Rosināt iedzīvotājus šķirot atkritumus varētu ar apsaimniekošanas maksas celšanu
Viņš atzīmē, ka patlaban Latvijā iedzīvotāju apziņas līmenis vēl ir tāds, ka kāds no savas privātmājas atkritumus drīzāk izmetīs kādas daudzdzīvokļu mājas konteinerā, jo "kāds jau par to samaksās". "Taču, ja iedzīvotāji negrib šķirot atkritumus, viņi varētu arī mest visus atkritumus vienā maisā, bet arī attiecīgi maksāt vairāk."
Piemēram, ja daudzdzīvokļu māja spēj nodrošināt vienveidīga materiāla šķirošanu, tad dalītās vākšanas sistēma var sekmīgi strādāt. Turklāt iedzīvotājiem tas būtu izdevīgi, jo samazinātos atkritumu apjoms, kas tiek vests uz poligonu, kā arī samazinātos maksājums par atkritumu apsaimniekošanu. Bet, ja dalītā vākšana netiek nodrošināta tādā veidā, ka to dara visi mājas iedzīvotāji, tad no tādas sistēmas nav jēgas, jo atkritumu apsaimniekotājam pēc tam pašam vēlreiz viss jāpāršķiro.
Stirāns arī atzīst, ka par atkritumu nešķirošanu daļēji atbildīgs ir arī "Getliņu" poligons. Proti, pēdējos septiņus gadus uzņēmums ir strādājis ar veco tarifu. Arī jaunais tarifs, kas stājies spēkā no šī gada, neesot nekāds būtisks izmaksu pieaugums. Proti, tie ir seši centi mēnesī no iedzīvotāja, kas ir 72 centi gadā.
"Šāds tarifa pieaugums noteikti neveicinās atkritumu šķirošanu iedzīvotāju vidū. Tāpat jāatzīmē, ka "Getliņu" poligona tarifs ir vismaz piecas reizes zemāks nekā vidēji Eiropā," piebilst Stirāns.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere atzīst, ka diskusija par pašreizējo atkritumu apsaimniekošanas maksu ir adekvāta un pamatota.
Lai panāktu atkritumu poligonos apglabātu atkritumu apjoma samazināšanu, ir jāpaaugstina maksa par atkritumu apglabāšanu, piemēram, paaugstinot dabas resursu nodokli, ko arī līdz 2020.gadam plānots palielināt divarpus reizes. Tas savukārt ietekmēs arī maksu par atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotājiem. Taču tādējādi iedzīvotāji varētu būt motivēti vairāk padomāt par atkritumu dalīto vākšanu, nevis atkritumus vākt kopējā konteinerā, par kuru nāktos maksāt vairāk, skaidro Vesere.
Taču "Getliņi Eko" valdes priekšsēdētājs norāda, ka problēma ir ar iedzīvotājiem, kas ne vienmēr grib vai var nodarboties ar dalīto vākšanu. Proti, no desmit iedzīvotājiem var būt vismaz viens, kurš, piemēram, papīra atkritumiem domātā konteinerā izmetīs kādus sadzīves atkritumus. "Līdz ar to dalītā vākšana, neveicot otrreizēju šķirošanu, nav patlaban iespējama."
Motivējošs instruments ir zināšanas, izpratne, informācija, kas rada vēlmi kaut ko mainīt savos ieradumos, attieksmē. Cits instruments ir sankcijas, kas ne vienmēr ir labākais risinājums, lai panāktu vēlamo efektu. "Pasaules praksē ir pierādīts, ka par atkritumu dalīto vākšanu un tās ieguvumiem jāsāk runāt jau ar bērniem bērnudārzos un skolniekiem skolās, rīkojot nodarbības vai citus interaktīvus un motivējošus pasākumus," stāsta Vesere.
Šādā veidā var veidot jaunu paaudzi, kura pieaugušā vecumā uz atkritumu apsaimniekošanu raudzīsies ar videi draudzīgu skatu. Patlaban Latvijas uzņēmēji nodrošina dažādas izzinošas akcijas, kampaņas un nodarbības. Arī VARAM, sadarbojoties ar uzņēmējiem, uzņēmēju organizācijām un nevalstiskajām organizācijām, nodarbojas ar izglītojošu semināru rīkošanu, kampaņu atbalstīšanu.
Tāpēc, lai motivētu iedzīvotājus sākt nodarboties ar atkritumu dalīto vākšanu, noteikti ir jābūt infrastruktūrai - konteineriem, savākšanas vietām un punktiem, pārstrādes vietām, atzīst Vesere.
"Pašvaldības ir tās, kuras organizē atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu. No šī gada janvāra iedzīvotājiem jābūt nodrošinātai iespējai atkritumu dalītai vākšanai. Slēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, pašvaldībai ir jāparedz, ka pakalpojuma sniedzējs šādu iespēju nodrošinās," uzsver Vesere.
Rīga, 10.marts, LETA.
Foto: Christine und Hagen Graf/flickr.com
