RNP: Valsts kontrole saskata problēmas māju remontdarbu finansēšanā
Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam māju pārvaldniekam jānodrošina pamatpakalpojumu (apkure, ūdens un elektrība) sniegšana, kā arī jānovērš avārijas situācijas neatkarīgi no tā, vai konkrētai dzīvojamai mājai ir tam nepieciešamais finansējums. RNP informējusi VK, ka uzņēmums priekšfinansē atsevišķu dzīvojamo māju remontus, kā arī nodrošina visām dzīvojamām mājām pamatpakalpojumus no saviem līdzekļiem, nevis no citu dzīvojamo māju remontdarbiem uzkrātajiem līdzekļiem. RNP norāda, ka maziem apsaimniekotājiem brīvu finanšu līdzekļu nodrošināšana likuma prasību izpildei varētu būt nozīmīga problēma, kas var novest pie dzīvojamo māju uzkrāto līdzekļu izmantošanas citu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanai.
RNP valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis uzsver, ka, pateicoties sekmīgai RNP saimnieciskai darbībai, RNP garantē, ka no uzņēmuma puses pamatpakalpojumu apmaksa tiks nodrošināta arī dzīvojamās mājās ar negatīvu naudas plūsmu un dzīvojamās mājās, kam iepriekšējos gados izveidojies negatīvs pārvaldīšanas maksas atlikums jeb parāds. RNP nesaņem pašvaldības dotāciju, tāpēc neesot izprotama VK pozīcija, ka RNP pēc būtības nav komersants, tam nav mērķa strādāt ar peļņu un tā darbība ir terminēta līdz pašvaldības funkciju izpildes pabeigšanai. Esot tieši otrādi - patlaban RNP īstenotā veiksmīgā komercdarbība ļauj uzņēmumam no saviem finanšu līdzekļiem klientiem nodrošināt nepieciešamo priekšfinansējumu remontdarbiem, kā arī nodrošināt obligātos pakalpojumus arī dzīvojamām mājām ar negatīvu pārvaldīšanas maksas atlikumu vai negatīvu naudas plūsmu.
Lai izpildītu likuma prasības, pārvaldniekam vai nu jāaizņemas finanšu līdzekļi, kas sadārdzina dzīvojamo māju apsaimniekošanu, vai sākotnēji jāiegulda paša uzņēmuma līdzekļi, lai veiktu norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem. RNP ir noraidījis VK izteiktos apgalvojumus, ka RNP atsevišķu dzīvojamo māju remonta darbu finansēšanai izmanto citu dzīvojamo māju uzkrātos līdzekļus remontiem. RNP 2014.gadā no citas saimnieciskās darbības papildus nopelnīja 2,9 miljonus eiro un gadu noslēdza ar 557 700 eiro peļņu. Tā patlaban esot RNP priekšrocība, ka liels apsaimniekotājs var pelnīt no citas saimnieciskās darbības un no saviem finanšu līdzekļiem garantēt pamatpakalpojumu saņemšanu visās pārvaldīšanā esošajās dzīvojamās mājās neatkarīgi no tā, vai visi mājas iedzīvotāji ir veikuši rēķinu apmaksu. Tomēr maziem apsaimniekotājiem tā esot būtiska problēma, jo rada papildu riskus arī disciplinēto dzīvojamo māju iedzīvotājiem.
RNP ir pienākums nodrošināt ne tikai pamatpakalpojumu sniegšanu, bet arī nekavējošu rīcību avārijas situāciju novēršanai un lokalizācijai. Iespēju robežās no saviem līdzekļiem tiek finansēti arī avārijas situāciju novēršanas darbi, norāda Vaļuma, uzsverot, ka šādas situācijas nav plānojamas. Tāpēc pārskata pozīcijā "Avārijas dienesta pakalpojumi" daļēji tikuši iekļauti rezervētie līdzekļi iespējamo avārijas situāciju novēršanai nākotnē. Vaļuma skaidro, ka pret šādu RNP risinājumu likuma prasību izpildei ir iebildusi VK. RNP uzsver, ka informācija par dzīvojamās mājas finanšu līdzekļu sadalījumu pārskata perioda beigās visām dzīvojamām mājām ir ievietota mājas lietā, kas ir pieejama visiem dzīvokļu īpašniekiem pēc pieprasījuma. Līdzekļi, kas kalendārā gada laikā faktiski nav izlietoti avārijas situāciju novēršanas darbiem, netiekot novirzīti citiem mērķiem, bet tiekot uzskaitīti katras dzīvojamās mājas avārijas situāciju lokalizēšanas un novēršanas finanšu līdzekļu fondā. Kā pierādījums tam, ka RNP uzkrātie līdzekļi iespējamo avārijas situāciju novēršanai izmantoti mērķtiecīgi, norādāms klientu parāds RNP par iepriekšējos periodos veiktajiem avāriju novēršanas darbiem, kas esot vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.
Jau ziņots, ka VK ir pabeigusi RNP darba revīziju. Vairums VK iebildumu un ieteikumu saistīti ar iekšējās uzskaites sistēmas piemērošanu, izmaksu pozīciju pārdales principu precizēšanu un konkrētu izmaksu iekļaušanu dzīvojamo māju ikgadējos pārskatos pamatotību. Atsevišķus revīzijas konstatējumus RNP noraida.
Tāpat VK esot konstatējusi, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksa tiek aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumu un citu normatīvu prasībām. VK ir secinājusi, ka RNP vēl nepieciešams veikt daudz uzlabojumu, lai dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas noteikšana nodrošinātu optimālu māju pārvaldīšanas izdevumu veidošanu.
VK revīzijas mērķis bija pārbaudīt, vai RNP maksas par dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu aprēķins veikts, ievērojot MK noteikumu "Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu" noteikto formulu, datu avotus un aprēķinu principus. Revīzijā vērtēts arī, vai RNP dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izmaksas ir raksturojamas kā ekonomiskas, racionālas un lietderīgas. VK ziņojums vēl nav publiskots.
LETA jau ziņoja, ka VK vēl pirms revīzijas pabeigšanas saistībā ar atklātajiem pārkāpumiem RNP darbībā vērsusies prokuratūrā.
LETA
Foto: Lita Krone/LETA
