Saeimas komisija atbalsta "Latvijas Gāzes" sadalīšanu un gāzes tirgus atvēršanas nosacījumus
Trešdien, 3.februārī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija beidza skatīt iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Enerģētikas likumā, kas paredz gāzes tirgus liberalizācijas nosacījumus un AS "Latvijas Gāze" (LG) sadalīšanu.
Minētie likuma grozījumi tiks iesniegti apstiprināšanai Saeimā galīgajā lasījumā, 11.februārī.
Kopumā Saeimas komisija uz likuma grozījumu izskatīšanu trešajam lasījumam saņēma 64 priekšlikumus, kas tika skatīti četrās Saeimas komisijas sēdēs. Šodien notika piektā noslēdzošā sēde, kuras laikā Saeimas komisija uzklausīja un atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja iesniegtos likumprojekta tehniskos precizējumus.
Likumprojektā ir noteiktas vairākas galvenās normas - dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšana no sadales un tirdzniecības darbībām; dabasgāzes sadales sistēmas operatora juridiskā, funkcionālā un darbības nodalīšana no tirdzniecības darbībām; dabasgāzes pārvades sistēmas un uzglabāšanas sistēmas operatoru, tostarp vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēma operatora pienākumi.
Tāpat likumprojektā noteikti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pienākumi un tiesības, īstenojot dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru un uzglabāšanas sistēmas operatoru uzraudzību; obligātās prasības un kritēriji dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai; soda naudas piemērošana dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram likumā noteikto pienākumu nepildīšanas gadījumos; dabasgāzes sistēmas pieejas un lietošanas nosacījumi; dabasgāzes tirdzniecības pamatprincipi.
Likuma grozījumi paredz, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētajam uzņēmumam LG ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.
Grozījumos Enerģētikas likumā paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai.
Pirmais termiņš ir 2017.gada 3.aprīlis, kad jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi, un kuras rīcībā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK).
Otrs termiņš ir 2017.gada 31.decembris, kad ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no LG neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar LG vai tās akcionāriem. Šāda prasība neattiecas uz finanšu institūcijām, kurām pieder akcijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, kā arī energoapgādes komersantā, kurš nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību.
Pret LG sadalīšanas termiņiem iestājās gāzes koncerna valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, kurš atzina, ka LG neiebilst pret uzņēmuma sadalīšanu, bet tai ir jānotiek saprātīgos termiņos.
"Latvijas valstij uzņēmumā pieder 1167 akcijas, turpretī privātajiem investoriem - 39 miljoni akciju. Būtu normāli, ja vairākuma intereses tiktu respektētas. Ir utopiski domāt, ka var realizēt LG sadalīšanu deviņu mēnešu laikā. Turklāt trīs mēnešu laikā valstij vēl jālemj, vai tā pirks nodalīto LG infrastruktūras uzņēmumu vai nepirks," teica Kalvītis.
LETA
Foto: Lita Krone/LETA
