Rīgas osta sāks darbu pie putekļu žoga projekta izstrādes Krievu salā
Šogad, turpinot Krievu salas projekta īstenošanu, plānots sākt teritorijas putekļu žoga izbūves projekta izstrādi, kā arī attīstīt dzelzceļa parka četru sliežu izvelkamo ceļu, aģentūru LETA informēja ostā.
Putekļu žogs mazinās iespējamo negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi.
Projekta izstrāde un būvdarbu veicēju iepirkuma procedūra plānota šogad. Savukārt projekta būvniecību plānots sākt 2017.gadā. Kopumā Krievu salas projekta tālākai realizācijai 2016.gadā plānotas investīcijas 9,6 miljonu eiro apmērā.
Darbu gaitā lielākoties paredzēts turpināt attīstīt pašreizējo infrastruktūru, lai 2018.gada beigās šajā teritorijā varētu sākt kravu pārkraušanu. Plānota arī kravu laukuma ar cieto segumu izbūve, kura nestspēja būs 20 tonnas uz kvadrātmetru. Krievu salā tiks izbūvēta aptuveni 75 000 kvadrātmetru platība. Tiks izbūvēti kraujlaukumi ar grunts segumu aptuveni 81 000 kvadrātmetru platībā. Tiks izveidoti drenāžas tīkli gar krautnēm 4506 metru garumā. Papildus tiks attīstīti autoceļi ar cieto segumu - aptuveni 8885 kvadrātmetri. Tiks izveidota lietusūdens kanalizācija aptuveni 3575 kvadrātmetru platībā. Tiks izveidota arī elektroapgāde, paredzot deviņas transformatora apakšstacijas un savienojošos desmit kilovatu (kW) elektrokabeļus. Šiem projektiem šogad plānota izstrāde jeb projektēšana, kam sekos būvdarbu veicēju iepirkuma procedūra, un 2016.gada beigās plānots sākt būvdarbus, kas noslēgsies 2017.gadā.
Kā ziņots, Krievu salā izbūvētas četras beramkravu pārkraušanas piestātnes ar kopējo garumu 1180 metri un dziļumu pie piestātnēm 15,5 metri, kā arī izbūvēti visi nepieciešamie autoceļu un dzelzceļa pievedceļi un inženiertehniskās komunikācijas līdz ostas teritorijai. Krievu salas projekta kopējā kapacitāte ir 20 miljoni tonnu beramkravu gadā. Būvniecības procesā ir veikta gandrīz 24 000 tonnu cauruļu un 3100 tonnu rievpāļu iegremdēšana 10 līdz 28 metru dziļumā, kā arī izveidota 1489 metrus gara piestātnes siena, uz kuras uzstādīts 51 pietauvošanas postamentu komplekts un 123 atvairīšanas ierīču komplekti.
Tāpat veikta upes gultnes padziļināšana - izsmelti 2,7 miljoni kubikmetru grunts, kas dod iespēju uzņemt kuģus ar iegrimi līdz 15 metriem, bet perspektīvā - arī līdz 17 metriem. Konstrukcijā ir ieklāti ap 20 000 kubikmetru betona un 2500 tonnu armatūras, sagatavotas un objektā nogādātas 6176 seguma plātnes un 463 pārseguma plātnes, kā arī papildus tika veikta teritorijas uzskalošana 300 000 kubikmetru apjomā, nostiprināti 600 metri Hapaka grāvja krastu.
Jau rakstīts, ka osta īstenojusi projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra", kurā ieguldīti 133,65 miljoni eiro. No tiem Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums paredzēts līdz 77,19 miljonu eiro apmērā, bet Rīgas brīvostas līdzekļi - aizņēmums no "Nordea Bankas" un "Pohjola Bankas" - 56,46 miljonu eiro apmērā.
LETA
Foto: Ieva Čīka/LETA
