Rīgas būvvalde: Renovācija koncertzālē "Rīga" veikta atbilstoši akceptētajām apliecinājuma kartēm
Pērn februārī būvvaldē akceptēta apliecinājuma karte zāles un skatuves vienkāršotai renovācijai koncertzālē "Rīga", bet pērn maijā akceptēta apliecinājuma karte lielās konferenču zāles un tās palīgtelpu grupas vienkāršotai renovācijai. Šie darbi veikti atbilstoši apliecinājuma kartēm.
Šā gada 19.augustā Rīgas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas galvenais būvinspektors vizuāli apsekoja koncertzāles telpas - pagrabstāvu, skatuvi un zāli - un konstatēja, ka tajās ir veikta inženiertīklu pārbūve - no pagrabtelpām uz zāli pirms ilgāka laika ierīkoti elektrības kabeļi. Tomēr šajā faktā netiek konstatēts pārkāpums, jo Ministru kabineta noteikumi "Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi" neparedzot pienākumu iesniegt būvvaldei akceptēšanai būvniecības ieceres dokumentāciju iekšējo elektroenerģijas inženiertīklu būvniecības gadījumā. Ministru kabineta noteikumos "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība" noteikts, ka iekšējo elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai vai nojaukšanai ir nepieciešams darba zīmējums, taču arī tas atbilstoši šo noteikumu 18.1.apakšpunktam nav iesniedzams būvvaldē akceptēšanai.
Papildus būvvaldē skaidro, ka šī gada martā Rīgas pilsētas būvvalde ir saņēmusi Ekonomikas ministrijas skaidrojumu "Par iekšējo inženiertīklu būvniecību", kurā ministrija norāda, ka iekšējie inženiertīkli jeb inženiertīkli, kas atrodas citas būves iekšienē, nav uzskatāmi par būvi Būvniecības likuma izpratnē un uz tiem nav attiecināms Ministru kabineta noteikumos "Vispārīgie būvnoteikumi" noteiktais būvju dalījums grupās.
Būvvaldē arī norāda, ka publisku ēku, kurā var uzturēties vairāk nekā 100 personas, ekspluatācijas kontrole kopš šā gada 1.janvāra ir jāveic Būvniecības valsts kontroles birojam.
Kā ziņots, Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) izvietotā koncertzāle "Rīga" varētu nebūt droša, 25.augustā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pauda LZA valdes priekšsēdētājs Valdis Kampars.
Viņš norādīja, ka producenta Jura Millera vadītajā koncertzālē neviens nav atbildīgs ne par elektrodrošību, ne ugunsdrošību. "Kas būs, ja notiks kāds nelaimes gadījums?" retoriski vaicāja Kampars, norādot, ka LZA nav saņēmusi informāciju par to, ko un kā Millers koncertzālē ir pārbūvējis.
Arī "CBB Konsultāciju biroja", kurš veicis auditu, lai pārliecinātos par Millera saimniecisko darbību, pārstāve Lienīte Caune atzina, ka zālei būtu nepieciešams sertificēta būvinspektora slēdziens, jo ir iespējamība, ka telpa ir bīstama.
Kā ziņots, LZA valde 29.jūlijā lēma no 1.septembra pārtraukt telpu nomas līgumu ar SIA "Rīgas koncertzāle", kam par iemeslu kļuva uzņēmuma parāds par telpu nomu.
Konfliktam attīstoties, Millers vērsies Valsts policijā ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret viņu pēc Krimināllikuma 157.panta par neslavas celšanu. Kā aģentūrai LETA sacīja Millers, runa ir par divām valsts amatpersonām - LZA prezidentu Spārīti, kā arī LZA valdes priekšsēdētāju Kamparu. "Viņi ar savu parakstu parakstītā oficiālā vēstulē min vairākus patiesībai neatbilstošus faktus, vainojot mani valsts īpašuma izzagšanā, kas ir sevišķi smags noziegums," pauda Millers.
Otrs iemesls, kāpēc Millers vērsies policijā, ir koncertzālei "Rīga" izteiktie apvainojumi 246 radiatoru zādzībā. Viņš sacīja, ka LZA nav nekādu pierādījumu, ka šādi radiatori vispār koncertzāles telpās būtu bijuši. Millers aicina aplūkot viņa "Youtube.com" kanālu, kur video redzams, ka nekādu radiatoru telpās nav bijis jau sākumā.
Millera iesniegumu ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pazīmes saistībā ar koncertzāles nomu ir saņēmis arī KNAB. Toties Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ierosinājusi lietu pret LZA par tās nosūtītās līguma uzteikuma vēstules atzīšanu par prettiesisku.
Koncertzāle "Rīga" LZA telpās tika atklāta pagājušā gada 20.septembrī. Koncertzāles veidošanu, slēdzot līgumu ar Milleru uz desmit gadiem, kā arī norādot, ka LZA šī zāles rekonstrukcija ir nepieciešama, atbalstīja LZA prezidents Spārītis.
LETA
Foto: Ieva Čīka/LETA
