"Sadales tīkls": Elektroapgādes apskats par 2022. gadu un prognoze 2023. gadam

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs: "2022. ir bijis izaicinājumiem pilns, grūts gads, kas nesis pēdējo gadu lielāko satricinājumu – Krievijas izvērstu karu Ukrainā. Tas visā pasaulē atstājis paliekošu ietekmi arī uz energoapgādes nozari, tostarp nostiprinājis izpratni par kritiskās infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības lielo nozīmi ikvienas valsts pastāvēšanā. Šīs sūrās mācības kļuva par atskaites punktu vietējo atjaunīgoenergoresursu attīstībā (AER) – Latvijā tas bijis rekordgads saules un vēja ģenerācijas attīstībā, diemžēl rekordgads arī energoresursu cenu lēcienos. Visstraujāko attīstību piedzīvoja mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana mājsaimniecībās, šādi izgaismojot arī elektroenerģijas sadales sistēmas nozīmi zaļās ražošanas un enerģētiskās pašpietiekamības kontekstā. Virzoties arvien tuvāk AER mērķu sasniegšanai, kā nekad aktuāls kļūst jautājums par valsts kopējo energoresursu grozu, tā dažādību, jo resursi ir jāplāno tā, lai mēs nepaliktu bez enerģijas tad, kas saule nespīdēs un vējš nepūtīs. Uz klientu pašu saražotās elektroenerģijas rēķina pērn samazinājies sadalītās elektroenerģijas apjoms sadales sistēmā, tomēr tas noteikti nav rādītājs tam, ka elektroenerģijas patēriņš perspektīvā varētu kristies - gluži otrādi, tas tikai pieaugs, vienīgi visu šo dinamiku pašražošanas ietekmē neredzēsim elektroapgādes operatoru datos. Pērn turpināts mērķtiecīgs darbs pie tīkla stiprināšanas un elektroapgādes kvalitātes uzlabošanas, tomēr izaicinājumus nesa dabas stihijas - jau 2022. gada janvārī Latvija piedzīvoja četras secīgas netipiski stipras vētras, tomēr operatora iepriekš paveiktais darbs tīkla nostiprināšanā un tehniskā nodrošinājuma pilnveidošana ļāva mazināt un ātri novērst vētras sekas, tikai minimāli palielinot elektroapgādes atslēgumu skaitu un ilgumu gada ietvaros. Arī 2023. gadā un turpmāk "Sadales tīkla" galvenais uzdevums saglabāsies tīkla attīstība un stiprināšana, elektroapgādes kvalitātes rādītāju uzlabošana. 2022. gada beigās, pēc septiņu gadu stabilitātes perioda, kurā sadales tarifs netika celts (2020. gadā - samazināts), ārēju, no uzņēmuma neatkarīgu izmaksu, lielā pieauguma dēļ uzsākta diskusija ne tikai par tarifu struktūras maiņu, bet arī tarifa pieaugumu. 2023. gadā darbs turpinās, iekļaujot arī valdības atbalsta instrumentus tarifu pieauguma samazinājumam krīzes situācijā, un pašlaik tiek likti lietā visi iespējamie - arī akcionāra un ministriju pārziņā - esošie risinājumi tarifa pieauguma mazināšanai."

Sadalītā elektroenerģija

Kopējais sadalītās elektroenerģijas apjoms "Sadales tīklā" 2022. gadā bijis 6241 GWh; salīdzinot ar 2021. gadu – 3,5% samazinājums, izteiktāks kritums tieši otrajā pusgadā. Samazinājums skaidrojams ar vairāku apstākļu kopumu – pirmkārt, taupības un energoefektivitātes pasākumi elektrības cenu kāpuma ietekmē, kā arī piesardzība ģeopolitisko notikumu kontekstā, otrkārt, siltie laikapstākļi ierasti aukstajos mēnešos, treškārt – mikroģeneratoru un elektrostaciju skaita pieaugums elektrības ražošanai pašpatēriņam, kas nozīmē,  ka noteiktu daļu nepieciešamās elektroenerģijas sabiedrība saražojusi sev pati.

Patēriņa samazinājums vērojams visās klientu grupās, izņemot nerūpniecības sektoru (+1,25%). Izteiktākais samazinājums vērojams mājsaimniecību vidū (-6,7%), kam seko lauksaimniecības sektors (-5,8%) un rūpniecības sektors (-4,9%). Tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā izmaiņas ir nebūtiskas.

Tirgotāju maiņas dinamika

2022. gadā tirgotāju maiņas dinamika nedaudz pieaugusi. Dinamika gada ietvaros pamatā saistīta ar tirgotāju aktivitātēm un ar līgumu termiņu cikliskumu. Samazinājums vērojams gada izskaņā, tas skaidrojams ar valsts atbalsta mehānismiem – iedzīvotāji un uzņēmēji mazāk izjūt elektroenerģijas cenu svārstības, tāpēc aktīvi nemeklē izdevīgākus piedāvājumus. Kopumā tirgotājs mainīts gandrīz 90 000 reižu. Salīdzinot ar gadu iepriekš, tas ir pieaugums par 11%, bet, salīdzinot ar 2020 . gadu, - par 27% jeb teju 20 000 reizēm biežāk.

Elektroapgādes kvalitāte

Elektroapgādes nepārtrauktības nodrošināšanā gads bijis izaicinošs – pieaudzis vētru (stihiju) skaits, kas ietekmējis arī kopējo elektroapgādes pārtraukumu biežumu un ilgumu. Īpaši sarežģīts bija 2022. gada sākums, kad pirmajā ceturksnī piedzīvotas deviņas vētras. Vērtējot elektroapgādes kvalitāti ārpus stihijām, redzams, ka turpinās pēdējo gadu dinamika – iedzīvotāji arvien retāk saskaras ar elektroapgādes traucējumiem. Neskaitot vētras, vidēji bez elektroapgādes iedzīvotāji pavadījuši 187 minūtes, kas ir par piecām minūtēm mazāk nekā 2021. gadā un par 145 minūtēm mazāk, ja salīdzina, piemēram, ar 2015. gadu. Pārtraukumi kļuvuši arī retāki – vidēji nepilnas divas reizes gadā uz  vienu iedzīvotāju.

SAIDI: vidējais elektroapgādes pārtraukumu ilgums (min) vienam klientam gadā

SAIFI: vidējais elektroapgādes pārtraukumu skaits vienam klientam gadā

Pārdomāta un plānveidīga tīkla attīstība un investīcijas, piemēram, pakāpeniski nomainot kailvadu līnijas uz izolētiem risinājumiem, ļāvušas samazināt kopējo bojājumu skaitu. 2022. gadā tas sasniedzis vēsturiski zemāko līmeni – 13 360 bojājumi, kas ir par 11% mazāk salīdzinājumā ar 2021. gadu (vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2015. gadu). Atbilstoši "Sadales tīkla" Attīstības plānam, līdz 2031. gadam plānots ieviest pilnībā izolētu zemsprieguma elektrotīklu. Paredzams, ka minēto aktivitāšu ietekmē bojājumu skaita lejupejošā tendence turpinās samazināties.

Trešo pušu izraisītie elektrotīkla bojājumi

Katru divdesmito jeb 5% elektroapgādes pārtraukumu 2022. gadā izraisīja trešo pušu darbības rezultātā notikuši elektrotīkla bojājumi. Pērn to skaits sasniedza 698, kas gan ir par 9% mazāk nekā 2021. gadā. Katrs šāds bojājums var radīt elektroapgādes traucējumus simtiem vai pat tūkstošiem "Sadales tīkla" klientu. Visbiežāk tos izraisa saimniecisko darbu veicēji, kuri ar specializēto tehniku netīšām pārrauj kabeļus (254 gadījumi), gaisvadu līnijas (154 gadījumi), bojā balstus, apakšstacijas vai sadalnes. 

No minētajiem 698 gadījumiem 31 bijusi apzināta, noziedzīga trešās personas darbība.

Lai no šādiem gadījumiem iespējami izvairītos, rakšanas darbu veicējiem atgādinām saskaņot darbus ar "Sadales tīklu" - uzņēmuma mājaslapā www.sadalestikls.lv, kā arī ikvienam ievērot piesardzību, veicot darbus gaisvadu līniju tuvumā.

Investīcijas

"Sadales tīkla" investīciju programmas tiek īstenotas, prioritizējot projektus pēc to ietekmes uz tīkla kvalitātes un drošuma rādītājiem (to paaugstināšanu). Šādas plānveida investīcijas ir viens no priekšnoteikumiem pakāpeniskiem un pastāvīgiem tīkla kvalitātes rādītāju uzlabojumiem. Turklāt šī pieeja ļauj "Sadales tīklam" noturēt optimālu investīciju – tīkla kvalitātes attiecību, sasniedzot zemākās izmaksas uz tīkla kilometru Baltijā, bet vienlaikus noturot augstus tīkla kvalitātes rādītājus.

Ģenerācija

2022. gads pavadīts atjaunīgās enerģijas zīmē, tā Latvijā piedzīvojusi ilgi gaidītu izrāvienu. Gada izskaņā mikroģeneratoru skaits sasniedzis teju 12 tūkstošus, to kopējā ražošanas jauda - gandrīz 100 MW. Prognozējam, ka jau 2023. gadā saules enerģijas jauda varētu sasniegt pirmos 300 MW.  Straujāk augs ne tikai mikroģeneratoru, bet arī tīklam pieslēgto saules elektrostaciju (SES) skaits, kuru attīstības process uzsākts 2022. gadā, bet objektīvi ir laikietilpīgāks nekā saules paneļu uzstādīšanai uz privātmāju jumtiem.

Prognoze 2023. gadam

Aktīvās ražošanas sezonā Latvijā saules ģenerācijas apjoms sadales sistēmā varētu sasniegt 300 MW jaudu. No tiem pa trešdaļai veidos saules paneļi mājsaimniecībās jeb mikroģeneratori, saules elektrostacijas, kas uzstādītas pašpatēriņam, kā arī komerciālie saules parki (kuri ražo elektrību tirdzniecībai).

Tas nozīmē, ka vasaras mēnešos saules ģenerācija sadales sistēmā piemērotos laikapstākļos spētu saražot jau vienu trešdaļu visai Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas.

Vērts pieminēt, ka kopējais ģenerācijas apjoms sadales sistēmā šobrīd ir 370 MW, ieskaitot biomasu, ūdeni, vēju un citus resursus. Turpinoties ģenerācijas apjoma pieaugumam, jau samērā drīzā nākotnē var iestāties brīži, kad sadales sistēma būs tik pašpietiekama, lai īslaicīgi nodrošinātu valstī nepieciešamās ģenerējošās jaudas.