Saeima pieņem jauno Būvniecības likumu
Jaunā likuma redakcija nosaka un precizē būvniecības ieceres, projektēšanas, būvniecības atbildības, kontroles, būvspeciālistu sertificēšanas un būvatļauju izsniegšanas kārtību, būvkomersantu klasifikāciju un valsts pārvaldes institūciju kompetenci būvniecības jomā.
Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu pantu par būvkomersantu klasifikāciju, nosakot – lai pretendētu uz būvdarbu veikšanu, ko finansē valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienība, būvkomersantam būs jāsaņem klasifikācijas dokuments. Būvkomersantus klasificēs, izvērtējot to finansiāli ekonomiskos rādītājus, tehniskos kritērijus un profesionālo pieredzi.
Turpmāk būvspeciālistu sertifikāts būs beztermiņa, nosakot prasību par profesionālās kvalifikācijas regulāru paaugstināšanu. Pašlaik būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātus piešķir uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Likumā noteikts pārejas periods personām, kurām līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai būs patstāvīgās prakses tiesības, bet nebūs likumā noteiktās izglītības. Tāpat grozījumi precizē būvspeciālistu definīciju, patstāvīgās prakses tiesības un pienākumus.
Likuma grozījumi precizē Ministru kabineta kompetenci, izdodot vispārīgos un speciālos būvnoteikumus, kā arī noteikumus būvspeciālistu kompetences novērtēšanas jomā un būvkomersantu klasifikācijai.
Izmaiņas precizē būvatļauju izsniegšanas kārtību un neizsniegšanas gadījumus, kā arī paredz noteikt, ka pašvaldības apbūves noteikumos var noteikt papildu nosacījumus, piemēram, lai būve iekļautos ainavā vai pilsētvidē. Grozījumos arī paredzēts, ka būvvalde izsniegto būvatļauju varēs arī anulēt, ja būvniecība tiek veikta nelikumīgi. Tāpat likumā iekļauta norma, ka projektēšanu uz pasūtītāja risku varēs turpināt arī laikā, kad būvatļauja ir apstrīdēta vai pārsūdzēta.
Grozījumi nosaka būvvaldes definīciju un precizē iestādes kompetenci. Būvvaldei paredzēti šādi pienākumi: kontrolēt būvniecības procesa norisi un tā atbilstību likumiem, sniegt ziņas par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem, kā arī izskatīt iesniegumus un pieņemt lēmumus par būvniecības ieceri. Tāpat būvvaldei būs jāizskata alternatīvi tehniskie risinājumi vides pieejamības nodrošināšanai, jāpieņem būves ekspluatācijā, jāpieņem lēmums par būves vai tās daļas maiņu bez pārbūves, jāsniedz konsultācijas par būvdarbu plānošanu un būvniecības iespējām konkrētajā teritorijā, kā arī jāreģistrē citu institūciju izsniegtās būvatļaujas.
Jaunajā likumā noteikti konkrēti termiņi, cik ilgā laikā pašvaldības būvvaldei jāpieņem lēmumi. Atkarībā no būvniecības ieceres termiņi būs 30, 14 vai 7 dienas.
Attiecībā uz būvniecības atbildību regulējums precīzāk noteic, kurš un par ko būvniecības procesā ir atbildīgs. Piemēram, par būvniecību atbildīgs būs zemes īpašnieks un pasūtītājs, savukārt būvprojekta izstrādātājs atbildēs par būvprojekta saturu. Grozījumi nosaka arī būvnieku, būvuzraugu, kā arī būvekspertu atbildību.
Jaunais regulējums nosaka papildu pienākumus vietējām pašvaldībām – nodrošināt informācijas pieejamību būvniecības informācijas sistēmā un informēt sabiedrību par būvniecības ieceri.
Izmaiņas regulējumā noteic, ka turpmāk pašvaldībai būs jānovērš ēkas bīstamība, nevis jāsakārto vai jānojauc būve, ja īpašnieks nebūs izpildījis pašvaldības lēmumu bīstamo ēku sakārtot vai nojaukt.
Likums papildināts ar jaunu pantu par būvniecības apdrošināšanu, kas nosaka būvnieka pienākumus apdrošināt savu civiltiesisko atbildību noteiktos gadījumos.
Likuma mērķī paredzēts noteikt, ka būvniecības procesā ne tikai jānodrošina valsts ilgtspējīga ekonomiskā un sociālā attīstība, kultūrvēsturiskā un vides vērtību saglabāšana, bet arī energoresursu racionāla izmantošana. Tāpat precizētas būtiskākās prasības būvei, piemēram, kā vienu no prasībām nosakot arī ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu.
Jaunajā regulējumā noteikti būvniecības principi un tas, kas šajā jomā jāievēro, piemēram, inženiertehniskā kvalitāte, ilgtspējīgas būvniecības princips un atklātība, lai būvniecības process būtu pietiekami atklāts un sabiedrība tiktu informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem.
Tāpat likums papildināts ar jaunu pantu, kas nosaka par būvniecības nozari atbildīgajai ministrijai veikt šīs nozares pārraudzību un koordināciju valstī, kā arī izstrādāt būvniecībā vienotu valsts politiku un nodrošināt tās īstenošanu. Lai veiktu šo uzdevumu, likumā par būvniecības jomu atbildīgajai ministrijai, kā arī nozaru ministrijām noteikti konkrēti pienākumi.
"Izstrādātās izmaiņas pēc būtības ir pavisam jauns būvniecības regulējums, kas būtiski uzlabos un efektivizēs būvniecības procesu. Būvniecības nozare ir viena no nozīmīgākajām valsts tautsaimniecībā un viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem, tāpēc šī likuma pieņemšana veicinās arī valsts ekonomikas izaugsmi, kā arī investoru piesaisti," iepriekš uzsvēra par likuma grozījumu virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš, piebilstot, ka izmaiņas arī paaugstinās Latvijas starptautisko konkurētspēju.
Iepriekšējais būvniecības regulējums neatbilda mūsdienu situācijai, jo bija neprecīzs un nepārskatāms. Likums tika pieņemts 1995.gadā un paredzēja sarežģītu lēmumu pieņemšanas procedūru.
Likuma grozījumiem izveidoja darba grupu, kurā strādāja deputāti, būvniecības nozares speciālisti, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, ministriju un citu valsts institūciju pārstāvji.
Jaunais regulējums stāsies spēkā 2014.gada 1.februārī.
Informāciju sagatavoja Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests
Foto: Lita Krone/ LETA
