Rīgas pilsētbūvnieka aktīvās būvniecības plāni ir pieklusināti
Vēl šā gada maijā domes amatpersonas runāja par dzīvokļu rindas likvidēšanu piecos līdz septiņos gados, tika publicēts būvējamo ēku saraksts ar kopumā 1964 dzīvokļiem, bet uzņēmuma jaunais vadītājs Andrejs Požarnovs sarunā ar laikrakstu "Diena" pieļauj, ka RP no dzīvokļu būvētāja pamatā pārveidosies par apsaimniekotāju.
Kad RP izveidojās, pašvaldība tam iedeva zemi, ko ieguldīja pamatkapitālā, RP paņēma bankā kredītu, uzbūvēja daudzdzīvokļu māju un nodeva to pilsētai ar visām kredītsaistībām. Sākoties krīzei, valstī tika noteikti ierobežojumi pašvaldību ilgtermiņa kredītsaistībām, tāpēc RP darbība mainījās – uzņēmums tagad uzreiz nenodod Rīgai māju ar kredītsaistībām, bet ik gadu pārdod pilsētai vienu deviņpadsmito daļu no mājas vērtības.
"Ja no sākuma būvniecība bija (uzņēmuma darbības) lielākā daļa, laika gaitā tā samazinājās, un lielākā daļa ir namu apsaimniekošana. Arī budžetā tāda tendence ir –būvniecībai ir samazinājums," skaidro A. Požarnovs. RP apsaimnieko 55 pašu būvētās mājas. Tā kā pērnā gada decembrī RP nodotas 11 sociālās mājas, tad "lēnā garā Pilsētbūvnieks pārveidojas par namu pārvaldi", viņš secina. Palikuši divi būvobjekti, kurus pabeigs 2013.gadā, taču pēc tam būvniecība varētu pat apstāties pilnībā, ja nebūs jaunu domes lēmumu.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) laikrakstam "Diena" norāda, ka RP pats nenosaka, ko un cik daudz būvēt – ja dome nolems, A. Požarnovam būs jānodrošina lēmuma izpilde. Solīto tempu – 1000 dzīvokļu gadā – izpildīt varot, vismaz nākamgad, bet par tālāko nākotni arī A. Ameriks saka – ja pietiks līdzekļu. Nu jau arvien skaļāk, arī domes sēdēs, izskan bažas, ka Rīga tuvojas kredītsaistību limita griestiem, acīmredzot tāpēc aktīvās būvniecības plāni ir pieklusināti. Lielās ģimenes ar bērniem, kam vajag 3–4 istabu dzīvokļus, tos varot saņemt pat pusgada laikā, bet mazākiem dzīvokļiem rinda ir krietni garāka un jārēķinās ar 6–7 gadiem, atzīst A. Ameriks.
Iepriekšējā domes sasaukuma laikā tika uzsākta programma, kas paredzēja atpirkt privātos projektus un tos pabeigt. Lētākie dzīvokļi bija ārpus Rīgas, un iznāca paradokss – lai apgādātu rīdziniekus ar mājokļiem, viņiem piešķīra dzīvokļus citu pašvaldību teritorijā (Siguldā, Baldonē, Olainē), bet, tur deklarējoties, viņi vairs nav rīdzinieki un Rīga vairs nesaņem viņu maksātos nodokļus, bet iedzīvotāji – Rīgs domes pabalstus. Šo māju apsaimniekošana RP ir neizdevīga, jo tās atrodas samērā tālu. RP pašreizējā stratēģijā jūtama vēlme atteikties no zemesgabaliem, uz kuriem tuvākajā laikā nevarētu uzbūvēt kādreiz plānotos objektus. Piemēram, tāds ir bijušā vicemēra Aināra Šlesera aktīvi atbalstītais starptautiskā izstāžu un konferenču centra Messe Riga projekts pie lidostas, kuram rezervētie zemesgabali tagad izņemti no RP pamatkapitāla. Tāpat no pamatkapitāla izņemti zemesgabali, uz kuriem bija paredzēts būvēt pa vienai piecstāvu mājai, jo arī tādas atzītas par neizdevīgām. Visticamāk, ilgstoši uz papīra paliks arī Rumbulas un Lucavsalas apbūves plāni, jo Lucavsalu par pusmiljonu latu šobrīd dome pārveido par aktīvās atpūtas zonu.
Andrejs Požarnovs/ Foto: LETA
2012.gada 11.jūlijā
