Rīgas pašvaldība gatava atbalstīt muzeja izveidi RTU Centrālajā ēkā
Ušakovs skaidroja, ka attiecībā uz RTU ēku Kaļķu ielā, kas nākotnē tiks atbrīvota, pašvaldībai iepriekš bijuši divi risinājumi. Viens - izvietot tajā pašvaldības iestādes, otrs - iznomāt to privātajiem uzņēmējiem. Tomēr, viņaprāt, neviens no šiem variantiem īsti neder vēsturiskas ēkas izmantošanai, tādēļ pašvaldība ir "ar abām rokām" par muzeja izveidošanas ieceri.
Viņš gan uzsvēra, ka par šo ieceri reāli varētu spriest tikai pēc telpu piemeklēšanas RTU administrācijai, kas pašlaik darbojas Kaļķu ielā. Tāpat Ušakovs sacīja, ka pašvaldība ir gatava ieguldīt līdzekļus sava īpašuma - RTU Centrālās ēkas sakārtošanā muzeja izvietošanai, taču par funkciju atbildība tiktu deleģēta Kultūras ministrijai, līdzīgi kā tas ir, piemēram, ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM).
Arhitekte Zaiga Gaile klātesošajiem skaidroja, ka RTU telpas ir izstaigātas un muzejam būtu ļoti piemērotas. "Ēka ir lielisks staļinisma arhitektūras piemērs ar greznām lustrām, augstiem griestiem. Tajā ir liela zāle ar 500 vietām, kas muzeja vajadzībām var tikt izmantota instalāciju izvietošanai, sanāksmēm, konferencēm. Zem ēkas ir pagrabs, kas ir ideāla vieta glabātuvēm," pastāstīja Gaile. Viņa uzskata, ka muzejs šajā vietā būtu aktuāla, ērti pieejama kultūras institūcija, kas kopā ar Daugavas pretējā krastā esošo Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku veidotu sabiedriski nozīmīgu ēku pilsētbūvniecisku ansambli.
Arhitekte arī iepazīstināja ar vienu no priekšlikumiem ēkas rekonstrukcijai - arhitektūras studentes Maijas Putniņas-Gailes diplomdarbu. Akceptējot muzeja izbūves ieceri, gan tiktu pārrunāti dažādi priekšlikumi un izvēlēts veiksmīgākais.
Viedokli par muzeja nepieciešamību izteica arī māksliniece Džemma Skulme, kas norādīja, ka māksla visos laikos ir saskārusies ar vienu problēmu - ir gatavu darbu grēdas, taču nav telpu, kur tās izvietot apskatei. "Mums trūkst pašlepnuma, pašcieņas par to, ar ko varam lepoties. Visas šī vērtības ir gatavas, pie tām vairs nav jāstrādā - ir tikai jānovieto, krājumi ir bezgalīgi," sacīja Otro pasaules karu pieredzējusī māksliniece.
Viņa arī norādīja, ka Rīgas pašvaldībai šī muzeja izveide "jāgrib visvairāk par visiem" un jābūt vadošajam spēkam. "Tas jau būs Rīgas lepnums, prestiža lieta, joprojām ilgojamies pēc tā, ka vēl vairāk Rīgai jāveido sava seja, unikāla. Rīgai ir jāiegūst stils caur mākslu, kultūru, kas ir galvenā mūsu vērtība," uzsvēra Skulme.
Māksliniece arī norādīja, ka "mēs savulaik tikām apzagti, noslēpti un par to ir atbildīgas valsts iestādes [..]. Nedabūjām savu bagātību rādīt. Kori bija, mūzika bija, bet vizuālā māksla - tikai kripatiņa."
Arī mākslas zinātniece Anda Treija uzsvēra, ka Latvijas tautas pašapziņai ir svarīga šī muzeja izveide, lai varētu iepazīstināt apkārtējos ar 20.gadsimta otrajā pusē tapušajiem mākslas darbiem. "Kādu laiku likās, ka nav aktuāla, jo no padomju laiku perioda, taču šī māksla ir izcila. Māksla ne vienmēr rodas tikai komforta zonā. Mums jāzina, ka kaut kas esam, kaut ko varam," sacīja Treija, uzsverot, ka par muzeja ieceres īstenošanu savākti jau 200 paraksti no māksliniekiem un politiķiem.
Klātesošie arī uzsvēra, ka "muzejs top procesā" un pārrunāja iespējamību 20.gadsimta otrās puses un mūsdienu mākslas darbus RTU ēkā sākt izvietot jau no nākamā gada, paralēli RTU administrācijas aktivitātēm ēkā. Rīgas mērs atbalstīja šo ideju, skaidrojot, ka pašvaldība gan nebūtu ieinteresēta ieguldīt līdzekļus ēkas pašreizējā veidolā topošā muzeja vajadzībām, jo nākotnē tas tiktu rekonstruēts. Klātesošie eksperti skaidroja, ka mākslas darbu izvietošanai varētu tikt izmantots izstāžu formāts, nevis starptautiskie muzeja standarti.
Fonda "Mākslai vajag telpu" pārstāvis Aigars Bikša piebilda, ka simboliski ir svarīgi jau laikus "rīkoties, nevis gaidīt, kamēr telpa tiks saremontēta līdz pēdējam krāsas vilcienam".
Ušakovs diskusijā apliecināja, ka pašvaldība gatava uzņemties vadošo lomu muzeja dibināšanā. Līdz gada beigām būšot pabeigta LNMM renovācija, un būs iespēja investēt citos lielos kultūras projektos. Viņš skaidroja, ka arī šim projektam vajadzētu mēģināt sadarbībā ar Kultūras ministriju piesaistīt Eiropas līdzekļus.
"Mākslai vajag telpu" valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns diskusijas izskaņā norādīja, ka "šī ir dzimšanas diena labai iecerei" un izteica vēlējumu, lai "visi jautājumi atrastu atbildes" un jau pārskatāmā nākotnē varētu tikt baudīts rezultāts.
Fonda "Mākslai vajag telpu" mērķis ir panākt Laikmetīgās mākslas muzeja uzcelšanu Rīgā, kas veicinātu Latvijas mākslas procesu aktivitāti, valsts konkurētspējas, nācijas identitātes stiprināšanu, tūrisma industrijas un mākslas izglītības attīstību, kā arī integrētas kultūras telpas izveidošanu Rīgā kā Baltijas kultūras galvaspilsētā. Fondu dibinājuši 11 padomes locekļi - mākslinieki, arhitekti un uzņēmēji.
LETA
Foto: Sintija Zandersone/LETA
