Saeima pieņem jaunu Publisko iepirkumu likumu
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Publisko iepirkumu likumu, kas paredz virkni izmaiņu iepirkumu procedūrās, kā arī Eiropas Savienības prasību ieviešanu iepirkumu organizēšanā.
Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.
Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem to piemēros jau no 42 000 eiro. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības tiks izslēgti, piemēram, komandējumu, tulkošanas un fotografēšanas pakalpojumi.
Regulējums papildināts ar virkni jaunu izņēmumu, kuriem iepirkumu konkurss pasūtītājam nebūs jāpiemēro. Turpmāk kultūras iestādes māksliniekus varēs izvēlēties bez iepirkuma procedūras veikšanas iepirkumos līdz 135 000 eiro, tādējādi papildinot iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmumu sarakstu. Tas nepieciešams, lai iestādes varētu piesaistīt konkrētus autorus, komponistus, tēlniekus un citus māksliniekus, iepriekš skaidrojuši likuma autori no Finanšu ministrijas. Iepirkumu nevajadzēs veikt arī ekspertu sniegtajiem pakalpojumiem augstskolas vai koledžas, vai studiju virziena novērtēšanas vai programmas licencēšanas komisijā. Tāpat pasūtītājs varēs nepiemērot šo regulējumu publiskam pakalpojumu līgumam, kurš tiek slēgts par mācību vai studiju prakses, vai darba vidē balstītu mācību nodrošināšanu, ja tā cena ir mazāka par 750 000 eiro.
No iepirkumu procedūru veidu saraksta svītros metu konkursu, turpmāk to atstājot tikai kā vērtēšanas procedūru, pēc kuras profesionāļu žūrija izvēlas labāko darbu galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes jomā. Turpmāk pasūtītājs varēs rīkot metu konkursu, ja paredzamā līgumcena būs 10 000 eiro vai lielāka. Metu konkursu rīko kā iepirkuma procedūras sastāvdaļu, kuras rezultātā tiek piešķirtas publiska pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības, vai arī kā atsevišķu konkursu, kurā paredzētas godalgas vai maksājumi dalībniekiem. Kritērijus un nosacījumus sīkāk regulēs Ministru kabineta noteikumi.
Likums paredz ieviest depozīta maksājumu, apstrīdot iepirkumu procedūras rezultātus. Depozītu varēs iesniegt kā bankas garantiju, apdrošināšanas polisi vai arī iemaksāt naudas summu. Depozīts būs 0,5% no paredzamās iepirkuma līgumcenas, bet ne vairāk kā 15 000 eiro būvdarbiem un 840 eiro pakalpojumiem un piegādēm. Ja paredzamo līgumcenu nebūs iespējams noteikt vai tā nebūs norādīta, būvdarbu līgumiem depozīts būs 3400 eiro, savukārt pakalpojumiem un piegādēm - 840 eiro. Detalizētāku depozīta kārtību noteiks valdība.
Lai uzlabotu iepirkumu plānošanu un informētu potenciālos interesentus, turpmāk pasūtītājam mēneša laikā pēc gadskārtējā budžeta apstiprināšanas valsts elektroniskajā informācijas sistēmā, kas paredzēta piedāvājumu un pieteikumu iesniegšanai, būs jāpublicē informācija par plānotajiem iepirkumiem, tostarp norādot vietu, kur būs pieejama plānotā iepirkuma dokumentācija. Paredzēts, ka šī kārtība stāsies spēkā nākamā gada jūnijā. Tāpat pasūtītājam, ja iepirkums beidzies bez rezultāta, būs pienākums publiskot iepirkuma izbeigšanas lēmumu elektroniski - tā, lai visiem tas būtu brīvi pieejams.
Turpmāk pasūtītajam iepirkumos būs jāparedz iespēja kandidātiem pieteikumus un piedāvājumus iesniegt elektroniski. Elektroniskā sistēma būs valsts uzturēta un brīvi pieejama visiem pasūtītājiem. Tā sāks darboties trīs posmos. Pirmais posms būs no 2017.gada 18.aprīļa attiecībā uz centralizētu iepirkumu institūciju veiktajiem iepirkumiem, kur paredzamā līgumcena būs vienāda ar valdības noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Nākamais solis būs no 2017.gada 1.oktobra. Tas attieksies uz iepirkuma procedūrām, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar valdības noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Savukārt no 2018.gada 1.aprīļa elektroniski varēs iesniegt piedāvājumus attiecībā uz iepirkumiem, kuru līgumcena būs zemāka par valdībā noteiktajām robežvērtībām.
Stingrāk paredzēts kontrolēt apakšuzņēmēju darbu. Pasūtītājam būs jāpieprasa, lai pretendents iesniedz sarakstu ar būvdarbos vai pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem apakšuzņēmējiem, norāda viņu kontaktinformāciju un to pārstāvēt tiesīgo personu. Sarakstā būs jānorāda arī piegādātāja apakšuzņēmēju apakšuzņēmēji. Iepirkuma līguma izpildes laikā piegādātājam būs pienākums ziņot pasūtītājam par visām izmaiņām sarakstā.
Lai atvieglotu dokumentu iesniegšanu iepirkumos uzņēmumiem, kuros darbojas arī ārvalstnieki, turpmāk ārvalstīs izdotas izziņas būs derīgas ilgāku laiku, piemēram, sešus mēnešus līdzšinējā viena mēneša vietā, ja vien izziņas izdevējiestāde nebūs norādījusi citu termiņu.
Līdz ar izmaiņām tiks mainīts iepirkumu komisiju darbs. Turpmāk iepirkuma komisija vismaz piecu cilvēku sastāvā būs jāizveido, ja iepirkuma paredzamā līgumcena būs lielāka par vienu miljonu līdzšinējo 711 000 eiro vietā. Līdz minētajai līgumcenai iepirkuma komisija varēs strādāt trīs locekļu sastāvā.
Kā jauns iepirkumu veids likumā paredzēta konkursa procedūra ar sarunām, kuras mērķis būs dot iespēju pretendentiem sarunu laikā uzlabot piedāvājumu saturu atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, kā arī inovācijas partnerības procedūra, ko piemēros jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei. No jauna likumā tiek ieviesti tādi termini kā aprites cikls, iepirkuma procedūras dokuments, kā arī kopējā tehniskā specifikācija, pielīdzinot terminoloģiju ES direktīvas tekstam. Likumā tiek noteikta apakšuzņēmēja definīcija, proti, tā būs pretendenta nolīgta persona vai šādas personas nolīgta persona, kura veic būvdarbus vai sniedz pakalpojumus iepirkuma līguma izpildei. Tāpat likumā ir definēts zaļais publiskais iepirkums un paplašināta tā piemērošanas joma.
ES direktīva attiecībā uz iepirkumiem paredz, ka regulējums nepieciešams, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumos, kā arī dotu iespēju konkursu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam, teikts likumprojekta anotācijā.
Publisko iepirkumu likuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku.
Šis likums stāsies spēkā nākamā gada martā.
LETA
2016.gada 15.decembris
