"Rīgas enerģija": Strīds ar EM ir par atšķirīgu izpratni attiecībā uz to, ko nozīmē "sākt ražošanu"

Rīga, 16.marts, LETA. Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) skandālā iesaistītā uzņēmums SIA "Rīgas enerģija" strīds ar Ekonomikas ministriju (EM) ir par to, ko nozīmē "sākt ražošanu", aģentūrai LETA teica "Rīgas enerģijas" līdzīpašnieks un valdes loceklis Pēteris Dzirkals.

Pēc viņa teiktā, iepriekš ministrija apgalvojusi, ka par ražošanas sākuma pienākuma izpildi tiek atzīts brīdis, kad ražotājs ir iesniedzis AS "Sadales tīkla" aktus par veikto pārbaudi, kurā jākonstatē iekārtu gatavība darbībai. Būtībā jautājums ir par to, vai uz pagājušā gada 5.oktobri, kas bija iepriekš "Rīgas enerģijai" izsniegtās atļaujas realizēšanas sākšanas termiņš, stacijai bija jābūt nodotai ekspluatācijā, skaidroja Dzirkals. Ministrijas atsūtītajā lēmumā runa esot tieši par to, ka stacija nav bijusi nodota ekspluatācijā.

"Mums šie akti bija. Tāpēc vadījāmies pēc tā, kā iepriekš bija teikts, un kāda arī bija līdzšinējā prakse. Tad nebija neviena vārda par nodošanu ekspluatācijā. Uzskatu, ka viss, kas ir noticis no ministrijas puses, ir juridiski nekorekti, jo ar ministrijas lēmumu atcelt atļauju pret mums ar atpakaļejošu spēku tiek vērsta prasība par nodošanu ekspluatācijā, kas ir jaunums. Mums atsūtītajā ministrijas lēmumā ir teikts, ka iemesls atcelt atļauju bija tas, ka nav sākta elektroenerģijas ražošana noteiktajā termiņā ekspluatācijā nodotā objektā," skaidroja Dzirkals.

Lūgts komentēt, vai gadījumā, ja ir noteikts ražošanas sākuma termiņš, tas nenozīmē, ka ar to jau ir paredzēts, ka objekts, kurā jāsākas ražošanai, ir nodots ekspluatācijā, Dzirkals sacīja, ka tas neesot tik viennozīmīgi. Proti, runa ir par "Sadales tīkla" veikto 72 stundu pārbaudi, kuras laikā tiek mērīti dažādi parametri un to atbilstība noteikumiem. Šai darbībai nav nekāda sakara ar objekta nodošanu ekspluatācijā. Tas nav būvvaldes kompetences jautājums. Turklāt būvvalde nemaz nebūtu pieņēmusi ekspluatācijā rūpnīcu, ja iepriekš nebūtu veikta ražošanas iekārtu pārbaude.

"Saskaņā ar prasībām mums līdz 5.oktobrim bija jāiesniedz ministrijā visi dokumenti, kas saistīti ar 72 stundu testu. To mēs paveicām. Pēc tam no ministrijas puses radās jautājumi par to, vai tiešām viss ir izdarīts, vai viss ir pabeigts. Tālāk "Sadales tīkls" prasīja veikt atkārtotu testu, kas tika arī veikts. Testa rezultāti neuzrādīja nekādas problēmas ar rūpnīcas iekārtu darbību. Taču ministrija pieņēma lēmumu veikt izvērtēšanu, ko var darīt mēnesi. Mēneša laikā izvērtējums vēl nebija pabeigts, tad ministrija pieņēma lēmumu pagarināt šo izvērtēšanas termiņu par četriem mēnešiem," klāstīja Dzirkals.

Pēc viņa domām, EM mērķis esot bijis apgrūtināt "Rīgas enerģijas" darbību.

"Mūsuprāt, papildus veiktās pārbaudes mērķis bija nevis pārliecināties, ka viss strādā, bet gan atrast iemeslu, kas liecinātu, ka ir kādas problēmas. Visi signāli liecina, ka ministra [Arvila Ašeradena (V)] politiskajā dienas kārtībā ir celt savus politiskos reitingus, izmantojot jebkādus līdzekļus. Arī juridiski nepamatotus, vēršoties pret komersantiem, kuri ir ievērojuši ministra virsvadībā esošo ierēdņu izstrādātos noteikumus un vadlīnijas. Ja ministrs patiešām būtu ieinteresēts risināt OIK jautājumu pēc būtības, jo, kā tagad ir redzams, esošie normatīvie akti paver interpretācijas iespējas, būtu notikusi gan konstruktīva diskusija, gan savstarpējas konsultācijas. Tā vietā vieglāks popularitātes ceļš ir mūs padarīt par "tautas ienaidniekiem", bet tas, kurš cīnās ar ienaidnieku, taču ir "labais". Diemžēl šī skriešana pakaļ politiskajiem reitingiem valstij maksās dārgi. Uzskatu, ka ministrijā nebija objektīvu iemeslu atļauju atcelt, un notiekošais ir politiskais populisms, politiskais uzstādījums," pauda Dzirkals.

Savukārt EM pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka pieņemtais lēmums, ar ko tika atcelta obligātā iepirkuma atļauja "Rīgas enerģijai", ir tiesiski pamatots un korekts.

Ministrija lēmumu pieņēmusi, jo komersants atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam nebija uzsācis elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā. Personai, kuru skar minētais lēmums, ir tiesības pārsūdzēt to tiesā. Attiecīgi, ja persona iesniegs sūdzību tiesā, ministrija ir gatava sniegt tiesiski pamatotu skaidrojumu par pieņemto lēmumu, teica EM pārstāvji.

Kā ziņots, "Rīgas enerģija", kam EM 5.martā lēma atcelt obligātā iepirkuma atļauju, tiesā no ministrijas varētu prasīt piedzīt ap 50 miljoniem eiro. Tāda būtu aptuvenā prasījuma summa, skaitot kopā EM aplēstos 34,2 miljonus eiro, kas it kā būtu jāsaņem "Rīgas enerģijai" desmit gados par dalību obligātajā iepirkumā, un rūpnīcā ieguldītos vairāk nekā 17 miljonus eiro.

Tiesa, patlaban uzņēmums vēl nav vērsies tiesā, jo tiek vēl vērtēti iespējamie uzņēmuma un rūpnīcas turpmākās darbības virzieni. Taču likumā paredzēto 30 dienu laikā, kopš saņemtā lēmuma par atļaujas atcelšanu, "Rīgas enerģija" iesniegs pieteikumu tiesā. Uzņēmuma vadība neizslēdz arī iespēju vērsties starptautiskajā arbitrāžas tiesā.

Pēc EM aplēsēm, līdz ar lēmumu atcelt atļauju "Rīgas enerģijai" tikšot novērsts iespējams OIK kopējo izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 34,2 miljoniem eiro.

No OIK skandālā iesaistītās "Rīgas enerģija" 66% pieder SIA "MP Holdings", no kuras savukārt 53,79% pieder SIA "Profs Real Estate", kas līdzīgās daļās pieder uzņēmēja Māra Martinsona bērniem Monai un Mārcim Martinsoniem, bet 46,21% - Dzirkalam. Vēl 34% "Rīgas enerģijas" pieder SIA "Venture Capital", no kuras 66,67% pieder SIA "Annas Dzirnavas", kas pieder Ievai Jakobijai, bet 33,33% - SIA "PowerHeat", kas pieder Līgai Šaplakai.

Kā skaidroja EM, "Rīgas enerģijai" atļauja pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atcelta, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta. Pārbaudes laikā ticis konstatēts, ka līdz brīdim, kad koģenerācijas stacijai bija jāsāk ražošana, tā kā iekārtu kopums nebija gatavs ekspluatācijai.

Dzirkals aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmums ministrijas lēmumu pārsūdzēs un prognozē, ka Latvijas valsti sagaida kārtējā daudzmiljonu prāva, "pēc kuras nodokļu maksātāji būs spiesti savilkt grožus ierēdņu neprofesionālo lēmumu dēļ, par kuriem lēmuma pieņēmēji jau vairs neatbildēs".

LETA jau vēstīja, ka OIK skandāls sākās pēc TV3 raidījuma "Nekā Personīga" sižeta, kurā veidošanas laikā "Rīgas enerģijas" teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana. Valsts policija pēc EM iesnieguma sāka kriminālprocesu par "Sadales tīkla" un "Rīgas enerģija" rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Policija uzsāka kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielā apmērā.

Kā vēstīja raidījums, septembrī, kad "Rīgas enerģijā" notikuši "Sadales tīkla" testi, ražotne nebija nodota ekspluatācijā un iekārtas nebija darba kārtībā.