"Rīgas namu pārvaldnieks": Valsts kontrole uzņēmumā konstatējusi trūkumus iekšējās uzskaites sistēmā

VK sagatavojusi 23 ieteikumus RNP darba uzlabošanai, un RNP valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis norāda, ka atbilstoši VK ieteikumiem uzņēmumā tiks ieviesti stingrāki kontroles procesi.

Kā pastāstīja Vaļuma, vairums VK iebildumu un ieteikumu saistīti ar RNP iekšējās uzskaites sistēmas piemērošanu, izmaksu pozīciju pārdales precizēšanu un konkrētu izmaksu iekļaušanu dzīvojamo māju ikgadējos pārskatos pamatotību. Tikmēr dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksa tiek aprēķināta korekti - atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumu un citu attiecīgu normatīvu prasībām, secinājusi VK. Tomēr vēl ir nepieciešams veikt virkni uzlabojumu, lai dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas noteikšana nodrošinātu optimālu māju pārvaldīšanas izdevumu veidošanu.

Atsevišķus revīzijas konstatējumus RNP noraida. Vaļuma uzsver, ka RNP vairākkārtīgi informēja VK, ka atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai ne visas izmaksu pozīcijas precīzi ir iespējams plānot. Uzņēmums vērsis uzmanību, ka atsevišķu VK izdarīto secinājumu pamatā ir atšķirīga normatīvo aktu piemērošanas interpretācija vai arī izteiktām aizdomām nav pamata, ko apliecina dokumenti.

VK revīzijas secinājumi veikti, pamatojoties uz izlasi, pēc kuras, piemēram, zaļās zonas platību precizējumi vērtēti deviņās dzīvojamās mājās, kārtējo remontdarbu un tehniskās apkopes izdevumi trīs mājās, desmit sētnieku darbs piecās dzīvojamās mājās, analizēti 52 darba norīkojumi. Tādējādi RNP uzskata, ka VK izvēlētās metodes, revidējamais izlases apjoms un revīzijai atvēlētais laiks nav bijuši pietiekami un atbilstoši, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus, kas būtu attiecināmi uz uzņēmuma darbību kopumā.

RNP uzsver, ka uzņēmums apsaimnieko 4570 ēkas ar kopējo platību 8 365 294 kvadrātmetri, gada laikā tiek doti 114 365 darba norīkojumi. Līdz ar to revīzijā iekļauto māju skaits, kas, visticamāk, izvēlētas pēc iedzīvotāju sūdzībām un ir atsevišķas problēmsituāciju mājas, nevarot raksturot RNP portfeli un darbību kopumā.

Neesot apstiprinājies arī sākotnējais VK apgalvojums, ka revīzijas pamatā ir liels skaits iedzīvotāju sūdzību, jo proporcionāli tas esot samērojams ar klientu un apsaimniekojamo māju skaitu. Saņemto sūdzību skaits objektīvi varot tikt vērtēts, mērot pret kopējo komunikācijas apjomu ar klientiem. Pagājušajā gadā RNP saņēmis 198 310 klientu zvanus, 68 018 iesniegumus, klātienē uzņēmumu apmeklēja 183 717 klienti. Uzņēmums apkalpo apmēram 170 000 dzīvokļu īpašumus.

Ziņojums pašlaik vēl nav publiskots, jo pastāv domstarpības par komercnoslēpuma attiecināšanu uz uzņēmuma darbību, norādīja Vaļuma. Nesaprotami esot VK izteikumi, ka uzņēmums pēc būtības nav komersants, tam nav mērķa strādāt ar peļņu un tā darbība ir terminēta līdz pašvaldības funkciju izpildes pabeigšanai. Vaļuma norāda, ka RNP nesaņem Rīgas domes dotāciju un pakalpojumu nepārtrauktu nodrošināšanu garantē iedzīvotājiem ar pašu nopelnītiem līdzekļiem. Pateicoties tam, arī to māju iedzīvotāji, kuru māju naudas plūsma ir negatīva, varot būt droši, ka no RNP puses pamatpakalpojumu apmaksa (aukstais ūdens un kanalizācija, apkure) tiks nodrošināta.

RNP valdes priekšsēdētājs Lecis norāda, ka pozitīvais faktors esot tas, ka RNP dzīvojamo māju ieņēmumu un izdevumu uzskaite ir nodrošināta tik detalizēti, ka VK praktiski var izsekot darbinieku veiktajām darbībām dzīvojamajās mājās līdz pat katrai spuldzītes nomaiņai kāpņu telpā. Tas liecinot par pēdējos gados veiktajiem būtiskajiem uzlabojumiem RNP darbības optimizācijā un caurskatāmībā. "Protams, dzīvojamo māju pārvaldības sistēma nebūt nav vēl pilnīga, ko mēs saskaņā ar VK ieteikumiem turpināsim uzlabot, ieviešot stingrākus kontroles procesus. Svarīgi, lai gala rezultātā mūsu klienti saņemtu konkurētspējīgus pakalpojumus," pauž Lecis.

VK ir sagatavojusi 23 ieteikumus RNP darba uzlabošanai. RNP ir sagatavojis darba plānu, pēc kura tiks izstrādāti nepieciešamie dokumenti un turpināti jau iepriekš sāktie procesu uzlabojumi, kas pilnā mērā atbilst VK sniegtajām rekomendācijām, norādīja Vaļuma.

VK revīzijā konstatējusi, ka RNP pārvaldīšanas maksu nosaka atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. RNP norādīja un VK esot piekritusi, ka pašlaik Ekonomikas ministrijas izstrādātajos Ministru kabineta (MK) noteikumos paredzētā iedzīvotāju informēšanas kārtība par līdzekļu atlikumu perioda beigās un dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku finanšu līdzekļu uzkrājumu nākamo periodu remontu darbiem ir nepilnīga. Tāpat RNP vērsusi uzmanību, ka jau patlaban papildus normatīvo aktu prasībām uzņēmums papildina iedzīvotājiem sniedzamo informāciju ar provizorisko līdzekļu atlikumu uz tāmes sagatavošanas brīdi, kuru iespējams novirzīt remontdarbu veikšanai nākamajā kalendārajā gadā. Minētajos MK noteikumos noteikts tikai tas, ka pārvaldniekam jāinformē dzīvokļu īpašnieki par laiku un vietu, kur iespējams iepazīties ar dokumentiem. Savukārt RNP katram klientam individuāli nosūtot gan mājas pārvaldīšanas tāmi nākamajam gadam, gan pārskatu par iepriekšējo gadu, ievietojot informāciju pastkastītēs un izsūtot to arī elektroniski.

RNP arī vairākkārtīgi norādījusi VK, ka līdz grozījumu izstrādei un pieņemšanai ārējā normatīvajā aktā, dzīvokļu īpašnieki tiks informēti par dzīvojamās mājas līdzekļu atlikuma apmēru pārskata perioda beigās, informāciju sadalījumā pa uzkrājumu veidiem ievietojot RNP vortālā dzīvojamās mājas lietā, atbilstoši MK noteikumu "Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi" 25.6.apakšpunktā noteiktajām prasībām.

RNP arī ir aicinājusi VK virzīt ieteikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai valstī tiktu ievērotas vienotas prasības dzīvojamo māju pārvaldniekiem par iedzīvotājiem sniedzamo informāciju.

RNP informēja VK, ka pēdējos divos gados ir veikta būtiska RNP struktūras, darbinieku un atalgojuma politikas pārskatīšana un optimizācija. Tā rezultātā darbinieku skaits ir samazināts no 3656 darbiniekiem 2013.gadā līdz 2981 darbiniekam 2015.gadā, kas personāla izmaksās devis gandrīz vienu miljonu eiro ietaupījumu gadā. Lai to panāktu, bijis nepieciešams veikt būtisku RNP struktūras optimizāciju, tai skaitā samazināt darbinieku skaitu. Darba tiesisko attiecību izbeigšana ir individuāla vienošanās un, lai izvairītos no ilglaicīgām tiesvedībām, katrs uzteikuma gadījums tiekot vērtēts individuāli, tai skaitā vienošanās par darba tiesisko attiecību pārtraukšanas kompensācijas apmēru.

Attiecībā uz transporta izmaksām RNP informēja VK, ka 2014.gadā ir sākta uzņēmuma autotransporta aprīkošana ar GPS iekārtām un pašlaik tādas ir uzstādītas jau vairāk kā 73% automašīnu. Tas ļāvis precīzāk kontrolēt un plānot autotransporta izmantošanu, kā rezultātā 2014.gadā degvielas patēriņa samazinājuma rezultātā esot ietaupīti 12 995 eiro. Šogad RNP plāno pabeigt autotransporta aprīkošanu ar GPS iekārtām.

RNP darbinieku nodarbināšana ir bijusi tiesiska un atbilstot Darba likuma prasībām. Uzņēmums ir informējis VK, ka ar darbiniekiem vienmēr tiesiski ir noslēgti darba līgumi un to nodarbināšana veikta atbilstoši likumu prasībām. RNP informēja VK, ka pastāvīgi tiek izvērtēta personāla nodarbinātības efektivitāte, un, ja nepieciešams, tiek veiktas izmaiņas. Šā gada februārī RNP valde konstatēja, ka Attīstības projektu nodaļa nesasniedz tai noteiktos darbības mērķus, un efektivitātes uzlabošanas nolūkos kā labākais risinājums tika pieņemts lēmums par struktūras optimizāciju un nodaļas likvidāciju, pārdalot funkcijas.

Attiecībā uz darba laika un materiālu uzskaiti visā RNP patlaban tiek izmantota vienota uzskaites sistēma "Horizon", pastāstīja Vaļuma. Darbinieki turpina pilnveidot iemaņas darbam ar "Horizon" sistēmas ražošanas moduli un ir iespējamas datu ievades neprecizitātes. Attiecībā uz "Horizon" sistēmā ievadītajiem sākotnējiem darbu norīkojumiem un materiālu izlietojumu, RNP paskaidroja VK, ka darba norīkojumā definētais uzdevums pēc situācijas izpētes uz vietas var izrādīties atšķirīgs. Kā rezultātā neesot bijis nepieciešams veikt, piemēram, spuldzes nomaiņu, kā to paredzēja sākotnējais darba uzdevums, bet tika veikts elektrokabeļa izolācijas remonts, un spuldze nebija jāmaina. Tas nozīmē, ka darbs ticis veikts, bet spuldze nebija nepieciešama. Ņemot vērā VK konstatējumus, uzņēmums jau esot izstrādājis darbinieku papildus apmācību plānu, kas tikšot realizēts šā un 2016.gada laikā.

RNP informēja VK, ka 2013.gadā tika sākta māju pļaušanas platību precizēšana, kas ļāvusi samazināt kopējās pļaušanas platības par 446 774 kvadrātmetriem. VK tikusi informēta, ka faktiskās pļaušanas platības tiek noteiktas, veicot darbus atbilstoši nepieciešamībai. Līdz ar to zāles plānotās pļaušanas platības vairākos gadījumos var nesaskanēt ar faktiski nopļautajām.

Darbu apmaksa tiekot veikta pēc faktiski paveiktā, bet dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas līdzekļu atlikums, kas rodas pakalpojumu sniegšanas laikā starp plānotajām un faktiskajām izmaksām, tiek uzkrāts un norādīts konkrētās dzīvojamās mājas līdzekļu atlikumā kalendārā gada beigās. RNP uzsvērusi, ka nav tādu gadījumu, ka atbilstoši dokumentiem būtu nopļauts zāliens teritorijās, kurās saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem zāliena vispār nebūtu. Par VK apšaubītajām teritorijām tikušas iesniegtas fotofiksācijas, kas apliecinājušas, ka zāle pļauta pamatoti.

Viena no lielākajām RNP darbības problēmām ir debitoru parādu atgūšana, norāda Vaļuma. Tāpēc uzņēmums 2013.gadā sāka ārpakalpojumu iepirkšanu par juridisko pakalpojumu sniegšanu parādu piedziņai. Mērķtiecīgas debitoru parādu piedziņas darbību rezultātā debitoru parādi no 48,37 miljoniem eiro 2012.gadā esot samazinājušies līdz 39,14 miljoniem eiro 2014.gadā. Attiecībā uz nepieciešamību pakalpojumu sniedzējam saņemt licenci, RNP informēja VK, ka neuzskata, ka tika iepirkti ārpustiesas parādu piedziņas pakalpojumi, bet juridiskie pakalpojumi, līdz ar to licence nebija nepieciešama. Vadoties pēc VK secinātā, veidojas situācija, ka jebkuru pasākumu veikšanai, ja tie attiecas uz parādu piedziņu, visticamāk, pakalpojumu sniedzējam jāsaņem speciāla licence vai jābūt advokātam, skaidro RNP. Tas tiešā veidā ierobežojot pakalpojumu sniedzēju loku un samazinot pakalpojumu sniedzēju konkurenci iepirkumos. Šādu nepamatotu prasību izvirzīšana nevis nodrošinās iedzīvotājiem maksimāli lētāko pakalpojumu, bet gan pretēji - pakalpojuma vērtība tiks sadārdzināta, uzskata RNP.

RNP informēja VK, ka saistības par siltumapgādes sistēmu uzturēšanas pakalpojumiem izriet no iepriekš noslēgtajiem līgumiem, kurus bija slēgušas pašvaldības namu pārvaldīšanas kapitālsabiedrības saskaņā ar Rīgas domes lēmumu un Rīgas domes noteikumiem, kas nosaka vienotu kārtību Rīgas pilsētas pārvaldīšanā esošo dzīvojamo māju apkalpei, kas pieslēgtas centralizētai siltumapgādei. Komersants, kas līdz šim ir nodrošinājis siltumapgādes sistēmu apkopi, esot vienīgais Rīgā, kas pārzina ikvienu RNP pārvaldīšanā esošas dzīvojamās mājas siltumapgādes sistēmu, tāpēc bojāto iekārtu iegāde būtu koordinējama siltumsistēmas apkalpojošai organizācijai. Uzņēmums ir uzsvēris, ka nākotnē, slēdzot jaunus līgumus, tie tiks slēgti iepirkumu procedūru rezultātā.

RNP ir pienākums nodrošināt nekavējošu rīcību avārijas situāciju novēršanai un lokalizācijai. Uzņēmums iespēju robežās no saviem līdzekļiem finansē avārijas situāciju novēršanas darbus. Šādas situācijas nav plānojamas, tāpēc pārskata pozīcijā "Avārijas dienesta pakalpojumi" tikuši daļēji iekļauti rezervētie līdzekļi iespējamo avārijas situāciju novēršanai nākotnē. RNP uzsver, ka informācija par dzīvojamās mājas finanšu līdzekļu sadalījumu pārskata perioda beigās ir ievietota dzīvojamās mājas lietā, kas ir pieejama dzīvokļu īpašniekiem, tās kārtotāja klātbūtnē. Līdzekļi, kas kalendārā gadā nav faktiski izlietoti avārijas situāciju novēršanas darbiem, netiekot novirzīti citiem mērķiem un tiekot uzskaitīti katras dzīvojamās mājas avārijas situāciju lokalizēšanas un novēršanas finanšu līdzekļu fondā.

Pašvaldības SIA RNP tika izveidots 2010.gada 29.decembrī, apvienojot 15 pašvaldības namu pārvaldes. Uzņēmums tika nodibināts, lai nodrošinātu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu pēc vienotiem principiem un uzlabotu pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitāti dzīvojamo māju pārvaldīšanā. Uzņēmums apkalpo apmēram 170 000 klientu un RNP pārvaldījumā ir aptuveni 4300 dzīvojamās mājas ar kopējo apsaimniekojamo platību virs 8 000 000 kvadrātmetru. RNP ir lielākais dzīvojamo māju apsaimniekotājs Baltijas valstīs.

LETA

Foto: Stock.XCHNG