīto īpašumtiesību jautājumu dēļ šajā projektā rekultivēta tiek tikai Piesārņotu vietu reģistrā iekļautā Rīgas pašvaldības īpašumā esošā izgāztuves "Kleisti" daļa 4,5 hektāru platībā.
Jau ziņots, ka pašvaldība ir sākusi arī Augusta Deglava ielas atkritumu izgāztuves rekultivācijas projektu. Stepaņenko uzsver, ka gan Deglava ielas atkritumu izgāztuve, gan Kleistu izgāztuve ilgu laiku bijušas "kauna traipi" pilsētvidē, taču drīzumā šīs vietas tiks sakārtotas un tās varēs izmantot iedzīvotāju atpūtai.
LETA jau ziņoja, ka bijušajā atkritumu izgāztuvē Deglava ielā pašlaik tiek veikti rekultivācijas darbi, kurus plānots pabeigt šā gada septembrī.
Pašlaik objektā notiek atkritumu norakšana un pārvietošana, veidojot atkritumu kalnu, kurš pašlaik ir uzbērts jau 60 līdz 70% augstumā no plānotā. Kopumā plānots pārvietot vairāk nekā 900 000 kubikmetru atkritumu. Pašlaik ir arī sākti darbi gruntsūdeņu atsūknēšanas un attīrīšanas sistēmas ierīkošanai.
Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbus veic SIA "Merks", bet būvuzraudzību - SIA "Geo Consultants". Projekta kopējās paredzētās izmaksas ir 8,38 miljoni eiro, no kuriem pusi finansē Rīgas dome, bet otru pusi - Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.
LETA
Foto: Redwin Law/flickr.com
