Saeima uzdod valdībai vērtēt iedzīvotāju iniciatīvu, kas paredz akcīzes nodokli novirzīt ceļu remontam
Saeima šodien, 3.martā, uzdeva valdībai vērtēt vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu "Par ceļiem bez bedrēm", kas cita starpā paredz akcīzes nodokli novirzīt ceļu remontam un uzlabošanai, kā arī atjaunot Autoceļu fondu.
Pamatojoties uz 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu, Ministru kabinetam uzdots veikt Baltijas valstīs par ceļu lietošanu maksājamo nodokļu un nodevu apjoma un tiesiskā regulējuma salīdzinošo izvērtējumu, sagatavot un līdz 2016.gada 1.septembrim iesniegt Saeimai informatīvu ziņojumu par iespējām izdarīt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.
Valdībai būs jāziņo par iespējām veikt izmaiņas, lai īstenotu principus, ka ceļu lietotāju maksātie nodokļi un nodevas tiek izlietoti ceļu un tiltu remontiem un to uzturēšanai labā tehniskā stāvoklī, kā arī lai nodokļu maksājumu apjoms ceļu lietotājam atbilstu ceļa lietošanas intensitātei.
Iniciatīvas autors Kristaps Žodziņš iepriekš Saeimas deputātus lūdza rast risinājumu, izdarot grozījumus attiecīgajos likumos, lai ikgadējo transporta nodevu pievienotu degvielas cenai, savukārt akcīzes nodokli novirzītu ceļu remontam un uzlabošanai. Tāpat iniciatīvas parakstītāji aicina izveidot atsevišķu fondu, kurā nonāktu visa transporta nodevu un degvielas akcīzes nodokļu nauda.
Kā janvārī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē atzina klātesošie, Latvijā izveidotā sistēma, autobraucēju samaksātos nodokļus novirzot nevis ceļiem, bet gan "vienkārši iepludinot" valsts budžetā, nav pieņemama.
Kopumā autobraucēji dažādos nodokļos valsts budžetā gadā iemaksā vairāk nekā 500 miljonus eiro, savukārt ceļiem šogad tiks atvēlēti ap 360 miljoniem eiro. Lai ceļus sakārtotu, katru gadu ir nepieciešami 600 miljoni eiro, atzina AS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Kā skaidroja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, ir nepieciešams autovadītāju nomaksātos nodokļus novirzīt atsevišķā fondā, lai finansējuma apmērs būtu prognozējams, turklāt tad varēšot šos līdzekļus arī uzkrāt, nevis obligāti iztērēt līdz katra gada 31.decembrim.
"Latvijas auto" prezidents Valdis Trēziņš skaidroja, ka par katru kravas auto diennaktī valstij nodokļos tiek nomaksāts ap 10 līdz 15 eiro, tāpēc pārvadātāji būtu pelnījuši braukt pa sakārtotiem ceļiem. Pārvadātāji jaunās mašīnās investējot ap 100 000 līdz 150 000 eiro, un būtu tikai loģiski, ka ekspluatācijas izdevumi būtu samērojami, braucot pa sakārtotiem ceļiem.
Trēziņš gan norādīja, ka Eiropas Savienības (ES) noteikumi nosaka, ka kravas pārvadātājiem ir katru gadu jāmaksā auto ekspluatācijas nodoklis, tāpēc pārvadātāji neatbalsta tā iekļaušanu degvielas akcīzes nodoklī, jo tad būtu jāmaksā dubultā.
Latvijas Motokluba asociācijas prezidents Aivars Freimanis gan pauda uzskatu, ka vairāk jāmaksā tiem, kuri vairāk brauc. Līdz ar to viņš uzskata, ka ekspluatācijas nodoklim jābūt iekļautam degvielas akcīzes nodoklī.
"Latvijas Ceļu būvētāja" izpilddirektors Zigmārs Brunavs norādīja, ka pašreizējā sistēmā nav konsekvences. Būvnieki jau vairākus gadus aktualizējot ceļu būves problēmu, bet paliekot nesadzirdēti. Ceļu būvē būtiska esot prognozējamība un ilgtspēja. Vēl pirms komisijas sēdes Brunavs skaidroja, ka šogad lielos apmēros tiks tērēti ES līdzekļi, un neesot skaidrs, kas būs tālākos gados, kad finanšu posma no 2014. līdz 2020.gadam ES nauda tiks iztērēta. Šim gadam paredzēti 368 miljoni eiro, no kuriem 173 miljoni eiro ir fondu līdzekļi.
Parakstu vākšana iniciatīvas "Par ceļiem bez bedrēm" atbalstam portālā "manabalss.lv" norisinājās no 2013.gada 14.aprīļa līdz 2015.gada 5.novembrim.
LETA
Foto: Evija Trifanova/LETA
