Rīgas arhitekta kolēģijā izvēršas diskusijas par Okupācijas muzeja pārbūves vizuālo risinājumu
Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā trešdien, 6.janvārī, izvērsās diskusijas par Okupācijas muzeja rekonstrukcijas vizuālo risinājumu - iepriekš publiskā diskusijā nolemts pilnībā saglabāt muzeja pašreizējo vēsturisko apjomu kopā ar vēsturisko apdari, taču daļa kolēģijas pārstāvju kā veiksmīgāko vizuālo risinājumu vērtēja muzeja arhitekta Gunāra Birkerta oriģinālo variantu, kas paredzēja mainīt daļu vēsturiskās ēkas apdares, vara plāksnes nomainot pret granīta plāksnēm.
Kolēģijas vadītājs un Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis diskusijas noslēgumā norādīja, ka liela daļa pēdējo risinājumu, kas paredz saglabāt vēsturisko muzeja ēku un apdari pilnā apjomā, vērtē pozitīvi, tādēļ tā virzība ir atbalstāma. Viņš uzsvēra, ka pēdējais risinājums, pie kura nonākts publiskās diskusijas rezultātā, nākotnē varētu nest lielāko pienesumu Vecrīgai no pilsētvides viedokļa.
Kā sēdē pastāstīja muzeja piebūves atbildīgā arhitekte Ija Rudzīte, 14.decembrī publiskajā diskusijā izkristalizējušās trīs galvenās pārmaiņas projektā. Piebūves projekts saskaņots ar biedrību "Apeirons", ar kuru attīstītāji vienojušies par vides pieejamības nodrošināšanu. Plānots nomainīt slīpo pacēlāju pret vertikālo ar taisnu platformu. Kopumā tādas plānotas trīs. Tāpat diskusijā visas puses vienojušās, ka jāsaglabā muzeja vēsturiskais apjoms - gan platības ziņā, gan apdarē, atstājot pašreizējo vara plākšņu apšuvumu. Tāpat diskusijā pārrunāts arī piebūves materiālu kontrasts. Pēc Birkerta oriģinālā projekta tika plānots piebūvi apšūt ar dedzinātu granītu - izveidojot gaišu "tagadnes" tēlu, šādi nodalot tumšo vēsturisko apjomu no piebūves. Pēc Birkerta projekta tika plānots mazo apjomu apšūt ar gaišajām granīta plāksnēm, taču diskusijā uzstāts, ka apjoms un apdare jāsaglabā pilnībā, un šī iecere iekļauta pēdējā projekta risinājumā.
Projektā paredzētas arī citas izmaiņas, piemēram, vienā no stāviem plānotā balkona apjoma palielināšana.
Kolēģijas sēdē klātesošie "Apeirona" pārstāvji atzina, ka plānotie vides pieejamības risinājumi nav ideāli, taču pieņemami. "Atrastais risinājums varbūt pat ir lētāks, funkcionālāks, nekā iepriekš plānots," sacīja "Apeirona" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
Izvērsās arī diskusijas par invalīdiem nepieciešamā pandusa izbūvi uz vēsturiskajām muzeja kāpnēm, spriežot, kas šajā situācijā būtu svarīgāks - cilvēks vai kultūrvēsturiskais mantojums.
Arhitekte Zaiga Gaile, kas jau iepriekš publiski iestājusies pret plānoto muzeja rekonstrukcijas risinājumu, kritizēja plānoto piebūves stikloto apjomu. "Vai tiešām vajag tādu veikala tipa? Tas ir pārkāpums pret vēsturisko apjomu. Tā nav biroja fasāde, tad jādomā - jāliek virsū stiklam filtrs," pauda Gaile. Viņa kritizēja arī jumta izbūves risinājumu no ainavas viedokļa.
Gaile iebilda arī pret plānoto apjoma palielināšanu pie ieejas. Rudzīte skaidroja, ka nepieciešama šīs telpas paplašināšana, jo jau pašreiz, ieejot muzejā, kļūst skaidrs, ka tur trūkst telpas.
Tikmēr Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Gunta Grikmane vērsa uzmanību uz pašreizējā apjoma un piebūves sadurvietu, kurai jāpiemeklē vizuāli harmonisks risinājums pēc vienošanās saglabāt visu vēsturisko apjomu un apdari.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta amatpersona Ilze Purmale skaidroja, ka filozofiski un ainaviski viņai vispieņemamākais šķiet pirmais risinājums, ko paredzēja Birkerts, radot tumšo un balto tēlu, taču tad nevarētu saglabāt visu vēsturisko apdari. Viņas viedoklim pievienojās arī citi kolēģijas biedri, oriģinālo Birkerta ideju atzīstot par vizuāli veiksmīgāko.
Arī Laikmetīgās arhitektūras informācijas centra pārstāvis Toms Kokins atzina, ka Birkerta oriģinālais risinājums vizuāli, viņaprāt, ir visveiksmīgākais, pie nosacījuma, ka pilsētvides ainava tiek vērtēta pašreizējā veidolā. Tikmēr trešais variants, kas paredzētu saglabāt pilnā apjomā vēsturisko apdari, būtu atbalstāms pie nosacījuma, ka tiktu sakārtots Strēlnieku laukums, pauda Kokins.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijai atzinums par muzeja rekonstrukcijas projektu Rīgas pilsētas būvvaldei jāsniedz līdz 2016.gada 15.janvārim, tikmēr būvvaldei savs galīgais lēmums par būvatļaujas izsniegšanu jāpieņem līdz 25.janvārim.
Būvvaldes pārstāvis Viesturs Brūzis kolēģijas sēdē atzina, ka projekta virzībā vērojams progress.
Pašreizējās muzeja rekonstrukcijas darbu izmaksas ir četri miljoni eiro, bet, ja ņem vērā pēdējās izmaiņas, kas paredz māju pagarināt līdz Grēcinieku ielai, šī summa varētu palielināties par 10 - 20%, jau pauda Rudzīte.
LETA
Foto: Ieva Čīka/LETA
