"Rīgas siltums" vairāk nekā 3 eiro maksu par viena tiešā rēķina sagatavošanu uzskata par pamatotu
AS "Rīgas siltums" (RS) noraida Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas (LPUAA) pārmetumus, ka uzņēmums ar nepamatoti dārgiem rēķiniem kavē tiešo maksājumu ieviešanu par komunālajiem pakalpojumiem.
LPUAA izpilddirektors Jānis Ozoliņš aģentūrai LETA pauda, ka RS nosacījumi ir netaisnīgi un kaitē dzīvokļu īpašniekiem, īrniekiem un pārvaldniekiem. Pēc grozījumiem Dzīvojamo māju apsaimniekošanas likumā, saskaņā ar kuriem kopš 2015.gada 1.oktobra Latvijā ieviesti tiešie norēķini par komunālajiem pakalpojumiem, RS diktējot tikai sev vien izdevīgus siltumenerģijas piegādes nosacījumus, turklāt par rēķinu sagatavošanu SIA "Rīgas ūdens" prasa 3,19 eiro, bet RS - 3,87 eiro.
RS pārstāvji apgalvo, ka nosacījumi ieviesti atbilstoši grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, bet viena tiešā rēķina sagatavošana esot ietilpīgs darbs, kas izmaksājot teju trīs eiro.
RS sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Roze aģentūrai LETA skaidroja, ka līdz šim RS par patērēto siltumenerģiju ēkā piestādīja vienu kopīgu rēķinu visai mājai kopā. Tālākos aprēķinus, cik iedzīvotājiem jāmaksā par apkuri un karsto ūdeni, kā arī rēķina piestādīšanu un tā apmaksas kontroli veica namu pārvaldnieks. Taču grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā uzliekot par pienākumu RS no 2015.gada 1.oktobra pēc siltumenerģijas lietotāju pieprasījuma piedāvāt tiešos norēķinus, kas nozīmējot, ka RS jāveic aprēķini, cik iedzīvotājiem jāmaksā par apkuri un karsto ūdeni, kā arī jāveic rēķina izrakstīšana, piegāde un tā apmaksas kontrole.
"Lai realizētu šo visnotaļ darbietilpīgo pakalpojumu, kura izmaksas nav iekļautas siltumenerģijas tarifā, uzņēmums veica rūpīgu izpēti. Tika apzināta citu kompāniju, kuras jau nodrošina tiešos norēķinus, tostarp arī pārvaldnieku, pieredze un izmaksas. Balstoties uz iegūto informāciju, RS ir veicis aprēķinus par nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu, darbinieku skaitu un citiem resursiem, lai nodrošinātu tiešos norēķinus," skaidro Roze.
Viena tiešā rēķina sagatavošana RS izmaksājot 2,73 eiro, par rēķina piegādi papildu jāpieskaita pasta izdevumi 0,57 eiro un pievienotās vērtības nodoklis. Ja klients izvēlēsies saņemt rēķinus elektroniskā veidā, pasta izdevumi nebūs jāsedz, norādīja Roze.
Tikmēr LPUAA uzskata, ka RS jaunie nosacījumi ir pretrunā ar Personas datu aizsardzības likumu. Ozoliņš skaidroja, ka par tiešo norēķinu izvēli jālemj vairākumam dzīvokļu īpašnieku un divu nedēļu laikā par to rakstiski jāinformē kā ēkas pārvaldnieks, tā pakalpojuma sniedzējs. Tikai tad, kad pakalpojuma sniedzējs saņēmis šādu iesniegumu, viņš būtu tiesīgs prasīt maksātāju personas datus. "Tomēr realitātē notiek citādi. RS tipveida līgumā iestrādāta prasība sniegt monopolistam tādus datus, kuri uzskatāmi par sensitīviem. Respektīvi, ja pārvaldnieks nepaziņo RS, ka, piemēram, pilsonim no konkrēta dzīvokļa pasludināta maksātnespēja, gan viņš, gan pārējo dzīvokļu īpašnieki automātiski kļūst vainīgi par maksātnespējīgā pilsoņa nesamaksātajiem rēķiniem," norādīja Ozoliņš.
LPUAA uzskata, ka šāds nosacījums ir pretrunā ar taisnīguma principiem un cilvēka privātās dzīves neaizskaramību, jo saskaņā ar minēto punktu nama iemītniekiem būtu smalki jāpārzina savu kaimiņu civiltiesiskie darījumi un viņu finanšu stāvoklis, lai izmaiņu gadījumā steigšus par to ziņotu RS.
RS pārstāve Roze savukārt skaidro, ka, lai izrakstītu rēķinu par sniegto pakalpojumu, nepieciešams iegūt no minētajām personām tās identificējošu informāciju jeb personas datus. Neatkarīgi no tā, kas sagatavo rēķinu - RS vai namu pārvaldnieks -, rēķinā esot jāuzrāda dzīvokļa īpašnieks kā maksātājs, lai nemaksāšanas gadījumā būtu identificējama persona, ar kuru veikt tiesvedību.
No 2014.gada 15.janvāra Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ja konstatēta dzīvojamās mājas īpašnieka maksātnespēja vai dzīvojamās mājas īpašnieks ir miris, pārvaldnieks paziņo par to RS, pievienojot attiecīgo informāciju apliecinošus dokumentus. Kā rezultātā pakalpojuma sniedzēja pienākums ir samazināt tā uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu, skaidroja Roze.
RS uzsver, ka iegūtos fiziskās personas datus neapkopo un neuztur datu bāzēs. Minētie dati tiek izmantoti saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, norakstot parādsaistības, ja parādu piedziņa nav iespējama.
LETA
Foto: Evija Trifanova/LETA
