Rūpnieciski ražotas koka mājas: 5 vispopulārākie mīti
Koka mājas, kas kļuvušas par ikdienišķu kolonistu izvēli, kā labs mājokļa variants kļuvis tikai dažās iepriekšējās desmitgadēs. Lai arī šāda veida mājas ir celtas jau daudzus gadus (tajās auguši mūsu vecvecāki un vecvecvecāki), mūsdienu rūpnieciski ražotas koka mājas ļoti atšķiras no vecā tipa. Kā norāda speciālisti no Meistara Mājas, ticot vecajiem stereotipiem par rūpnieciski ražotu koka māju defektiem, iemītnieki bieži vien neizvēlas sev piemērotāko mājokļa variantu pastāvīgai dzīvošanai. Tāpēc esam nolēmuši izcelt piecus galvenos mītus par rūpnieciski ražotajām koka mājām, ko atspēko jomas profesionāļi.
1. MĪTS: rūpnieciski ražotas koka mājas ir mazāk ugunsizturīgas
Viena no visbiežāk apspriestajām tēmām attiecībā uz koka māju trūkumiem ir šo ēku ugunsizturība. Speciālisti norāda, ka apgalvojumi to, kā rūpnieciski ražotas koka mājas aizdegas un daudz ātrāk deg, lielākoties balstās uz nostāstiem no pagātnes. Viņuprāt, apsverot mūsdienīgas koka mājas īpašības, nevajadzētu aizmirst, ka laiki, kad cilvēki dzīvoja ar atvērtiem kamīniem un neizolētiem vadiem, ir pagātnē. Tāpēc arī mūsdienu koka mājas ļoti atšķiras no vecajām. To var pamanīt, arī rūpīgāk apskatot nelaimju kopsavilkumus par koka mājām, kuras parasti ir celtas ļoti sen un nav renovētas, kā arī neatbilst primārajām drošības prasībām.
Speciālisti uzsver, ka mūsdienu koka māju celtniecībā tiek izmantotas ar antipirēnu (ķīmiska viela aizsardzībai pret uguni) apstrādātas koka konstrukcijas, kas sasniedz visaugstāko Eiropas koksnes uzliesmošanas klasi, tāpēc koka konstrukciju ugunsgrēka iespējamība neatšķiras no citu konstrukciju aizdegšanās iespējamības.
Tāpat svarīgi uzsvērt, ka koka māju celtniecībai tiek izvirzītas vēl zemākas prasības. Koka mājas pieder pie trešās ugunsizturības klases, kas rada daudz vienkāršākas prasības būvmateriālu izvēlē un iespēju izvēlēties vienkāršākus būvniecības risinājumus. Būtiskās prasības šīm ēkām ir ugunsbīstamības samazināšana – ēkas ir obligāti jākrāso ar speciālām krāsām un jāievēro palielināts 15 metru attālums no blakus esošām ēkām.
Īpašu uzmanību ieteicams pievērst arī dažādu iekārtu uzstādīšanai un montāžai saistībā ar apkuri un elektroinstalācijām. Jāatgādina, ka nepareizi uzstādītas šāda veida iekārtas bieži vien ir ugunsgrēka cēlonis neatkarīgi no tā, vai māja būvēta, izmantojot koka konstrukcijas vai mūra blokus.
2. MĪTS: rūpnieciski ražotas koka mājas ir mazāk izturīgas
Ir grūti noliegt, ka, iespējams, izvēloties jebkura veida dzīvojamo rūpnieciski ražotu koka māju, visvairāk mēs sagaidām to izturību un ilgmūžību. Lai gan jau daudzus gadus tiek uzskatīts, ka mājas no dabīgiem baļķiem izturības ziņā nav tik labas kā cita veida mājas, labiekārtotas modernas koka mājas nevainojamā stāvoklī saglabāsies 30 gadus.
Kā norāda “Maestro Cabins” komanda, koka māju izturība un kvalitāte, salīdzinot ar ēkām no tērauda un betona, bieži vien ievērojami kompensē cenu, ja tiek veikta regulāra un kvalitatīva apkope. Ir labi zināms, ka, tāpat kā jebkurš cits dabīgs materiāls, koks ir laba augšanas vide puves sēnītēm, miltrasai, pelējumam. Taču, ja koks ir pareizi aizsargāts, tas būs noturīgs ne tikai pret kaitīgajiem vides faktoriem, bet arī pret oksidēšanos, kas veido traipus uz fasādes virsmas, bojājot fasādes kopējo izskatu.
Nevar ignorēt tādas koksnes īpašības kā izturība, izturība pret slodzēm un vienkāršāka apstrāde, kas ne tikai ietekmē mājas izturību un ilgmūžību, bet arī nodrošina vienkāršu būvniecības procesu ar koku. Īpaši izturīgi materiāli ļauj uzbūvēt dzīvojamo rūpnieciski ražotu koka māju līdz trīs stāviem. Mūsdienu kokapstrādes tehnoloģijas katru gadu padara šīs mājas pieejamākas arī iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem.
3. MĪTS: rūpnieciski ražotas koka mājas ir ar sliktāku siltumizolāciju
Lai gan no pirmā acu uzmetiena ķieģeļu vai bloku māja var šķist siltāks variants, koka māju eksperti uzskata, ka šis pieņēmums ir kļūdains. Patiesība ir tāda, ka, lai sasniegtu tādu pašu siltuma pretestību cita veida mājās (kā nesiltinātā koka mājā), būs jāiegulda daudz naudas. Vispārīgi runājot, ja salīdzina ķieģeļu un koka mājas, kuras nav siltinātas, koka mājas būs ievērojami labākas, pateicoties to dabiskajai siltumizturībai. Taču, lai nodrošinātu visaugstāko siltumizturību savā mājā, ir jāpievērš uzmanība tam, ka koka mājas siltumizolācija, tāpat kā ķieģeļu vai blokmājas siltināšana, ir atkarīga ne tikai no siltinātajām sienām. Pēc vispārējām aplēsēm, pat 25% siltuma zudumu rada logi un durvis, bet 10–15% – griesti.
Lai gan koks bieži tiek minēts kā materiāls, kas nodrošina lielisku siltuma un skaņas izolāciju, laba koka mājas izolācija prasa īpašu uzmanību detaļām. Tas tādēļ, ka no atsevišķām daļām būvēta koka māja atšķirībā no ķieģeļu mājas nav izgatavota no cieta materiāla, kas nodrošina hermētiskumu.
4. MĪTS: koka mājas apdare maksā vairāk
Nav noslēpums, ka dabā sastopamā koksne bieži izskatās pēc materiāla, kas prasa daudz vairāk kopšanas. Tiesa, ņemot vērā, ka katras mājas sienas pastāvīgi ir pakļautas dažādiem laikapstākļiem, turklāt koks ir dabisks materiāls, grūti ir noliegt faktu, ka koka sienu aizsardzībai jāpievērš īpaša uzmanība. Taču, lai nodrošinātu izcilu ķieģeļu vai bloku mājas fasādes stāvokli, tajā būs arī jāiegulda līdzekļi. Līdz ar to, pēc ekspertu domām, var apgalvot, ka fasādes apdares un uzturēšanas izmaksas neatkarīgi no izvēlētā mājas veida būs atkarīgas no apdares kārtas.
Runājot par koka māju ārpusi, ir svarīgi uzsvērt, ka ir nepieciešama jebkāda jebkura apdare, lai rūpētos par ārējā koka slāņa aizsardzību. Tiesa, ja mērķis ir saglabāt ēkas dabiskumu, nepieciešams nodrošināt regulāru sienu kopšanu ar īpašiem, kvalitatīviem aizsargmateriāliem. No tehniskā viedokļa koka fasāžu galvenās priekšrocības ir īpaši laba pašizolācija un gaisa cirkulācija, kā arī zemās ekspluatācijas izmaksas. Taču ir vērts atzīmēt, ka šīs koksnes īpašības ietekmē ne tikai izvēlētais koksnes veids, bet arī atbilstoša, pastāvīgi kopta koka fasādes aizsardzība, kas arī nav īpaši lēts risinājums.
Jāpiemin, ka viens no izplatītākajiem koka māju fasāžu variantiem ir ventilējamās fasādes, kurām starp sienu un siltumizolācijas slāni ir gaisa sprauga ventilācijai. Pateicoties tam, ventilējamām fasādēm, salīdzinot ar citiem fasādes konstrukciju veidiem, ir daudz būtisku priekšrocību, sākot no izcilas mājas sienu aizsardzības līdz nepārspējamai izturībai. Svarīgi uzsvērt, ka šāda veida fasādes var izvēlēties arī no ķieģeļu blokiem būvētām mājām.
Viena no lielākajām ventilējamās fasādes priekšrocībām ir aizsardzība pret liekā mitruma radītajām problēmām, kas kļūst īpaši svarīgi, izvēloties koka mājas konstrukciju. Tikpat svarīga priekšrocība ir tā, ka ventilējamās fasādes gaisa spraugas dēļ neatstāj aukstuma tiltus, kā arī koka ēkas bez siltinājuma gadījumā tas ļauj palielināt arī rūpnieciski ražotas koka mājas sienu siltumizturību.
Ķieģeļu māju gadījumā jautājums par apdari ir nedaudz vienkāršāks – parasti tiek izmantota mitra fasāde vai klinkera slānis. Tomēr, salīdzinot ar koka mājas apdares izmaksām, mitrā fasāde vai klinkera plāksnes izmaksās daudz vairāk. Uzstādot slapjo fasādi, ierasts izmantot tikai vienu galveno materiālu, kas nodrošina siltumizolāciju, lai pasargātu māju no apkārtējās vides negatīvās ietekmes. Šī izvēle var samazināt izolācijas izmaksas. Lai gan mājām ar šāda veida fasādi nav laba gaisa ventilācija, tās, pateicoties īpaši augstajam izolācijas īpašību līmenim, ļauj būtiski samazināt apkures izmaksas, un to cena ir viena no cenas ziņā vispieejamākajām tirgū.
Izvēloties klinkera apdari ķieģeļu mājai, uz pareizi ieklāta armatūras slāņa līmētajām plāksnēm piemīt daudzas ievērības cienīgas īpašības, bet lielākā klinkera plākšņu fasāžu priekšrocība ir to izturība. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc klinkera plākšņu fasādes ir tik populāras būvniecības tirgū, ir plākšņu izturība pret mitrumu. Klinkera plāksnēm ir ārkārtīgi zema uzsūkšanas spēja, un tā ir cieši saistīta ar ķieģeļu māju salizturību.
Īsāk sakot, ir nepareizi teikt, ka rūpnieciski ražotas koka mājas un regulāras mājas apdare, kvalitatīva tās sienu kopšana vienmēr izmaksās vairāk nekā ķieģeļu vai blokmājas apdare. Abu izmaksas ir atkarīgas no izvēlētā apdares risinājuma.
5. MĪTS: rūpnieciski ražotas koka mājas celtniecība prasa ilgāku laiku
Kā stāsta “Maestro Cabins” speciālisti, bieži nākas saskarties ar uzskatu, ka mājas no ķieģeļu blokiem tiek būvētas ātrāk nekā dabīgā koka mājas. Tas ir mīts. Vienkāršo konstrukciju dēļ koka mājām raksturīgs ārkārtīgi vienkāršs būvniecības process – konstrukcijas var salikt ātri un bez specifiskām zināšanām. Vidēji mājas montāža no dabīgā koka aizņem no 1 līdz 7 darba dienām (ja vien projekts nav ļoti sarežģīts). Ķieģeļu mājas celtniecība var ilgt mēnešiem. Tas nozīmē, ka, nolemjot pastāvīgai dzīvei izvēlēties koka māju, tajā varēsiet pārvākties dzīvot daudz ātrāk nekā ķieģeļu mājā.
Koka mājas celtniecība ir daudz ātrāka, jo, pirmkārt, tajā netiek izmantots daudz mitru būvdarbu, piemēram, nav jāgaida, kamēr nožūs mūra maisījums. Svarīgi arī pieminēt, ka koka mājas celtniecību var veikt praktiski jebkuros laikapstākļos. Daudzus ķieģeļu māju celtniecībai nepieciešamos darbus nevar veikt mitrās un aukstās dienās, savukārt koka mājas var būvēt pat ziemā.
Kā norāda koka māju speciālisti, daudz ātrākai koka mājas būvniecībai, neapšaubāmi, ir tieša ietekme uz mājas celtniecības izmaksām. Mazāka darba sarežģītība neprasa izmantot dārgu tehniku, būvmateriālus var nogādāt pat grūti sasniedzamās vietās ar vieglāku transportu.
Koka mājai ir arī lielākas priekšrocības rekonstrukcijas gadījumā, piemēram, ja kaut kad pēc būvniecības beigām izdomāsiet, ka vajag papildu sienu, pietiks vienkārši ieklāt papildus dēļus. Ķieģeļu mājas gadījumā šādu izmaiņu īstenošanai būs nepieciešama papildu sienas betonēšana, kas vairāk atgādinās būvniecības procesu, nevis vienkāršu rekonstrukciju.
