Rīgas galvenajam arhitektam būtu pieņemams Okupācijas muzeja pārbūves ieceres pēdējais risinājums
Rīgas pilsētas galvenajam arhitektam Gvido Princim būtu pieņemams Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves variants, kas aktualizēts pēc publiskās diskusijas pērn decembrī, jo tas, viņaprāt, respektē vēsturisko būvi un tagadējās ēkas apdares materiālus.
Minētais variants paredz, ka pārbūves gaitā tiks saglabātas visas vēsturiskās muzeja apdares vara plāksnes un būvlaide. Pret šo variantu gan iebilduši paši muzeja pārbūves ieceres arhitekti, norādot uz neestētisko risinājumu apdarē. Viņiem pieņemamākais variants šķiet oriģinālā arhitekta Gunāra Birkerta ideja. Pēc Birkerta oriģinālā projekta tika plānots piebūvi apšūt ar dedzinātu granītu - izveidojot gaišu "tagadnes" tēlu, šādi nodalot tumšo vēsturisko apjomu no piebūves. Lai ieceri īstenotu, tika plānots arī pašreizējo ēkas mazo apjomu apšūt ar gaišajām granīta plāksnēm, lai vienā līmenī atdalītu gaišo un tumšo ēkas daļu, taču pret šo ieceri saņemti iebildumi, tostarp no paša Prinča, jo tas nozīmētu, ka tiek likvidētas vairākas vēsturiskās vara plāksnes.
Kā Princis atzina Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē, minētais trešais variants, kas ir alternatīva Birkerta oriģinālajai iecerei, viņaprāt, varētu līdzsvarot dažādo viedokļu sadursmi un viņš varētu izteikt pozitīvu atzinumu par šo ieceri, ja tāda tehniski tiktu sagatavota. "Ja šis variants pārtaptu par priekšlikumu, es tam redzu iespēju," pauda Princis.
Šodien komitejā tika skatīts Rīgas pilsētas arhitekta biroja darba plāns 2016.gadam, kurā minēts arī punkts "publiskajā ārtelpā atbalstīt Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projektu". To kritizēja opozīcijas deputāts Olafs Pulks (V), norādot, ka līdz šim nav radies iespaids, ka arhitekta kolēģija atbalstītu šā projekta virzību. "Gribētos, lai jūs nebūtu pasīvā lomā, bet tiešām atbalstītu un virzītu šo projektu. Pretējā gadījumā ņemiet šo punktu ārā no plāna," Princim sacīja deputāts. "Beigās šī vilcināšanās var kļūt par kauna traipu Rīgas domei un būvvaldei," izteicās Pulks.
Viņam oponēja deputāte Ausma Cimdiņa (GKR), norādot, ka šāds izteikums ir nevietā, jo būvvaldei un pilsētas arhitektam ir jāstrādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ko puses arī darot.
Rīgas pilsētas būvvaldē aģentūrai LETA apliecināja, ka koriģētais Okupācijas muzeja pārbūves projekts joprojām nav saņemts.
Kā ziņots, būvvalde janvāra beigās lēma noraidīt pērn maijā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri, par kuru Princis izteica negatīvu atzinumu. Būvvalde, tā arī nesaņemot precizētā projekta tehnisko risinājumu dokumentāciju, izvērtējusi iepriekš iesniegtos dokumentus un ieceri noraidījusi.
Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs žurnālistiem uzsvēra, ka būvvalde varēs akceptēt tikai tādu ieceri, par kuru Princis būs sniedzis pozitīvu atzinumu. Projekta attīstītājiem būvvaldē ir jāiesniedz jauns, koriģēts projekts, kas no jauna būs jāsaskaņo ar visām attiecīgām institūcijām.
Okupācijas muzeja piebūves projekts Rīgas pilsētas būvvaldē tika iesniegts 2015.gada 11.maijā, bet līdz šai dienai netika pieņemts nekāds Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums - arvien tika pagarināts tā pieņemšanas termiņš, beigās pat par gadu no iesniegšanas dienas - līdz šā gada 11.maijam. Ar tiesas lēmumu būvvaldei tika uzlikts par pienākumu izskatīt muzeja pārbūves ieceri un pieņemt lēmumu līdz 25.janvārim.
Kultūras ministrija, VNĪ un Latvijas Okupācijas muzeja biedrība pauž neizpratni un neapmierinātību saistībā ar Latvijas Okupācijas muzeja piebūves projekta īstenošanas apturēšanu. Par konkrētiem tālākās rīcības soļiem projekta īstenotāji lems pēc iepazīšanās ar rakstisku Rīgas pilsētas būvvaldes lēmuma pamatojumu.
LETA
Foto: Evija Trifanova/LETA
