Tiek meklēti risinājumi kvalitatīvākai sabiedrības iesaistīšanai publiskajā apspriešanā
Diskusijas laikā tika secināts, ka trūkst mehānisma, kā rast kompromisu starp dažādiem viedokļiem, piemēram, teritorijas attīstītāja un iedzīvotāju. Turklāt nav skaidrs, kādu lēmumu vajadzētu pieņemt speciālistiem un politiķiem, ja iedzīvotāji izsaka tikai savu noraidījumu būvniecības iecerei bez paskaidrojumiem vai ierosinājumiem, bet visas institūcijas ir sniegušas pozitīvu viedokli un normatīvu prasības ir pilnībā izpildītas. Sabiedrības par atklātību Delna juridiskais analītiķis Kristaps Markovskis uzskata, ka, tā kā būvnormatīvi nosaka tikai būvniecības ieceres minimālās prasības, tad publiskās apspriešanas laikā iegūtajiem rezultātiem būtu jākalpo kā materiālam, lai pašvaldība būtu tiesīga katrā konkrētajā gadījumā noteikt atbilstošākās prasības paredzētajai būvei, tomēr precīzs normatīvais regulējums pašreiz netiek piedāvāts. Diskusijas laikā tika konstatēts, ka jāpārskata Ministru Kabineta noteikumi Nr.331 un Nr. 883, kur būtu jāparedz kritērijus sabiedrības viedokļa izvērtēšanai. Viens no priekšnoteikumiem veiksmīgai Rīgas pilsētas attīstībai ir radīt labvēlīgu vidi ekonomiskajai attīstībai tai skaitā arī investīcijām nekustamā īpašuma attīstībai, ko nodrošina skaidri saprotama un pārredzama būvniecības sistēma. Pilsētas attīstības departaments ir sagatavojis priekšlikumus par kritērijiem, kas nosaka, kādos gadījumos ir jārīko būvniecības ieceres publiskā apspriešana. Šie priekšlikumi ir iestrādāti Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam grozījumos, kas tiks nodoti sabiedriskajai apspriešanai šī gada beigās. Šī ir otrā diskusija par šo tēmu, kas notiek Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Diskusijas paredzēts turpināt, lai rastu optimālākos risinājumus dažādiem jautājumiem.
