Rūpnieciski izgatavotie celiņu un laukumu segumi
Monolītais segums Kaut arī monolītais segums daudzējādā ziņā ir labāks nekā plātņveida (ātrāk ieklājams, līdzenāks, vieglāk kopjams, tajā neieviešas zāle), privātajās teritorijās to izmanto reti. Iemesls – diezgan vienmuļais izskats, kā arī sarežģītā ieklāšana - pašu spēkiem tas nav izdarāms.
Tā sauktais asfaltbruģis (asfaltā iespiests bruģa zīmējums, iespējams arī krāsains asfalts) gan ir izskatīgāks, tomēr tas nav spējis izkonkurēt betona bruģi. Būtisks asfaltseguma mīnuss – karstā laikā no tā izdalās cilvēka veselībai nevēlami izgarojumi, un savas mājas tuvumā tādu potenciālu gaisa piesārņotāju ar mieru pieciest tikai retais. Progresīvāks seguma veids ir monolītbetons, ko, atšķirībā no plātņveida betona segumiem, izlej uz vietas. Tam nepiemīt asfalta trūkumi, bet ir visas pozitīvās īpašības, turklāt betons ir ilgmūžīgāks, mehāniski izturīgāks. Betons kā materiāls ir pelēks un neizteiksmīgs, tomēr seguma izskatu var uzlabot, tā virsējā kārtā iestrādājot krāsainus akmentiņus vai citu košāku materiālu. Monolītbetonu nemēdz klāt lielos vienlaidu laukumos, jo pavasaros, zemei atkūstot, grunts to var izcilāt. Parasti ieklāj celiņus, deformāciju novēršanai veido saraušanās un izplešanās šuves, kuras aizpilda ar koka līstītēm vai citiem piemērotiem materiāliem, kas netraucē staigāt. Lielāki laukumi jāveido ar slīpumu uz ārmalām, lai no seguma var notecēt lietus ūdens. Plātņveida segums Populārāks cietā seguma risinājums ir gatavie betona izstrādājumi – betona vai plastmasas bruģis, kā arī dažāda lieluma un formas plātņveida materiāli.
Jau ilgāku laiku visiecienītākais plātņveida segums ir betona bruģis – no betona izlieti dažāda lieluma, formas un krāsa kluči. Tas izmantojams gan gājēju celiņiem, gan arī ceļiem un laukumiem, pa kuriem pārvietojas autotransports. Tam piemīt visas betona izstrādājumiem raksturīgās labās īpašības – tas ir stingrs, izturīgs, ilgmūžīgs, ērts staigāšanai, viegli kopjams, lieliski kombinējams ar akmens vai koka bruģi un arī irdenajiem segumiem, turklāt arī daudzveidīgs izskatā. No betona bruģa viegli veidot dažādus rakstus, iespējams iegādāties arī gatavas bruģa mozaīkas (paletes). Trūkumi: bruģis, tāpat kā citi betona izstrādājumi, uzņem smērējošas vielas, dažas no tām (eļļas, tauki, krāsvielas saturoši dzērieni) iesūcas masā un ir grūti iztīrāmas; bruģi, kā jebkuru betona izstrādājumu, var saskrāpēt cieti priekšmeti.
Ekobruģis būtībā ir tāds pats segums kā parastais, tikai ar specifisku formu, lai klājot rodas ažūrs iesegums, caur kuru var augt zāle. Respektīvi, tie ir betona veidojumi ar caurumiem, kuros kā šūnās var iepildīt zemi un audzēt zāli vai pat dekoratīvos augus. Tas palīdz veidot zaļāku vidi arī tajās zonās, kur brauc automašīnas, lai gan vislabāko efektu var iegūt mazāk intensīvi noslogotā teritorijā. Plastmasas bruģis īpašību ziņā līdzīgs betona bruģim, bet atšķiras pēc formas – klučiem ir tukšs vidus, kurš tiek piepildīts ar smiltīm, bruģi vienkārši iespiežot seguma pamatnē – tā tiek nodrošināta plastmasas bruģa stabilitāte un noturība pret slodzi. Plastmasa mazāk smērējas, tāpēc to var izmantot arī riska zonās, piemēram, vietās, kur tiek veikta transportlīdzekļu apkope vai pārkrauti minerālmēsli. Plastmasas veidojumi savienojas savā starpā kā lego.
Aizvien populārāks kļūst klinkers – īpašā režīmā apdedzināti māla ķieģeļi, kas spēj izturēt āra apstākļus. Tie ir mitrumiztūrīgi, spēj turēt lielu slodzi (arī autotransporta), ļoti ērti staigāšanai, nesmērējas, ļoti viegli kopjami – var pat teikt, ideāls materiāls. Klinkera izstrādājumi ir patīkamos dabas toņos, jaunākajiem modeļiem interesants dizains, kas paver iespējas izmantot šos ķieģeļus arī ģimenes dārzu celiņu un laukumu iesegšanai. Ekskluzīvs izstrādājums, kas var kalpot ļoti ilgi. Kādu segumu klāt – bruģi, plātnes, klinkeru, irdeno vai monolīto? Bruģis + Viegli kombinējams, var ieklāt arī nespeciālists, nav nepieciešama smagā tehnika, viegli remontējams, viegli nomaināmi klājuma fragmenti, var izmantot atkārtoti, daudzveidīgas dizaina iespējas, ērts staigāšanai - Vajadzīgs roku darbs Plātnes + Prognozējams rezultāts, segums ātri ieklājams, var iztikt bez speciālas tehnikas, ļoti vienkārši remontējams, ērts staigāšanai un braukšanai, viegli kopjams - Mazākas kombināciju iespējas, sals lielākas plātnes var izšķobīt vai pat salauzt Irdenais segums + Lēts, vienkārši ieklājams, viegli remontējams - Iznēsājas, izdangājas, rada putekļus, izmirkst, grūtāk kopjams Monolītais + Līdzens, stingrs, patīkams staigāšanai un ideāls braukšanai, visvieglāk kopjams, ātri ieklājams, nav nepieciešams roku darbs - Vienmuļš izskats, grūti remontējams, otrreiz nav izmantojams, ieklāšanai vajadzīga speciāla tehnika Klinkers Iespējams kombinēt ar citiem materiāliem, slodzes un temperatūru izturīgs, ilgmūžīgs, nemirkst, nesmērējas, līdzens - Ierobežotas dizaina iespējas, salīdzinoši dārgs Der zināt · Ap māju vēlams ātri žūstošs segums, kas nerada dubļus (bruģis, plātnes, monolītais segums). · Irdenajiem segumiem ieteicama stingra apmalīte, kas celiņam neļaus izplūst zālienā. · Visizturīgākajam jābūt iebraucamajam celiņam, jo tas tiks lietots visos laikapstākļos. Tam jābūt ziemā viegli šķūrējamam, lai sniega lāpsta neķeras starp seguma fragmentiem un to neskrāpē. · Nogāzes nav ieteicams nelīdzens segums, kur var aizķerties kājas. Taču arī ļoti gluds, slīdīgs tas nevar būt. Slīpumā piemēroti ir betona izstrādājumi. · Nelielā teritorijā nevajadzētu izvēlēties ļoti daudz dažādu seguma materiālu. Optimāli – 1-3 krāsas vai formas. · Ekoloģisks un lēts celiņš – zaļa velēna. Tāds segums iederas starp sakņu dobēm vai augļu dārzā. · Jebkura materiāla celiņiem un laukumiem vēlams veidot slīpumu uz malām, lai var notecēt ūdens. · Trotuāra plātnes vai bruģi iebraucamajā ceļā var likt tikai riteņu sliedēs, tā ekonomējot materiālu. Taču arī tad pamatne jāveido visā ceļa platumā. · Daļai cilvēku būtiska ir akmeņu enerģētiskā iedarbība, taču iepriekš prognozēt, kāda tā būs, ir grūti. · Pastāv uzskats, ka noturīgāka krāsa ir bruģiem, kuriem krāsu pigmenti piejaukti visā masā, nevis tikai virsējā slānī. Iebraucamajam ceļam iesaka viscaur masā krāsotu bruģi, jo tas var ātrāk nodilt. · Betona izstrādājumus kādam noteiktam laukumam vai celiņam vēlams iegādāties vienā paņēmienā, jo dažādām partijām var būt atšķirīga graudainība vai nokrāsa. · Iebraucamajam ceļam var izmantot biezāku bruģi, gājēju celiņiem – plānāku, taču profesionāli bruģētāji iesaka iegādāties viscaur vienādu – biezāku bruģi, jo tad vienkāršāka un līdz ar to lētāka ir ieklāšana (pamatne un segums tiek veidots vienāds visā platībā). · Ekobruģis jākopj tāpat kā zāliens – jālaista, jācērp, jāmēslo. Pavirši kopts bruģis izskatās plankumains. · Iebraucamo ceļu nevar veidot uz auglīgas zemes – tā jānoņem visā slāņa biezumā un vietā jāiestrādā smiltis un šķembas. Ja celiņam ir 50-70 cm bieza, pareizi veidota granīta šķembu un smilšu pamatne, tas nekad nebūs jāremontē. Nav ieteicams izmantot ļoti smalkas smiltis. Autors: Ingars Liepiņš Foto no publicitātes
