Saeimas juristi aicina ļaut valdībai noteikt, kurai organizācijai piešķirt ebreju kopienai nododamos īpašumus
Pašlaik likumprojektos norādīts, ka īpašumus plānots nodot Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, taču, atbalstot parlamenta juristu ierosinājumu, šī konkrētā organizācija potenciālajā likumā vairs netiktu minēta.
Juridiskais birojs rosinājis apvienot pašlaik Saeimā ar šo jautājumu saistītos likumprojektus vienā likumā, un tajā aicināts ierakstīt, ka MK nosaka, kurai biedrībai vai nodibinājumam, vai reliģiskajai organizācijai nododams katrs no pieciem nekustamajiem īpašumiem. Lēmuma projekts būtu jāizstrādā valdības noteiktai ministrijai, uzklausot biedrību vai nodibinājumu, vai reliģisko organizāciju pārstāvjus un ņemot vērā sniegto informāciju par plānoto konkrētā nekustamā īpašuma izmantošanu kopienas interesēs.
Noteiktajai organizācijai būtu jānostiprina īpašuma tiesības uz attiecīgo nekustamo īpašumu zemesgrāmatā ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no valdības lēmumu pieņemšanas un - attiecībā uz diviem no pieciem īpašumiem - no pašvaldībām piederošo īpašumu pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas.
Nedaudz līdzīgi kā pašlaik likumprojektos teiktajam, paredzēts noteikt, ka likuma mērķis ir mazināt nacistiskā totalitārā režīma un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā radušās negatīvās sekas Latvijas ebreju kopienai. Tiktu noteikts, ka MK noteiktajam subjektam bez atlīdzības nododami valstij piederoši Rīgā esoši nekustamie īpašumi Abrenes ielā 2, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 un nekustamais īpašums Ludzas ielā 25.
Divām pašvaldībām tiktu noteiktas tiesības lemt par tām piederošo nekustamo īpašumu nodošanu bez atlīdzības - Jūrmalas pilsētas domei par nekustamo īpašumu Kļavu ielā 13 un Kandavas pilsētas domei par nekustamo īpašumu Lielajā ielā 31. Pašvaldība nodotu valdības noteiktajam subjektam nekustamo īpašumu ar pieņemšanas-nodošanas aktu, un tas būtu pamats īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.
Likumā tiktu noteikts, ka nodotie nekustamie īpašumi izmantojami Latvijas ebreju kopienas interesēs.
Saeimas juristi šajā likumā arī rosina noteikt, ka spēku zaudē likums "Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai "Rīgas ebreju kopiena" un uz tā pamata ierakstītā atzīme par aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt nekustamo īpašumu - zemesgabalu un ēku Skolas ielā 6, Rīgā, - ir dzēšama.
Gan Juridiskā biroja, gan citi likumprojektiem iesniegtie priekšlikumi būs jāvērtē Ārlietu komisijai.
Kā ziņots, Saeima 24.septembrī konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektus, kas paredz piecu īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.
Ebreju kopienai paredzēts nodot ēku Abrenes ielā 2, Rīgā, kas ir bijusī ebreju skola un patlaban stāv tukša, ēku Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, kas ir bijusī ebreju reliģiskā skola un tagad ir Finanšu ministrijas īpašums, ēku Ludzas ielā 25, Rīgā, kur kādreiz bijusi ebreju slimo kopšanas biedrība, ēku Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kas ir bijusī sinagoga, bet tagad tajā izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi, kā arī bijušo sinagogas ēku Lielajā ielā 31, Kandavā.
Tāpat Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz atcelt Rīgas Ebreju kopienai pašlaik piederošam īpašumam Rīgā noteiktos apgrūtinājumus - aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt attiecīgo zemesgabalu un ēku. Grozījumi paredz arī no likuma izslēgt nosacījumu, ka attiecīgais nekustamais īpašums nododams valstij, ja Rīgas Ebreju kopiena beidz pastāvēt. Izmaiņas attiecas uz 1122 kvadrātmetru zemesgabalu un ēku Skolas ielā 6.
LETA
Foto: Stock.XCHNG
