RNP noraida pašvaldības pārmetumus par nepilnīgu darbu
Domes Juridiskās pārvaldes priekšnieks Jānis Liepiņš sacīja, ka opozīcijas deputāti šo priekšlikumu sagatavoja juridiski nekorekti - ne komiteja, ne dome nevar lemt par RNP valdes atlaišanu, to var darīt tikai kapitāldaļu turētājs, kas ir Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).
Liepiņš norādīja, ka opozīcija var sagatavot juridiski korektu dokumentu, taču tādā gadījumā dome atkārtoti skatītu jau iepriekš ārkārtas domes sēdē skatīto opozīcijas iniciēto jautājumu par valdes atlaišanu, kas arī nebūtu juridiski pareizi.
RNP valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis norādīja, ka nepiekrīt domes Mājokļu un vides departamenta (MVD) paustajiem vispārīgajiem apgalvojumiem par pārvaldnieka saistību nepietiekamu izpildi. MVD vēstulē minētajās 27 mājās kopīpašnieki kārtējo reizi esot atteikušies izveidot finansējuma uzkrājumu remontdarbu nodrošināšanai. Savukārt RNP rīcībā tam brīvu līdzekļu neesot.
MVD Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko skaidroja, ka neizprot šādu RNP pozīciju, jo MVD vēstulē katrs izteikums pamatots ar informāciju par konkrētu dzīvojamo namu konkrētā adresē.
Lecis arī norādīja, ka atbilstoši jau iepriekš komitejas sēdē paustajam līdz gada vidum apsekoti MVD vēstulē minētie 27 nami. RNP secinājis, ka namos nepieciešami kapitālie ieguldījumi vismaz 1,5 miljonu eiro apmērā. "Uz nākamo periodu veiksim pārvaldīšanas maksas palielinājumu, lai mājās veiktu avāriju lokalizēšanas darbus - kapitālos remontus. Citādi nevarēs nodrošināt dzīvojamo māju turpmāku ekspluatāciju," sacīja Lecis.
Visa dzīvojamā fonda - ap 200 namu - saremontēšanai būtu nepieciešami ap 12 miljoni eiro, sacīja Lecis. "Šie ir kapitālie remonti, kurus jāveic visdrīzākajā laikā. Lai to izdarītu, pārvaldīšanas maksa nākamgad būtu jāpalielina vidēji par 10 eiro uz kvadrātmetru," pauda Lecis. Viņš gan atzina, ka saprot, ka lielākā daļa namu iedzīvotāju nebūs spējīgi maksāt šādu summu. Tomēr pašreiz grūti iedomāties citu risinājumu - Eiropas Savienības fondu līdzekļus šim mērķim piesaistīt nevarēs. Cits risinājums būt aizņēmums - no kredītiestādes vai valsts/pašvaldības pret garantiju.
"Līdz šā gada noslēgumam organizēsim papildu kopsapulces - gan ar māju tehnisko atzinumu secinājumiem, gan tiem, ko izdarījusi būvvalde, veicot māju apsekošanu atbilstoši RNP nosūtītajiem atzinumiem. Problēma nav tikai 27 mājas, kas minētas MVD vēstulē. Kopumā situācija tāda, ka iedzīvotāji mājās, kurām ir slikts tehniskais stāvoklis, nelemj par jebkāda veida uzkrājuma veikšanu remontdarbiem," sacīja RNP valdes priekšsēdētājs.
Diskusijas izvērsās par vienu RNP apsaimniekojamo māju Dīķa ielā 24, kurā arī bijusi avārijas situācija. MVD norādīja, ka RNP savlaicīgi nav informējis šī nama dzīvokļu īpašniekus par konstruktīvo elementu un inženiertehnisko iekārtu tehnisko stāvokli, lai savlaicīgi novērstu avārijas situāciju un veidotu uzkrājumus nepieciešamo remonta darbu veikšanai. Lecis norādīja, ka uzkrājums remontdarbiem šim namam ir negatīvs, kā arī ir uzkrāti parādi. Tāpat viņš uzsvēra, ka rīkota nama kopīpašnieku sapulce, kurā piedāvāti remontdarbu risinājumi, taču kopīpašnieki nav varējuši pieņemt lēmumu, tostarp arī šī nama neprivatizētās daļas Rīgas pašvaldības pārstāvis balsojis pret, piemēram, nama konservāciju.
Mutjanko iebilda, ka RNP, rīkojot kopsapulces, tajās jāierodas ar konkrētiem piedāvājumiem par remontdarbiem un konkrētu tāmi, taču iepriekš kopsapulcēs pieredzēts, ka darbinieki ierodas bez konkrētiem piedāvājumiem un pamatotām tāmēm. "Nav pamatojuma, lai dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, tostarp arī pašvaldība, pieņemtu lēmumu. Pārmetums, ka pašvaldība vilcinoties ar lēmuma pieņemšanu, nav pamatots. RNP pārstāvji sapulcē vienkārši sacīja, ka nama konservācija izmaksās 15 000 eiro, pēc sapulces šī summa precizēta uz 10 000 eiro. Varbūt parunātu ilgāk, cena vēl samazinātos," pauda Mutjanko.
Lecis norādīja, ka var pieņemt kā pamatotu pārmetumu, ka uz kopsapulcēm ne vienmēr tiek sagatavotas skaidras nepieciešamo remontdarbu tāmes. Tomēr viņš nepiekrita, ka tas ir pietiekams pamatojums, lai norādītu uz RNP darbinieku nekompetenci.
Mutjanko arī norādīja, ka RNP neprecīzi interpretē uzkrājumu veidošanu steidzamajiem remontdarbiem, jo atbilstoši likumam pārvaldniekam šī summa jāiekļauj noteiktajā nama apsaimniekošanas maksā, tādējādi katram namam nodrošinot šā uzkrājuma esamību. Tāpat Mujtanko norādīja, ka pārvaldniekam nav nepieciešami iedzīvotāju kopības lēmumi, lai veiktu obligātās pārvaldīšanas darbības. "Ja rodas parādi, jāstrādā ar parādniekiem," skaidroja Mutjanko.
Deputāti arī taujāja, kādēļ namu īpašniekiem, tostarp pašvaldībai, netiek laicīgi atsūtīti rēķini. Pašvaldība pēdējo rēķinu saņēmusi jūlijā, bet tie jāsaņem katra mēneša beigās. Mutjanko arī apgalvoja, ka pašvaldība vienmēr apmaksājusi RNP atsūtītos rēķinus.
Lecis atrunājās, ka pārvaldnieks atbilstoši spējām ir ieguldījis vairākus miljonus eiro apsaimniekoto namu steidzamajos remontdarbos. RNP arī turpmāk plāno rīkot kopsapulces, lai aicinātu kopīpašniekus atvēlēt līdzekļus namu kapitālremontiem.
Deputāti RNP pārmeta nolaidību pienākumu pildīšanā, akcentējot notikušās avārijas dažādos namos, tostarp bēdīgi slavenajos Buru ielas namos.
Opozīcija norādīja, ka sēdē nepārliecinājās par to, ka RNP būtu izmantojis visas tam deleģētās tiesības, lai novērstu avārijas situācijas namos. Deputāti norādīja, ka joprojām atbalsta iniciatīvu atlaist RNP valdi.
Uz sēdi bija ieradušies arī iedzīvotāji no dažādiem namiem, kas lūdza Lecim skaidrojumus, kādēļ RNP neatbild uz viņu jautājumiem, kā arī pārmeta nekompetenci namu apsaimniekošanas jautājumos.
Jau ziņots, ka šo jautājumu tika plānots izskatīt jau 17.septembra komitejas sēdē, tomēr RNP valdes locekļi uz sēdi nebija ieradušies, kā iemeslu minot lielo informācijas apjomu, ar ko jāiepazīstas, un nepietiekamu laiku atbilžu sagatavošanai. Tas tika pārcelts uz sēdi 1.oktobrī, tomēr arī uz to RNP valde neieradās, norādot, ka atrodas darba komandējumā.
Kā ziņots, VK revīzijā RNP secinājusi, ka dzīvokļu īpašnieki Rīgā ir spiesti apmaksāt pašvaldības uzņēmuma RNP nelikumīgās darbības, izšķērdību un nolaidību, kā arī fiktīvi nodarbinātus cilvēkus. Ģenerālprokuratūra saistībā ar VK konstatētajiem pārkāpumiem nolēmusi sākt kriminālprocesu.
Arī Rīgas domes Mājokļu un vides departaments RNP iesniedzis plašu sarakstu ar pietiekami lielā apmērā neveiktām darbībām - RNP tiek pārmesta dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku neinformēšana par konstruktīvo elementu un inženiertehnisko iekārtu tehnisko stāvokli, labas pārvaldības principu neievērošana uzņēmuma darbībā, darbinieku nekompetence un citi pietiekami godprātīgi nepildīti pienākumi. Departaments nolaidību RNP pienākumu pildīšanā konstatējis, izvērtējot fizisko un juridisko personu iesniegumus.
LETA arī ziņoja, ka RNP ir saņēmis Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vēstuli, kurā norādīts uz neefektīvu darba pienākumu izpildi, un apgalvo, ka daļa no jautājumiem, ko uzdevis departaments, pēc kompetences nav adresējami RNP, tādēļ noraida tā "vispārīgos apgalvojumus un pārmetumus". RNP nepiekrīt arī lielākajai daļai VK konstatēto pārkāpumu.
Foto: Evija Trifanova/LETA
