Rīgas pils rekonstrukcijas konkursā uzvar arhitektu biroju "MARK arhitekti" un "Sudraba arhitektūra" kopdarbs
Par Rīgas pils kastelas daļas rekonstrukcijas un restaurācijas jeb Rīgas pils būvniecības otrās kārtas metu konkursa uzvarētāju kļuvis arhitektūras biroju MARK arhitekti un Sudraba arhitektūra piedāvājums.
Rekonstruējot Rīgas pili Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām, konkursā uzvarējušie arhitekti aicina to veidot par vietu, kur Rīgas pils vēsture satiekas ar Latvijas vēsturi un Latvijas laiku.
Arhitektoniskā risinājuma līdzautors Reinis Liepiņš (Sudraba arhitektūra) uzsver, ka Rīgas pils kastelai ir ļoti bagāta vēsture, kas labi saglabājusies, tāpēc katram pārveidojumam jātiek rūpīgi izsvērtam. Vienlaikus muzejs prasa labas, pielāgojamas ekspozīciju telpas, kas atbilst mūsdienu apmeklētāju vajadzībām. Stāstot par arhitektoniskās vīzijas rašanos, Liepiņš atgādina, ka Rīgas pilī zem viena jumta atradīsies divas dažāda atvērtības līmeņa institūcijas – priekšpils jeb Valsts prezidenta kanceleja, kas ir slēgta un diskrēta apbūves daļa, un kastela jeb Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs, kam jākļūst par atvērtu un visiem pieejamu zināšanu un izglītības telpu par Latvijas valsti un tās vēsturi. Tādēļ kastelu paredzēts atjaunot kā gaišu atvērtu telpu ar delikātiem vēstures atsegumiem.
"Ikvienā situācijā par vienlīdz vērtīgu pieņemam gan vēstures liecību saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, gan ērtu muzeja funkciju un demokrātisku atvērtību. Mēs iedziļinājāmies katrā pils kvadrātmetrā un atradām risinājumu visām augšminētajām lietām. Tāpēc gandarījums, ka konkursa žūrija to ir novērtējusi, ir īpaši liels, " atklāj R.Liepiņš.
Metu konkursa uzvarētāji stāsta, ka pils kastelas daļa ir Latvijas iedzīvotājiem neatklāts dārgums. Piemēram, pirms dažiem gadiem te atrasts Rīgas pirmās aizsargsienas, kas šeit atradās vēl pirms pils, torņa fragments. To pilnībā atraka un, pateicoties pils dziļajiem pamatiem, arhitekti iecerējuši atstāt atsegtu visu pagalmu ar pagrabstāvu, tā realizējot izrakuma pilnu arheoloģiju, rodot vietu jaunai izstāžu zālei un paplašinot Vecrīgas telpu. Par neatklātu dārgumu var nosaukt arī otrā stāva baznīcu un citas velvētās telpas.
Komentējot iecerēto restaurācijas procesu, Liepiņš atgādina, ka labas restaurācijas prakse ietver atklātības principus. "Vēsture cilvēkus spēj vienot un jau šobrīd redzu, ka jaunā Nacionālās bibliotēkas ēka veidojas par nācijas vienojošu elementu. Rīgas pilij jākļūst par Daugavas otra krasta sarunas partneri. Es priecātos, ja sarunu ar sabiedrību mēs sāktu jau tagad, kad tiek izvēlēti restaurācijas pretendentu piedāvājumi." Viņš uzsver, ka svarīgi ir rast iespēju attīstīt pils pētniecību, ņemot vērā līdz šim paveikto un konsultējoties ar citu Eiropas restaurācijas skolu speciālistiem.
Arhitekts Mārtiņš Ošāns (MARK arhitekti) iesaka ieplānot pietiekamu laika posmu arheoloģisko izrakumu veikšanai un nesasteigt projektēšanas darbus: "Strādājot pie Pils konkursa projekta, mēs izveidojām modeli, kuru gribētu attīstīt tehniskā projekta stadijā. Nozīmīga sadaļa Pils projektam ir izpētes daļa, kuru esam iecerējuši deleģēt vietējiem un ārvalstu speciālistiem ar pieredzi jaunāko tehnoloģiju lietošanā līdzīga rakstura objektos. Šobrīd sadarbībā ar Pasūtītāju ir svarīgi precizēt projektēšanas programmu, lai ātrāk varētu sākt projektēšanu un pēc rekonstrukcijas 2018. gadā Rīgas pilī varētu svinēt Latvijas 100-gadi".
Pils kastela, ko plānots rekonstruēt kā Latvijas Nacionāla vēstures muzeja telpas, ir senākā pils daļa ar kvadrātveida pagalmu un četriem torņiem stūros. Šo pils daļu pagājušā gada ugunsgrēks tikpat kā nav skāris.
"Sudraba arhitektūra" ir arhitektu birojs ar atzītu pieredzi sarežģītu vēsturisku ēku rekonstrukcijās, kas 2012. gadā ieguva Arhitektūras gada balvu par 17.gs. noliktavas rekonstrukciju Aldaru ielā 5. "MARK arhitekti" ir viens no vadošajiem projektēšanas birojiem Latvijā ar apjomīgu un sabiedriski nozīmīgu būvprojektu vadības pieredzi.
Raksts tapis sadarbībā ar arhitektu biroju "Sudraba arhitektūra"
