Rokoko stils arhitektūrā: Vēsture un mūsdienās izcilākie piemēri Latvijā
Rokoko mākslas stils vai stilistiskais virziens, tai skaitā arī arhitektūrā, kas radās 18. gadsimta sākumā Parīzē, bet drīz vien izplatījās visā Francijā un arī citās valstīs, galvenokārt Vācijā un Austrijā, bija kā atbildes reakcija uz dramatisko baroku. Stilu raksturo vieglums, elegance; barokam raksturīgā smagnējuma vietā rokoko deva priekšroku vieglam un elegantam arhitektūras risinājumam.
Vēsture
Foto: Oliver Schöpgens/flickr.com; autors: augustburgas_pils_brile
18. gadsimtā rokoko stils kļuva izplatīts interjera dizainā, glezniecībā, tēlniecībā, arhitektūrā un dekoratīvajā mākslā visā Eiropā. Lai gan rokoko dažkārt identificē ar vēlo baroku, vairākos aspektos rokoko veidojās arī kā baroka pretstats. Abu stilu kopīgā iezīme bija tieksme veidot arhitektūras, glezniecības un tēlniecības sintēzi, nojaukt telpiskās robežas, kā arī radīt vienotus dekoratīvus ansambļus. Ideja, ka arhitektūrai jāveicina cilvēka dzīvesveids un jāatspoguļo tā vērtības, bija valdošā laikmeta filozofija.
18. gadsimta rokoko arhitektūra bija gaišāka, graciozāka, tomēr vienlaikus arī sarežģītāka baroka arhitektūras versija. Rokoko stils vispilnīgāk izpaudās nelielās atpūtas un izpriecu pilīs, kuras cēla līdzās monumentālām rezidencēm. Starp izcilākajiem piemēriem ir minamas Katrīnas pils Krievijā, Kelužas pils Portugālē, Augustusburgas un Falkenlustes pilis Brīlē, Šarlotenburgas pils Vācijā, kā arī atsevišķi Versaļas pils elementi Francijā, un citas celtnes.
Rokoko stils no Parīzes strauji izplatījās visā Francijā, un 18. gadsimta 30. gados arī citās Eiropas valstīs, daudzviet saglabājot aktualitāti līdz pat 18. gadsimta 80. gadiem; tai skaitā arī Latvijā.
Rokoko stils Latvijas arhitektūrā
Foto: Jeremy Barnett/flickr.com; autors: balta_zale_rundales_pils
Rokoko stils guva izplatību kā Latvijas sakrālajā, tā sekulārajā arhitektūrā. Līdz mūsdienām Latvijā ir saglabājušās vairākas 18. gadsimta otrās puses baroka celtnes ar rokoko stila dekorācijām. Viens no rokoko paraugiem ir izteiksmīgais portāls Riharda Vāgnera ielā 13, Rīgā.
Rundāles pils interjerā dekoratīvo apdari 1765.–1768. gadā veidojis vācu tēlnieks un stuka meistars Johans Mihaels. Šajā stilā veidotas pils iekštelpas – sākot ar Balto zāli un Zelta zāli pils austrumu spārnā un beidzot ar hercogienes tualetes telpu pretējā, rietumu spārnā.
Jāsaka, ka Latvijas muižu arhitektūrā rokoko stila apdares elementu nav daudz. Rokoko stuka veidojumi vēl saglabājušies Kabiles muižas kungu mājas zālē. Atsevišķi rokoko elementi palikuši Beļavas, Codes un Liepupes muižas kungu mājās, kas pārstāv pārejas laiku no baroka uz rokoko.
Vairāk rokoko stila izpausmju saskatāms baznīcu mākslā – gan ēku apdarē, gan iekštelpu iekārtās. piemēram, rokoko stila elementi izmantoti Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas portālu un logu apdarē, tāpat arī Piedrujas katoļu baznīcas pilastru kapiteļos
