Rīgas dome atzīst nepieciešamību saskaņot ielu remontus ar inženiertīklu uzturētājiem, tomēr tam neesot naudas

Rīga, 6.febr., LETA. Ja pilsētas infrastruktūras attīstībai pieejamais finansējums būtu vismaz piecas reizes lielāks, pakāpeniski tiktu veikta visu ielu kompleksa pārbūve, risinot arī inženierkomunikāciju jautājumus, aģentūrai LETA norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Valsts kontrole revīzijā par Rīgas transporta infrastruktūras tēriņiem secinājusi, ka ielu remontdarbi starp dažādiem inženiertīklu uzturētājiem netiek saskaņoti. Kaut arī domes statūti paredz, ka tie ir jāsaskaņo trīs gadu griezumā, faktiski tas nenotiekot. Piemēram, pēc tam, kad Avotu ielā tika atjaunots asfalta segums, turpmākajos gados SIA "Rīgas ūdens", uzlaužot jaunieklāto asfaltu, tur vismaz piecas reizes veicis jau iepriekš plānotus ūdensvadu remontdarbus, kas nozīmē, ka darbu grafiks starp abām pusēm netika pārrunāts.

Domes Satiksmes departamenta pārstāve gan uzsver, ka brīža pieejamā finansējuma apstākļos seguma atjaunošana esot optimālākais Rīgas ielu saglabāšanas un uzlabošanas veids, norādīja departamentā. "Nenoliedzam, ja pilsētas infrastruktūras attīstībai pieejamais finansējums būtu vismaz piecas reizes lielāks, pašvaldība pakāpeniski veiktu visu ielu kompleksu pārbūvi, risinot arī inženierkomunikāciju izbūvi un pārbūvi," norādīja Ahuna-Ozola.

Ielu pārbūve, pārbūvējot vai izbūvējot arī inženierkomunikācijas, esot vairākkārt dārgāka nekā seguma atjaunošana, turklāt, veicot ielas pārbūvi ar visām inženierkomunikācijām, pašvaldībai līdz pat 50% no projekta izmaksām būtu jāiegulda tieši inženierkomunikāciju turētāju, piemēram, AS "GASO", SIA "Lattelecom", AS "Sadales tīkls", AS "Rīgas siltums", SIA "Rīgas ūdens", īpašumos, pauda Ahuna-Ozola.

Kā piemēru viņa minēja Krišjāņa Barona ielu, kur savulaik tika izvērtēta iespēja pārbūvēt arī Krišjāņa Barona ielas un Matīsa ielas krustojumu. Pēc viņas teiktā, pārbūvējot inženierkomunikācijas atbilstoši to pārvaldītāju izvirzītajām prasībām, kā arī izbūvējot atbilstošu brauktuvi, ietvi un sliežu ceļus, šāda krustojuma pārbūves izmaksas būtu aptuveni 5,1 miljoni eiro, no kuriem ceļu daļa sastādītu tikai 2,2 miljonus. Pēc provizoriskiem aprēķiniem ielas pilna pārbūve tad izmaksātu no 40 līdz 60 miljoniem eiro, kamēr tikai seguma atjaunošana visā ielas garumā izmaksāja 4,1 miljonu.

Vienlaikus viņa arī norāda, ka, veicot kompleksu ielas pārbūvi, pilnībā nav iespējams novērst risku, ka ielas segums netiks uzlauzts. "Kā rāda prakse, tad arī jauniem vai nesen pārbūvētiem objektiem pilnībā nevar izslēgt komunikāciju avārijas remontdarbu veikšanu. Tāpat pilsētas apbūves attīstība notiek pakāpeniski, un, mainot ēkas funkcijas vai attīstot ielām piegulošos neapbūvētos zemes gabalus, rodas nepieciešamība pieslēgt arī jaunas inženierkomunikācijas vai pārbūvēt esošos pieslēgumus," norāda departamentā.

Lai kaut nedaudz pasargātu ielas segumu no pārmērīgas uzlaušanas, 2017.gada martā spēkā stājušies Rīgas domes saistošie noteikumi, kas paredz daudz stingrākas prasības pilsētas ielu seguma atjaunošanai, veicot lauzuma darbus uz transporta būvēm, klāstīja departamentā.

VK arī secinājusi, ka dome nerisina problēmas, kas saistītas ar lietus ūdens kanalizācijas sistēmas tehnisko stāvokli. Jau 2006.gadā esot bijis plāns kā sistēmu uzlabot, taču līdz šim īstenoti tikai 15% no nepieciešamajiem darbiem.

Dome gan atrunājas, sakot, ka ielās, kurās no 2015. līdz 2017.gadam veikta seguma atjaunošana, nav lietus ūdens savācēju. Šajās ielās, tāpat kā lielākajā daļā Rīgas centra ielu, lietus ūdens tiek novadīts "Rīgas ūdens" kopsistēmas notekūdeņu kanalizācijā.

"Ņemot vērā to, ka esošā sistēma darbojas un problēmas ar brauktuvju lokālu un īslaicīgu applūšanu ir tikai dažas dienas gadā, uzskatām, ka pašvaldība rīkojas saimnieciski un ekonomiski pamatoti, jo ar seguma atjaunošanu tiek risinātas ielas seguma kvalitātes problēmas, ar kurām autovadītāji un apkārtējo māju iedzīvotāji, gājēji, velobraucēji saskaras katru dienu," pauda departamentā.

Jau vēstīts, ka VK savā revīzijā konstatējusi, ka 2016.gadā un 2017.gadā Rīgas transporta nozares attīstībai kopumā bija pieejami 441 miljoni eiro, no kuriem liela daļa iztērēta nelietderīgi.

Transporta infrastruktūras jomā nelietderīgi izlietoti 5,4 miljoni eiro, bet 9,1 miljonu eiro izlietojums nav izsekojams, secinājusi VK.

Tāpat pašvaldība neveicinot automašīnu skaita mazināšanu Rīgas centrā, pasūta transporta infrastruktūras pētījumus, bet tos neizmanto, kā arī īsteno "mistiskus, iepriekš nevērtētus projektus", nevis tos, kuri bijuši iekļauti Investīciju programmā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins žurnālistiem arī pauda, ka loģiski būtu, ja pašvaldība pirms projektu uzsākšanas atrisinātu visus ar īpašumu atsavināšanu saistītos jautājumus, taču Rīgas domes gadījumā tas ievērots netiek.