Rosina mainīt būvniecības tiesību aktus
Grozījumu izstrādes mērķis ir novērst patlaban esošo iespēju vienas dienas laikā likumīgā ceļā apturēt jebkuru vai pat visus iesāktos būvprojektus, tai skaitā arī valsts un pašvaldību projektus, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "Baltic Office" valdes locekle Ilze Lapiņa.
"Aicinām Saeimu un valdību spert radikālus soļus, lai noturētu tos vietējos un ārvalstu investorus, kas pagaidām vēl ir gatavi investēt Latvijā un īstenot savus biznesa plānus, kuru pamatā ir būvniecības ieceres īstenošana. Neraugoties uz vairākkārtējiem mēģinājumiem Būvniecības likumu "uzlabot", joprojām pastāv absurda situācija, kad daudzmiljonu ieceres apturēšanai uz vairākiem gadiem pietiek vien ar klīrīgu "negribu, man nevajag" un 20 latiem sūdzībai tiesā," uzsver "Lextal" zvērināts advokāts Armands Jaunzars.
"Nopietni ārvalstu investori ar skepsi raugās uz Latvijas investīciju klimatu - pārāk daudz skandālu dzirdēts un pārāk maz šībrīža veiksmes stāstu par raitu un sekmīgu investīciju atdevi. Tā ir pavisam reāla situācija - ir veikti milzīgi priekšdarbi, lai ārvalstu uzņēmēju pārliecinātu attīstīt biznesu tieši Latvijā, nevis Horvātijā, Igaunijā vai Ukrainā. Taču brīdī, kad projekts tiek uzsākts šeit, ieguldot ievērojamus naudas līdzekļus, tas tiek apturēts, jo kādam traucē ražotnes attīstība pat industriālajā teritorijā," piebilda Lapiņa.
Eksperti uzsver, ka jaunajā Būvniecības likumprojektā jānosaka, ka būvniecība ir teritorijas plānojuma izpilde, savukārt ietekmes uz vidi novērtējuma esamība nav priekšnoteikums būvprojekta izstrādes uzsākšanai, bet negatīvs ietekmes uz vidi novērtējums ir atceļošs nosacījums.
Ietekmes uz vidi novērtējumu, detālplānojumu un būvniecību reglamentējošajos ārējos normatīvajos aktos ierosināts noteikt, ka sabiedrība ir jāinformē par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, detālplānojuma izstrādi un būvniecību, bet lēmuma pieņemšanai nav nepieciešams saņemt sabiedrības viedokli, jo tas jau ir izteikts teritorijas plānošanas laikā un atspoguļots teritorijas plānojumā.
Eksperti ierosina noteikt, ka trešās personas nevar apstrīdēt ietekmes uz vidi novērtējuma, detālplānojuma un būvniecības procesā pieņemtos lēmumus, vienlaikus saglabājot iespēju ar sūdzību vērsties kompetentā iestādē, atbilde, uz kuru tiek sniegta Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā, bet tajā ietvertie fakti tiek pārbaudīti un var būt par iemeslu būvniecības apturēšanai, ja tiek konstatēti spēkā esošo ārējo normatīvo aktu pārkāpumi.
Tāpat ietekmes uz vidi novērtējumu, detālplānojumu un būvniecību reglamentējošajos ārējos normatīvajos aktos tiek ierosināts noteikt institūciju, kas pieņem ar būvniecības ieceri saistītos lēmumus, kā arī apstrīdēšanas institūciju, kas nav pašvaldības dome, bet ir profesionāla un neatkarīga. Lēmumu pieņemšanai atvēlot ne vairāk kā vienu mēnesi laika ar vienu pārsūdzības iespēju, lai kopējais procesa ilgums nepārsniegtu trīs mēnešu.
Ekspertu grupa ierosina izslēgt no likumprojekta "Vietējo pašvaldību referendumu likums" normas, kas paredz rīkot pašvaldības referendumu par būvniecības iecerēm, ja to īstenošana nenotiek par valsts vai pašvaldības līdzekļiem.
Pašreiz nepieciešams iziet daudz un dažādas birokrātiskas procedūras, kuras ietver arī ietekmes uz vidi novērtējumu un detālplānojumu ar visām tajā paredzētajām sabiedriskajām apspriešanām, lai uzsāktu būvobjekta, kas varētu būt nozīmīgs Latvijas tautsaimniecībai, būvdarbus, kuru apturēšanai pietiek ar vienu sūdzību. Būvniecības ieceres īstenošanai nozīmīgi lēmumi tiek pieņemti, pašvaldības domes sēdēs pašvaldības deputātiem balsojot saskaņā ar politisko pārliecību un sirdsapziņu, nevis ņemot vērā spēkā esošajos ārējos normatīvajos aktos noteikto.
Visi būvniecības procesā esošie strīdi neatkarīgi no tā, vai tie ir starp būvniecības ieceres ierosinātāju un pašvaldību, vai arī būvatļauju apstrīd trešā persona, pašreiz ir skatāmi administratīvajās tiesās, kur tiesvedība vidēji ilgst vismaz piecus gadu un pirmās instances tiesas sēde tiek nozīmēta aptuveni divus gadus pēc pieteikuma iesniegšanas.
Ekspertu grupa norāda, ka patlaban būvatļaujas apstrīdēšana un/vai pārsūdzēšana automātiski aptur jebkādus būvdarbus, izņemot konservācijas darbus, būvobjektā, kā rezultātā būvdarbi netiek veikti būvniecības ierosinātāja plānotajos termiņos. Nobīde termiņos būvniecības ieceres īstenotājam rada nopietnas problēmas ar finansējumu, ja tā avots ir banka vai dažādu Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kurus ir jāapgūst noteiktā termiņā.
"Līdz ar būvdarbu apturēšanu zūd vajadzība pēc būvuzņēmēja sniegtajiem pakalpojumiem, kā rezultātā tā darbinieki papildina bezdarbnieku skaitu, tādējādi radot slogu uz sociālo budžetu, jo ir spiesti prasīt pabalstu, un valsts budžetu, jo netiek saņemti nodokļi," skaidroja Lapiņa.
Lapiņa informēja, ka ierosināto uzlabojumu mērķis ir nodrošināt, ka gadījumos, kad būvniecības ieceres īstenošana notiek, strikti ievērojot spēkā esošo ārējo normatīvo aktu prasības, kas ir konkrēti noteiktas un līdz ar to arī paredzamas, tās īstenošanai nevar tikt likti šķēršļi no sabiedrības puses, savukārt visas administratīvajam procesam pakļautās domstarpības ar valsts un pašvaldības institūcijām ir iespējams atrisināt saprātīgā termiņā.
"Šī mērķa sasniegšanai patlaban ir radīti īpaši labvēlīgi apstākļi, jo Saeimā patlaban notiek diskusijas gan par būvniecības procesa, gan tiesu procesa efektivizēšanu, kā arī saskaņošanā atrodas likumprojekts "Vietējo pašvaldību referendumu likums", kā arī izstrādes stadijā ir Teritorijas attīstības plānošanas likuma pakārtotie normatīvie akti," sacīja Lapiņa.
Viņa piebilda, ka, ieviešot piedāvātos uzlabojumus, Latvijā veidotos stabila un prognozējama uzņēmējdarbības vide, ar pozitīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, notiktu budžeta ienākumu palielināšanās uz nodokļu ieņēmumu rēķina.
Tāpat pie pozitīvajiem efektiem minama bezdarba un vadošo speciālistu emigrācijas samazināšana, plašāka iesaiste Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvē, korupcijas riska samazināšanās, jo nepastāv subjektīvisms, bet lēmumi balstās uz spēkā esošo ārējo normatīvo aktu prasībām, kā arī administratīvo tiesu atslogošana, piebilda Lapiņa.
Rīga, 20.marts, NOZARE.LV.
Foto: Stock.XCHNG
2012.gada 20.martā
