abc.lv skaitļos

Lietotāji online15
Aktīvie uzņēmumi24796
Nozares raksti1114
Ekspertu atbildes3041
"S.B.C." - strauji augošs eksportējošs ražošanas uzņēmums : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

"S.B.C." - strauji augošs eksportējošs ražošanas uzņēmums

"S.B.C." - strauji augošs eksportējošs ražošanas uzņēmums

 

SIA "S.B.C." projektē, ražo un uzstāda metāla konstrukcijas. Astoņu gadu laikā uzņēmums izaudzis par nozīmīgu tirgus spēlētāju un saražoto konstrukciju apjoma ziņā ierindo sevi 1.vietā Latvijā. Kaut arī teju 100% saražoto konstrukciju tiek eksportētas uz Skandināvijas valstīm, kur tās uzstāda Latvijas uzņēmuma darbinieki, uz banku atbalstu attīstībai "S.B.C." necer.

Plašāk lasiet abc.lv sarunā ar "S.B.C." valdes locekli un līdzīpašnieku Juri Reimani.

- Kas palīdzējis izaugt par tādu uzņēmumu, kāds esat pašlaik?
Protams, apstākļos, kad Latvijas tirgus sabruka, mums palīdzēja jau pieminētās iestrādes ar skandināvu kompānijām. Ārzemju kompānijām pierādījām – mēs varam būt ātri, kvalitatīvi un konkurētspējīgi cenu ziņā. Tas soli pa solim sniedza iespēju attīstīties tālāk. Mūsu partneriem ļoti svarīga ir kompānijas reputācija, tāpat arī atsauksmes no citiem objektiem. Ārzemju partneri katru piegādātāju, pirms iekļauj savā piegādātāju vai montētāju sarakstā, vairākas reizes pārbauda, lai pārliecinātos, ka uz jauno partneri var paļauties.

Tāpat ļoti svarīgs ir fakts, ka pagājušajā gadā mēs ieguvām EN 1090 kvalitātes sertifikātu. Tādējādi mūsu ražošanas process atbilst šo Eiropas normu prasībām.

- Kāds uzņēmumam bijis šis gads?
Visnotaļ pozitīvs. Šogad "S.B.C." ir izdevies palielināt gan ražošanas apjomu, gan finansiālos. Kārtējo gadu pēc kārtas esam spējuši palielināt ražošanas apjomu – jau 10 mēnešos tas pieaudzis un līdz gada beigām uzņēmuma apgrozījums noteikti būs 1 par 1,2-2 miljoniem eiro, kas ir aptuveni 10-12%, lielāks nekā 2011.gadā.

- Kas ir nodrošinājis šo pieaugumu?
Mūsu ar vien aktīvākā iesaistīšanās Skandināvijas tirgū. Ne tikai eksportējot saražotās konstrukcijas, bet sniedzot arī konstrukciju montāžas pakalpojumus izmantojot mūsu kvalificētos montāžniekus un paši savu montāžas tehniku. Tas ļauj mums būt ļoti konkurētspējīgiem salīdzinājumā ar skandināvu darbaspēka un tehnikas izmaksām. Tas palīdz uzlabot visus kompānijas rādītājus, arī finansiālos.

Saražoto konstrukciju apjomu izdevies palielināt arī paaugstinot ražošanas efektivitāti.

- Kāda ir rūpnīcas kopējā jauda? Vai pašlaik strādājat ar maksimālo jaudu?
Kad mēs šo rūpnīcu būvējām, bija ļoti grūti paredzēt ražošanas apjomu. Sākotnēji plāns bija ražot aptuveni 400-450 tonnas konstrukciju mēnesī. Pašlaik mēs ražojam 1000 tonnas mēnesī. Tā kā plāns ir dubultots. Protams, visu paredzēt nevarēja. Pašreiz rūpnīca ir diezgan tuvu maksimālajai jaudai. Mums vēl ir jāpapildina daži posteņi, lai varētu strādāt divās pilnās maiņās. Ar patreizējiem resursiem mēs strādājam diezgan tuvu maksimālajai jaudai.

- Nedomājat par jaunas rūpnīcas būvniecību?
Es jau varu domāt, bet kamēr Latvijā komercbankas būs tik skeptiskas un tikai presē ziņos par savu gatavību atbalstam, tikmēr nekas arī nenotiks. Reālā darbībā nekāda ieinteresētība atbalstīt vietējos ražotājus nav vērojama. Pilnīgi nekāda.

Mēs piesaistām arī apakšuzņēmējus. Protams, domājam arī vēl par ražošanas reorganizāciju un paplašināšanos nebūvējot jaunu rūpnīcu, bet drīzāk īrējot telpas un izvietojot papildus iekārtas. Jāatzīst, ka iekšēji ir arī tādi tīri organizatoriskie jautājumi, kurs atrisinot mēs spētu palielināt ražošanas jaudu.

- Atgriežoties pie jūsu minētā par bankām...
Attiecībā uz kreditēšanu nenotiek pilnīgi nekas. Pēdējo četru gadu laikā mēs esam runājuši ar bankām nepārtraukti. Pirmos divus gadus vispār neviens nerunāja, vārdam būvniecība bija "melnais rāmītis" apkārt. Tad bankas it kā nedaudz sāka runāt. Ja man būtu lielveikals, tad, varbūt, bankas būtu ieinteresētas kaut ko darīt, bet tā kā ir rūpnīca... Arī viss īpašums tiek vērtēts pēc tā, par cik kādam citam to varētu izīrēt. Bankas nav ieinteresētas neko attīstīt un palīdzēt. Mēs esam mēģinājuši ar visām vadošajām komercbankām. Diemžēl – viss atduras pie kāda analītiķa, kurš, iespējams, nekad nav bijis rūpnīcā un dzīvē redzējis kā notiek ražošana, bet viņam cipari parāda, ka uzņēmuma ir pārāk maza peļņa vai kādi citi iemesli, kādēļ kredītu nepiešķirt. Mēs esam neinteresanti. Bankas grib būt 200% drošas, ka viņām nav nekādu risku. Bet, kad bankas būs 200% drošas, tad mums viņu palīdzību vairāk nevajadzēs, tad mēs spēsim pašu spēkiem.

- Eksperti "ar putām uz lūpām" skandina, ka galvenais ir ražošana un eksports. Jūs šiem kritērijiem pilnībā atbilstat.
Jā, mēs atbilstam... Ļoti cerīgi skatījāmies uz vienas no vadošo banku prezidentiem, kurš pat paņēma mūsu datus par attīstību, kā tā ir augusi eksporta tirgos, ar domu, ka prezentēs šos datus Ekonomikas ministrijā un kur tikai vēl nē. Viss tas beidzās ar to, ka mums atteica pārfinansēšos šajā bankā un visas sarunas atkal izbeidzās. Tāpēc mans viedoklis ir ļoti skeptisks par mūsu komercbankām. Vēl jo vairāk, ja es dzirdu šo skandināšanu presē vai televīzijā, par atbalstu eksportētājiem un uzņēmējiem. Bankas tieši pretēji – justos daudz drošākas, ja tas nebūtu vietējais uzņēmums, bet vismaz daļēji piederētu ārzemju kompānijām Lūk, tad bankām paradītos šī drošība un tad lūk, tās būtu gatavas palīdzēt, bet vietējo uzņēmēju neviens neatbalsta.

-Jūs minējāt par Skandināvijas tirgu. Vai ir vēl kāds virziens, kurā eksportējat?
Galvenie un vērā ņemamie mūsu eksporta tirgi ir Norvēģija, Zviedrija, kam seko Dānija un Islande, kur salīdzinot ar Norvēģiju un Zviedriju eksportējam daudz mazāku apjomu.

- Cik ilgi uzņēmums darbojas arī eksporta tirgos?
Mēs jau no pašiem pirmsākumiem, un faktiski – jau pirms šīs kompānijas dibināšanas, centāmies attīstīt eksporta virzienu. Jāatzīst, ka mūs par daudz nopietnākiem eksporta tirgus dalībniekiem sāka uzskatīti tikai pēc tam, kad bijām pabeiguši paši savas rūpnīcas būvniecību. Ražošanu savā rūpnīcā uzsākām 2008.gada beigās. Līdz tam mēs tikai projektējām un izvietojām pasūtījumus citiem apakšuzņēmējiem, piedāvājām arī montāžu, bet tad mūs neuzskatīja par pārāk nopietniem tirgus dalībniekiem.

- Skandināvijā strādājat arī ar saviem darbiniekiem – latviešiem, vai izmantojat tur uz vietas esošo darbaspēku?
Mēs vedam savus cilvēkus uz Zviedriju un Dāniju, kur viņi strādā objektā un montē mūsu saražotās konstrukcijas. Šādu praksi aizsākām jau 2010.gadā.

- Vai līdz ar ražošanas apjoma pieaugumu "S.B.C." palielina arī darbinieku skaitu?
Jā, arī darbinieku skaits gadu no gada pieaug. Tas, protams, nav proporcionāli ražošanas apjoma pieaugumam, jo apjomu var palielināt arī paaugstinot ražošanas efektivitāti.

Pašlaik kompānijā ir 165 darbinieki.

- Kāda pašlaik ir proporcija starp "S.B.C." produkcijas realizāciju vietējā un ārvalstu tirgū?
Salīdzinot datus par šī gada desmit mēnešiem, no mūsu saražotajām kopējām konstrukciju tonnām 97,5% tika eksportētas uz Skandināviju, un tikai 2,5% palika Latvijā. Būtībā Latvijā nerealizējam gandrīz neko.

- Ko jūs uzskatāt par saviem nozīmīgākajiem projektiem Latvijā?
Latvijā mums to objektu nav tik ļoti daudz.. Manuprāt, vērā ņemams objekts ar sarežģītām un atbildīgām konstrukcijām ir jaunā "DnB bankas" ēka. Milzīgā pārkare, kurā atrodas ofisi. Es teiktu, ka tās bija ļoti sarežģītas konstrukcijas, kuru rasējumus izstrādājām, tāpat kā saražojām un samontējām.

- Vai ir kādi kavēkļi attīstībai Latvijā, vai tas vienkārši nav jūsu mērķis?
Latvijā ir ļoti daudz iemeslu, kas kavē uzņēmuma attīstību. Līdz ar to Latvijas tirgus ir neinteresantāks. Pieļauju, ka "S.B.C" arī ir ļoti laimējies, jo mums ir ļoti korekti pasūtītāji un partneri Skandināvijā. Būtībā galvenais ir, lai šis korektums būtu abpusējs – no mūsu puses laikā izgatavot un piegādāt, savukārt no partneru puses laikā saņemt samaksu.

- Skandināvijā jums līgumi ir noslēgti vairākus gadus uz priekšu? Varat būt droši par pasūtījumu apjomu arī tuvāko gadu laikā?
Jā. Mums uz vairākiem gadiem ir noslēgts līgumi , kuri garantē pasūtījuma apjomu.

Varu teikt, ka pašlaik rūpnīcas ražošanas jauda mums ir teju pilnībā noslogota.

- Vai līdz ar to, ka realizācijas tirgus teju pilnā apmērā ir ārvalstīs, neesat plānojuši arī ražotni pārcelt uz Skandināviju?
Nē, nē, nē. Ražošanai ir jābūt Latvijā. Metāla cena Latvijā un Skandināvijā ir līdzvērtīga, bet darbaspēka izmaksas Latvijā ir daudzkārt zemākas nekā Norvēģijā vai Zviedrijā. Metāla būvkonstrukcijas ir tā sfēra, kur uz katru tonnu ir jāpatērē salīdzinoši daudz cilvēkstundas, kas ir vērā ņemams izmaksu faktors. Pat transporta izmaksas ir mazāk nozīmīgas kā darbaspēka izmaksas, lai saražotu katru no konstrukcijas tonnām. Tāpēc es domāju, ka gana ilgstoši izmaksu proporcija būs mums par labu un mēs varēsim būt konkurētspējīgi šajā tirgū.

- Skandināvijas tirgū jums vairāk jāveido sarežģītas konstrukcijas vai tādas standarta tipa celtnes?
Ir dažādi – lielu daļu veido standarta tipa, jo viņiem ir ļoti daudz šādu standarta objektu, kur vairāk izmanto metāla, nevis dzelzsbetona konstrukciju. Tās nav vienādas, bet, es teiktu – viena tipa konstrukcijas. Ir arī, protams, objekti ar sarežģītām konstrukcijām.

Ārzemju pasūtītāji ir ieinteresēti, lai tieši šīs sarežģītās konstrukcijas tiktu izgatavotas Latvijā, jo uz katru saražoto tonnu tiek patērētas 2-3 reizes vairāk cilvēku darba stundas. Šādu konstrukciju izgatavošana Latvijā izmaksā daudz lētāk.

- Vai Latvijas darbaspēks Skandināvijā tiek atzīts par gana labu? Vai "S.B.C." nav problēmu ar kvalificēta darbaspēka piesaisti?
Labus darbiniekus nekur nav viegli atrast. Mūsu prakse un pieredze rāda, ka vieglāk ir pieņemt gados jaunus darbiniekus, kuriem ir vēlēšanās strādāt. Mēs viņus varam "audzināt" un veidot izaugsmi uzņēmuma ietvaros. Lai šie darbinieki saprastu un atbilstu visām tām prasībām, ko no mums sagaida partneri.

Bezdarbnieki, kuri piesakās un paši sevi slavina kā augstas klases speciālistus, reāli darbā sevi neattaisno. Varbūt 1 no šādiem 50 ir labs darbinieks. Šādi "speciālisti" ir dažāda gadu gājuma. Piemēram, pie mums atnāk 30-50 gadus vecs vīrietis, stāsta, ka Skandināvijā atzīts par labu speciālistu, agrāk tur strādājis... Reālā darbībā – rūpnīcā, pārbaudes laikā jau ļoti ātri redzams vai viņš tiešām ir speciālists, vai tikai uzdevies par tādu. Tad vai nu viņam ir, vai arī nav vieta pie mums.

- Tad jūs priekšroku dodat, tā teikt - tikko no skolas iznākušiem jauniešiem, kurus paši varat audzināt?
Jā. Tā mēs jau vairākus gadus esam darījuši un arī turpinām darīt. Mēģinām audzināt jaunus. Ar speciālo izglītību vai bez tās.

- Kad jaunieši iznāk no mācību iestādes – kāds ir šis izglītības līmenis? Latvijā spēj sagatavot pienācīgus speciālistus?
Mums nav pārāk liela izvēlē kur izvēlēties šos sagatavotos speciālistus. Tas ir ļoti atkarīgs no katra jaunieša individuāli. Viens ir daudz spējīgāks kā amatnieks, bet teorētiskās zināšanas viņam ir zemākas. Otram atkal pretēji. Jāmeklē vidusceļš. Nav viegli arī atrast labus jauniešus, bet par laimi trāpās arī tādi, kuriem ir vēlme strādāt, parādīt sevi un, kurus mēs iesaistām un audzinām kā savus darbiniekus.

- Kurās skolās Latvijā sagatavo jums nepieciešamos speciālistus?
Galvenokārt tā ir Rīgas 3.arodskola, uz kuras mēs bāzējamies. Skola vēršas arī pie mums, mēs ņemam audzēkņus praksē un tās laikā jau redzam vai no šī jaunieša iznāks speciālists vai viņš vienkārši ir sliņķis un negrib neko darīt. Mēs jau skolas laikā varam šos jauniešus veidot un dot viņiem iespēju strādāt pie mums. Ir dažādi gadījumi.

- Kā vērtējat "S.B.C" vietu nozarē?
Negribas jau sevi slavēt.. Domāju – Latvijā noteikti esam vadošajā trijniekā. Ja mēs runājam par metāla būvkonstrukcijām. Saražoto būvkonstrukciju apjoma ziņā diezgan viennozīmīgi varētu teikt, ka mēs esam lielākais uzņēmums.

- Kā pašlaik izskatās Latvijas būvniecības tirgus – vai krīze ir pārvarēta, ir vairāk pasūtījumu un apkārt "ceļas" un "būvējās"?
Protams, nav tādā līmenī, kā bija labajos gados. Ja 2009. un 2010.gadā, es pat teiktu – pilnīgi nekas nenotika, tad tagad ir ar vien vairāk un vairāk objektu. Jūtami, ka 2012.gadā visnotaļ aktivitātes ir palielinājušās. Klusuma periods ir beidzies un soli pa solim kādas aktivitātes veidojās.

- Vai var prognozēt, ka izaugsme turpināsies?
Grūti pateikt kā visu to ietekmēs Eiropas Savienības liktenis un finansējumi. Ir daudzi objekti, kurus finansē Eiropas Savienība. Vai šīs finansējums un atbalsts būs... Virzība rāda, ka attīstībai vajadzētu turpināties.

- Kā raugāties uz konkurentiem Latvijas tirgū – vai vairāk ir tādi uzņēmumi, kas strādā kvalitatīvi un par augstāku cenu vai tomēr par zemāku cenu un vairāk mēģina apgūt apjomu? Jāsāk ar to – kā paši strādājat?
Mēs esam spiesti pildīt visas kvalitātes prasības, ja vēlamies strādāt Skandināvijas tirgū, kur prasības ir augstas. Tā jau tālāk ir mūsu konkurentu atbildība – kā viņi to spēs saražot, cīnīties par kvalitāti un kāds būs gala rezultāts - vai finansiālā ziņā šis objekts tiks nodots ar plusiem vai mīnusiem.

Informāciju sagatavoja: abc.lv
Foto no uzņēmuma arhīva

2012.gada 29.novembrī

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

RNP: Sadzīviski negadījumi nedrīkst kļūt par ikdienu

RNP: Sadzīviski negadījumi nedrīkst kļūt par ikdienu

Šajā nedēļā notikušais negadījums, kas saistīts ar nepilnīgu lifta darbību, kas notika vienā no Kurzemes prospekta deviņu stāvu ēkām, nekavējoties piesaistīja ne tikai operatīvo dienestu tūlītēju reakciju, bet arī ēkas apsaimniekotāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) uzmanību. 

Pielaiko telpu, māju, dārzu