abc.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi26736
Nozares raksti2320
Ekspertu atbildes3041
Rīgā spriež par iespējām pievienoties Eiropas “ūdeņraža ceļa kartei” un izmantot enerģētikas sektora investīciju potenciālu : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Rīgā spriež par iespējām pievienoties Eiropas “ūdeņraža ceļa kartei” un izmantot enerģētikas sektora investīciju potenciālu

Rīgā spriež par iespējām pievienoties Eiropas “ūdeņraža ceļa kartei” un izmantot enerģētikas sektora investīciju potenciālu
Foto: No labās: Ģirts Greiškalns, Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs, Viktors Valainis, Ekonomikas ministrs, Arnis Gulbis, Rīgas Digitālās Aģentūras direktors, Laura Štrovalde, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece
 

Rīga, kā Baltijas ūdeņraža infrastruktūras līdere, no 5. līdz 6. septembrim uzņēma starptautisko “Tech Tour Eiropas Ūdeņraža ieleju investīciju konferenci”. Šis forums pulcēja jaunuzņēmumus, investorus un politikas veidotājus, lai apspriestu iespējas un sadarbības formas, kas veicinātu Latvijas potenciālu zaļajā enerģētikā.

Konferences koordināciju uzņēmās Rīgas digitālā aģentūra, kura aktīvi strādā pie pilsētas digitālās infrastruktūras un inovāciju risinājumu attīstības. Aģentūras direktors Arnis Gulbis izcēla digitālās dvīņa tehnoloģijas ieviešanu kā potenciālu risinājumu, kas varētu palīdzēt modelēt un optimizēt ūdeņradī balstītus risinājumus, veicinot zaļākas un ilgtspējīgākas nākotnes attīstību. “"TechTour Hydrogen Valleys Investment forum 2024” piedāvāja unikālu iespēju apmainīties ar idejām un sadarboties, lai veidotu projektus, kas transformēs mūsu nākotni,” norādīja Gulbis.

Foruma dalībnieki arī izcēla Rīgas un Latvijas lomu ūdeņraža tehnoloģiju attīstībā. Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Greiškalns norādīja: “Šis ir efektīvs veids, kā Latviju “uzlikt uz ūdeņraža kartes”, parādot starptautiskajiem investoriem mūsu potenciālu. Rīgā jau darbojas ūdeņraža uzpildes stacijas, un ūdeņraža elektriskie trolejbusi ir ikdienas realitāte. Mums ir iespēja kļūt par līderiem šajā jomā."

Salīdzinot ar Baltijas kaimiņvalstīm, kuras ir definējušas par ūdeņraža ielejām konkrētas valstu teritorijas, Latviju visu var uzskatīt par vienu lielu ūdeņraža ieleju, jo tehnoloģiju attīstībā nav izvēlēts fokuss ne uz vienu konkrētu pilsētu vai apgabalu, lai saglabātu atvērtību no ikviena uzņēmēja, uzskata ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Banner 280x280

“Latvijai ir lielisks potenciāls ražot ūdeņradi un tā atvasinātos savienojumus, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tas ir būtisks virziens, lai sasniegtu mūsu izvirzīto mērķi padarīt Latvijas ekonomiku produktīvāku un eksportspējīgāku. Lai gan ūdeņraža ekonomika pie mums vēl ir attīstības sākumā, jau tagad varam prognozēt, ka Latvijas uzņēmumi varētu kļūt par nozīmīgiem spēlētājiem ūdeņraža jomā Eiropas mērogā. Ekonomikas ministrija šobrīd izstrādā Nacionālo nulles emisiju tehnoloģiju stratēģiju, kas paredz veicināt gan zaļā ūdeņraža un no tā iegūtu ķīmisko savienojumu ražošanu un eksportu, gan atbalstu ostu infrastruktūrai un citai ar ūdeņraža ekosistēmu saistītai ražošanai,” uzsver ekonomikas ministrs.

Enerģētikas nozare pēdējos gados ir strauji augusi, veidojot gandrīz trešdaļu no globālajām investīcijām, un šis rādītājs norāda uz enerģētikas sektora milzīgo potenciālu. Latvijai šis nozares “investīciju vilnis” ir unikāla iespēja nostiprināties kā vadošajam spēlētājam globālajā enerģētikas vidē. Ūdeņradis ir labs piemērs, ka šādas tehnoloģijas, kas ir izaugsmes procesā, var iedot Latvijai iespēju. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, attīstot atkrastes vēja projektu ELWIND sadarbībā ar Igauniju, tiek demonstrēta divu Eiropas Savienības valstu kopdarbs un apņemšanās izmantot atjaunojamos energoresursus, jo īpaši jūras vēja enerģiju.

“ELWIND ir kopējs Latvijas un Igaunijas projekts, kura galvenais mērķis ir attīstīt jūras vēja parkus Baltijas jūrā, lai palielinātu reģiona elektroenerģijas piegādes drošību un samazinātu atkarību no fosilajiem kurināmajiem. Projekta īstenošana veicinās pāreju uz zaļo enerģiju, palīdzot sasniegt Eiropas Savienības klimata mērķus, kā stiprinās vietējo rūpniecību un tehnoloģiju attīstību,” skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.

Vai Latvija var kļūt par simbolisku smilšukasti ūdeņraža izpētes projektiem, kuri pēc tam tiktu mērogoti un izplatīti tālāk pasaulē, skaidro Aivars Starikovs, Hydrogen Europe valdes loceklis: “Šobrīd Eiropas ūdeņraža asociācijā ir ap 600 biedri, kas tikai apliecina, ka ūdeņraža nozare nav jauna industrija, bet būtība ir tajā, ka šodien ir jāmaina pieeja: pirmais solis, ko veic LIAA ir atbalsts idejām, to sākotnējām izpētēm. Nākamais solis – kur idejas pārbaudīt, tam vajadzīga vide, platforma kāda ir TechTour, kas ļauj jaunuzņēmumiem satikties ar investoriem. Tālāk ir nepieciešama pilsēta, kur ideju testēt jeb šīs smilšu kastes. Vilcieni, lokomotīves, autobusi, laivas uz ūdeņradi, tas viss ar Latvijai pieejamām kompetencēm ir iespējams."

Viens no Latvijas Ūdeņraža atbalstītājiem uzņēmums “PKN Orlen” uzsver, ka dalība Eiropas Ūdeņraža ieleju investīciju forumā atbilst uzņēmuma apņemšanās nodrošināt enerģijas dažādošanu un ilgtspējīgu attīstību. “Kā lielākais degvielas piegādātājs Baltijas reģionā mēs apzināmies, cik svarīgi ir saglabāt konkurētspēju, vienlaikus attīstot ūdeņraža ekonomiku. Ūdeņradim būs galvenā loma Eiropas enerģētikas pārejā, un, izmantojot inovācijas un stratēģiskas investīcijas, “Orlen” mērķis ir nostiprināt vadošo lomu, vienlaikus nodrošinot, ka Eiropa joprojām ir pasaules enerģētikas priekšgalā. Šis forums nodrošina būtisku platformu sadarbībai ar galvenajām ieinteresētajām personām, lai virzītu šos mērķus uz priekšu," stāsta uzņēmuma “PKN Orlen” Ūdeņraža un sintētisko degvielu nodaļas direktors Grzegors Jozvaks (Grzegorz Jóźwiak).

Latvijas Ūdeņraža forums un Eiropas Ūdeņraža ieleju “Tech Tour” investīciju konference Latvijā norisinās sadarbībā ar Latvijas Ūdeņraža asociāciju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Rīgas domi un Nīderlandes vēstniecību Latvijā.

Video no konferences atklāšanas: https://www.youtube.com/watch?v=2Km61vbJiXU

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Sniega pūtējs – jūsu ziemas rīts bez sāpošas muguras

Sniega pūtējs – jūsu ziemas rīts bez sāpošas muguras

Vai atceraties pagājušo ziemu, kad stundām ilgi nācās tīrīt sniegu ar lāpstu? Tagad ir īstais brīdis padomāt par efektīvāku risinājumu – sniega pūtēju, kas ietaupīs gan jūsu laiku, gan spēkus. Ko ņemt vērā, izvēloties sniega pūtēju?

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

EM: Daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai būs pieejami 173 miljoni eiro

EM: Daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai būs pieejami 173 miljoni eiro

2024. gada 17. decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja jaunu Eiropas Savienības fondu atbalsta programmu, kuras ietvaros varēs uzlabot energoefektivitāti daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, kā arī sekmēt energoservisa kompāniju jeb ESKO tirgus attīstību Latvijā.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.