Rīgas domes deputāts rosina pārbaudīt sociālo māju iemītnieku nepieciešamību pēc pašvaldības dzīvokļa
Rīgas domes deputāts Valdis Gavars (V) apšauba sociālo māju iemītnieku nepieciešamību pēc pašvaldības dzīvokļa un rosina pārbaudīt iemītnieku dzīves līmeni arī pēc pārvākšanās - pēc deputāta novērojumiem, daļa rīdzinieku, kam beidzot pienākusi ilgi gaidītā rinda uz pašvaldības mājokli, nesteidzas pārvākties.
Iespēja dzīvot jaunuzceltā sociālajā mājā, svaigi izremontētā dzīvoklī ar nepieciešamo santehnikas un virtuves aprīkojumu, turklāt maksāt ievērojami zemākus komunālos maksājumus ir daudzu mazāk nodrošinātu rīdzinieku sapnis, tomēr ir daži izņēmumi, apgalvo deputāts.
"Novērojot, kā norit iemītnieku ievākšanās četrās jaunuzceltajās sociālajās mājās Bolderājā, Mežapuķes ielā, rodas aizdomas, ka ne visi, kam jaunie dzīvokļi pienākas, tos vispār vēlas saņemt un viņiem tas ir aktuāls jautājums. Bieži dzirdam, ka maznodrošinātiem cilvēkiem nav īsti, kur dzīvot, un šie dzīvokļi ir kā glābšanas riņķis, kas no kuģa izmests pēdējā brīdī, tomēr vai tā ir?" apšauba Gavars.
Atsaucoties uz viņa rīcībā esošo informāciju, Gavars apgalvo, ka četrās jaunajās sociālajās mājās divu mēnešu laikā iemītnieki ievākušies ir tikai pusē dzīvokļu, bet par deviņiem dzīvokļiem pat vēl nav noslēgti līgumi. Potenciālie iemītnieki aizbildinoties, ka līgumu pašvaldībā var noslēgt tikai vienu dienu nedēļā, un to nevarot izkārtot. "Manuprāt, tas liecina, ka nemaz tik vitāli nepieciešamas šīs jaunās dzīvesvietas nav. Arī tumšā vakarā garām braucot, gaisma deg labi ja pusē dzīvokļu logu," novērojis deputāts.
Kā piemēru viņš min kādu kundzi, kura dzīvo vienistabas dzīvoklī Duntes ielā 24 ar malkas apkuri. Sieviete jau sen skaļi klauvējusi pie pašvaldības durvīm, prasot sociālo dzīvokli. Tas arī ticis piešķirts un šā gada janvārī noslēgts līgums, tomēr kundze līdz šim tā arī neesot dzīvoklī ievākusies.
"Tādējādi rodas aizdomas, ka dzīvoklis nemaz tik vajadzīgs nebija, bet varbūt to izmanto naudas peļņas nolūkos, piemēram, izīrējot? Patlaban likums neparedz, ka būtu jāveic regulāras pārbaudes, kas tad dzīvo sociālajos dzīvokļos, izņemot gadījumus, ja ir nekārtības un sūdzības. Tātad minētā kundze varētu turpināt dzīvi Duntes ielā, bet dzīvokli Bolderājā izīrēt. Tam nu gan sociālie dzīvokļi nav domāti, un būtu nepieciešamas atbildīgo dienestu regulāras pārbaudes, vai šajos dzīvokļos dzīvo tie mazturīgie, kam dzīvoklis piešķirts," uzskata Gavars.
Bažas rada arī regulārā iemītnieku vēlme samainīt esošo sociālo dzīvokli pret citu. "Kā zināms, likumdošana neļauj šādus dzīvokļus privatizēt, tomēr iespējams mainīt pret īres tiesībām citā vietā. Esmu pārliecināts, ja reiz iemītnieks ir iestājies rindā uz sociālo dzīvokli, atbilst kritērijiem un ir ievācies, tad šajā dzīvoklī arī ir jādzīvo, nevis uzreiz jāmeklē kādas maiņas iespējas uz citu, interesantāku rajonu," norāda deputāts.
Patlaban Rīgā rindā uz sociālo dzīvokli ir aptuveni 7000 cilvēku. Ņemot vērā atvieglojumus sociālajos mājokļos, pašvaldībai būtu jāveic pārbaudes ne tikai pirms, bet arī pēc dzīvokļa piešķiršanas, uzskata Gavars. "Atbildīgajām amatpersonām ir svarīgi pēc noteikta laika pārliecināties, vai dzīvokļa īrnieks joprojām atbilst nepieciešamajiem kritērijiem. Iespējams, ka cilvēka dzīve ir virzījusies kalnup un auguši arī ienākumi. Tas liecina, ka dzīve sociālā mājā ar komunālo maksājumu atvieglojumiem vairs nav nepieciešama," norāda deputāts.
Sociālo palīdzību jāsaņem tiem, kam tā ir patiesi nepieciešama, un trūcīga iemītnieka vietā nedrīkst dzīvot kāds ienākumus slēpjošs nodokļu nemaksātājs, uzsver domnieks.
Rīga, 25.marts, LETA.
Foto:philippe put/Flickr
