Rīgas pilsētas arhitekts: Okupācijas muzeja piebūves iecere nekad nav apspriesta ar sabiedrību
Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā pērn septembrī tika konstatēts, ka "de iure" ir apspriests pašvaldības teritorijas daļas detālplānojums Strēlnieku laukuma turpmākajai attīstībai, bet pati Okupācijas muzeja plānotā piebūve "de facto" nav apspriesta - nav bijis dialoga starp nozares ekspertiem un nav uzklausīts plašākas sabiedrības viedoklis, intervijā aģentūrai LETA stāstīja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.
Kopš Okupācijas muzeja rekonstrukcijas idejas prezentācijas 2001.gadā nav tikusi organizēta būvniecības ieceres publiskā apspriešana, kāda ir praksē pieņemta un tiek īstenota pirms citu kultūrvēsturiski vērtīgu un sabiedriski nozīmīgu objektu pārbūves.
Pēc Prinča vārdiem, Okupācijas muzeja piebūve pašreiz plānotajā veidolā, pēc daudzu arhitektu domām, deformē objekta kultūrvēsturisko vērtību un pastiprina tā neiederību Vecrīgas ainavā un panorāmā, tādējādi disonējot ar koncepciju par kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm, tāpēc projektam nepieciešami kvalitatīvi uzlabojumi.
Princis uzsvēra, ka pašreizējais Okupācijas muzejs un Strēlnieku laukums ir jāskata kā kultūrvēsturiska vērtība, kam jāpieiet ar vislielāko atbildību. Jebkāda iejaukšanās, izmaiņas un pārbūve prasa rūpīgu izpēti, sabiedrības un ekspertu viedokļu uzklausīšanu, īpaši ņemot vērā objekta atrašanās vietu Vecrīgā. Lai arī par iemesliem un turpmāk darāmo kolēģijas locekļu vidū nav pilnīgas vienprātības, tomēr neviens neiebilda, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projektam ir nepieciešami kvalitatīvi uzlabojumi. Tāpēc būvvaldei tika ieteikts būvatļauju neizsniegt, bet piebūves projekta autoriem - meklēt kvalitatīvi labākus projekta uzlabojumus.
Jautāts, vai muzeja rekonstrukcijas problēmu var atrisināt, Saeimā grozot Okupācijas muzeja likumu, kas paredzētu Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksam, kurā iekļauts muzejs, noteikt nacionālo interešu objekta statusu, Princis atzina, ka teorētiski ar likuma grozījumiem varētu apiet kritiku, kura, pēc viņa domām, ir pamatota. "Bet, godīgi sakot, es nevaru iedomāties, ka ar Okupācijas muzeja likuma grozījumiem varētu atcelt Rīgas vēsturiskā centra apbūves principus, koncepciju par kultūrvēsturisku ēku saglabāšanu. Tas arī radītu precedentu, kura sekas ir grūti paredzēt," norādīja Rīgas pilsētas arhitekts.
Savukārt atbildot uz pieļāvumu, ka Rīgas pilsētas arhitekta negatīvo atzinumu ietekmēja Rīgas domē pie varas esošās "Saskaņas" negatīvā attieksme pret okupācijas jēdzienu vispār, Princis norādīja, ka viņam nav komentāru šajā sakarā. "Rīgas dome 1999.gadā bija lēmusi, ka bijušā Sarkano strēlnieku muzeja ēka ir nojaucama, un Okupācijas muzejam tika piedāvātas vairākas citas ēkas, tostarp Stūra māja," teica Rīgas pilsētas arhitekts.
LETA
Foto: Ieva Čīka/LETA
