Rīgas domes saistošo noteikumu norma par nodevas neatmaksāšanu pēc būvatļaujas atcelšanas neatbilst Satversmei
Satversmes tiesa par (ST) neatbilstošu Satversmei atzinusi Rīgas domes saistošo noteikumu normu, kas paredz neatgriezt samaksāto nodevu arī tad, ja tiek atcelta būvatļauja, aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Kā ziņots, ST vērtēja Rīgas domes saistošo noteikumu "Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā" atbilstību Satversmes 105.pantam. Apstrīdētā norma nosaka - ja būvatļauju atceļ, samaksāto nodevas [par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā] daļu neatmaksā, bet, pamatojoties uz būvniecības ieceres ierosinātāja iesniegumu, to ieskaita kā samaksāto nodevas daļu, saņemot citu būvatļauju jaunajam būvniecības procesam tajā pašā nekustamajā īpašumā. Satversmes 105.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
ST spriedumā norāda, ka personas tiesības atgūt iemaksāto infrastruktūras nodevas daļu gadījumā, ja būvniecība iecere netiek īstenota, iekļautas Satversmes 105.panta tvērumā. Tādējādi apstrīdētā norma ierobežo personas tiesības uz īpašumu.
Tāpat tiesa skaidro, ka Rīgas dome, izdodot apstrīdēto normu, nav ievērojusi tai noteikto pilnvarojumu. Līdz ar to ST atzina, ka apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar likumu.
Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tiesa, izskatot lietu, secināja, ka apstrīdētajā normā paredzētais aizliegums atmaksāt samaksāto nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā neatbilst Satversmes 105.pantam, proti, tiesībām uz īpašumu.
Izskatāmajā administratīvajā lietā komersants, saņemot būvatļauju dzīvojamās mājas būvēšanai, samaksāja nodevu vairāku tūkstošu latu apmērā. Nesākot būvniecību, komersants lūdza Rīgas domei atcelt viņam izsniegto būvatļauju. Taču, pamatojoties uz apstrīdēto normu, komersantam tika atteikts atmaksāt samaksāto nodevu.
Administratīvā rajona tiesa pauž uzskatu, ka apstrīdētā norma ierobežo to personu tiesības uz īpašumu, kas iemaksājušas nodevas daļu un nav sākušas būvniecību. Apstrīdētā norma pieļauj iespēju, ka samaksātā nodevas daļa tiek ieskaitīta kā samaksātā nodevas daļa, ja persona (komersants) saņem citu būvatļauju jaunajam būvniecības procesam tajā pašā nekustamajā īpašumā. Taču tādējādi nodevas maksātājs tiekot spiests realizēt jebkādu citu būvniecības ieceri arī tad, ja tam būvniecības intereses nav. Turklāt apstrīdētā norma neļauj nodevas samaksu attiecināt uz būvniecību citā personai piederošajā nekustamajā īpašumā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Tāpat nodevas maksātājam neesot nekāda labuma no tā, ka samaksātā nodeva paliek pašvaldības budžetā. Līdz ar to apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežojot personas īpašuma tiesības.
LETA
Foto: Stock.XCHNG
