Celtnieku un arhitektu augstskolai apcirps spārnus
Kā aģentūrai LETA norādīja Knēts, budžeta samazināšana aptuveni par trešdaļu jeb septiņiem miljoniem latu augstskolu piespiedusi izvēlēties, vai daļa darbinieku būs jāatlaiž no darba vai arī būs jāsamazina darba alga, kas veicinās daļu valsts universitāšu un augstskolu labāko mācībspēku aiziešanu no darba vai pat izceļošanu no Latvijas. Augstskolas mācībspēku algu fondu plānots samazināt par 25%, taču algas samazinājums katram pasniedzējam būs individuāls, jo, kā norāda Knēts, piemēram, algas samazinājums gados vecākiem cilvēkiem, kuri saņem pensiju, nav tik traģisks kā gados jaunākiem darbiniekiem, kuriem citu ienākuma avotu nav. No augstskolas budžeta samazinājuma cietīs arī stipendijas un braukšanas kompensācijas. Samazinot stipendiju fondu, nesamazināsies stipendiju apjoms, taču samazināsies stipendiātu skaits. Ja pašreiz stipendiju saņēma viens no septiņiem studentiem, turpmāk to saņems tikai viens no desmit, norāda RTU rektors. RTU rektors arī atzīst, ka augstskola būs spiesta samazināt izvēles kursu skaitu un līdz ar to arī universitātes apmaksāto sporta nodarbību skaitu. Tāpat augstskola samazinās izdevumus arī ēku apsildīšanai un elektroapgādei un plāno pārtraukt jebkādus iepirkumus, kas nepieciešami studiju procesa nodrošināšanai. Līdz ar to samazināsies arī RTU dotācija kopmītņu uzturēšanai, kas pašreiz ir 3,50 lati uz vienu studentu gadā. Samazinājums neskars vienīgi budžeta vietu skaitu, kam Izglītības un zinātnes ministrija nolēmusi piešķirt finansējumu līdzšinējā apmērā. Tomēr, kā uzsver Knēts, pat ja studentu skaits saglabāsies tas pats, finansējums viņu apmācībai būs mazāks, no kā varētu ciest studiju kvalitāte un, ja no darba aizies labākie mācībspēki, nebūs, kas studentus māca. Knēts pauž sašutumu par to, ka līdz šim augstskola nav saņēmusi oficiāli parakstītu dokumentu, kas parādītu, uz kāda juridiska pamata šādi finansējuma samazinājumi tiek izdarīti, jo Izglītības un zinātnes ministrija atrunājas, ka šobrīd šādu dokumentu saņemt nav iespējams. Vienlaikus viņš cer, ka valdība, saņemot aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda, atradīs naudu augstākajai izglītībai un zinātnei. "Visā pasaulē krīzes apstākļos augstākā izglītība un zinātne tiek visvairāk finansēta, jo var sniegt reālu attīstību," uzsver Knēts. LETA jau ziņoja, ka RTU februārī plāno lemt arī par studiju maksas palielinājumu, palielinot maksu aptuveni par 100 latiem. Studiju maksas palielinājums plānots, ņemot vērā budžeta samazinājumu, kā arī apsaimniekošanas izmaksu pieaugumu. Turklāt augstskolas vadība uzskata - ja augstskola studiju maksu nepalielinās, valdība nospriedīs, ka augstskolai finansējums ir pietiekams un noņems vēl pāris miljonus latu.